Āboltiņa izvairās runāt par "Viņķeles grupējumu" partijas iekšienē
Partijas "Vienotība" līdere, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" izvairījusies atbildēt uz jautājumiem par iespējamu jaunu grupējumu veidošanos politiskā spēka iekšienē, tostarp par politiķes Ilzes Viņķeles aktivitātēm un lomu ietekmes pārdales procesos "Vienotībā".
Jautāta, vai Viņķele varētu pretendēt uz "Vienotības" priekšsēdētāja vai Ministru prezidenta amatu, Āboltiņa atbild, ka viņas kolēģe nav skaļi pieteikusi šādas ambīcijas, turklāt, ja "Vienotība" tagad mainītu savu premjera amata kandidātu, tā būtu vēlētāju mānīšana.
Aicināta pavērtēt Viņķeles izredzes ieņemt kādu citu augstu amatu valdībā, Āboltiņa "Neatkarīgajai" atbild, ka potenciālā jaunās valdības vadītāja, pašreizējā premjerministre Laimdota Straujuma (V) ir gana stingra un vērtē komandu.
Vaicāta, kāpēc izvairās runāt par "Viņķeles grupējumu", Āboltiņa skaidro, ka "Vienotībā" ir ap 2000 biedru un uz 6.decembrī gaidāmo partijas kongresu, kura dienaskārtībā ir arī jautājums par politiskā spēka vadību, atbrauks daudzi. "Domāju, ka tieši tāpat, kā vēlētāji nobalsoja par esošo koalīciju, kas nozīmēja - nemainīt kursu, ceru, ka arī "Vienotības" biedri izdarīs pareizo izvēli un parādīs, ka esam spējīgi strādāt, nevis kašķēties," pauž partijas priekšsēdētāja.
Kā ziņots, atsevišķi politiķi un arī politologi pēc 12.Saeimas vēlēšanām norādījuši uz iespējamo ietekmes maiņu un arī nesaskaņām partijā "Vienotība", savukārt politiskā spēka pārstāvji to oficiāli noliedz.
"Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars pagājušajā nedēļā uzsvēra - partija ir "ļoti vienota un ļoti cieša", tāpēc nav nekāda pamata runāt par nesaskaņām vai šķelšanos.
Savukārt neoficiālās sarunās atsevišķi politiķi norāda, ka pēc vēlēšanām vērojama ietekmes pārdale starp dažādām "Vienotības" grupām.
Politoloģe Ilga Kreituse sacīja, ka, viņasprāt, šis "Vienotībai" ir viens no grūtākajiem periodiem un tajā notikusi ietekmes maiņa. Pēc Kreituses domām, šis laiks tiek izmantots, lai mainītu akcentus no pašreizējās līderes Āboltiņas, kura netika pārvēlēta nākamajā Saeimā, uz citiem cilvēkiem. Pēc politoloģes domām, pašlaik šo politisko spēku nevar uzskatīt par vienotu komandu ar vienotām nostādnēm.
Komentējot situāciju ar individuālajām vēlēšanu kampaņām, kas tiek pārmestas atsevišķiem biedriem, Kreituse norāda, ka "Vienotība" neņēma vērā Reformu partijas (RP) mācību, kad no tās pirms pirmās 11.Saeimas sēdes izstājās vairāki biedri.
Savukārt politoloģe Iveta Kažoka uzskata, ka vairākām partijām pēc vēlēšanām ir "trauksmains laiks" un "Vienotība" ir viena no tām. Arī Zaļo un zemnieku savienība neesot "miera osta", tāpat arī "Saskaņa" neesot apmierināta ar vēlēšanu rezultātiem.
Runājot par iespējamo situācijas attīstību "Vienotībā", Kažoka norāda, ka iespējami dažādi varianti - šķelšanās, vadības maiņa vai arī partija kļūs vēl spēcīgāka.
Arī viens no koalīcijas partneriem - ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis - pagājušajā nedēļā žurnālistiem sacīja, ka vairāku dienu laikā sarunas par valdības veidošanu atsevišķos jautājumos uz priekšu nav pavirzījušās, jo "Vienotībā" neesot ar ko runāt. Pašlaik "Vienotībā" ir liela neskaidrība, taču viņš norādīja, ka neveltīs šai situācijai kādu "skaistu epitetu", ko varētu pateikt, ja atrastos opozīcijā. Brigmanis nesniedza plašākus komentārus par šo jautājumu, jo tas nebūtu korekti.
Kampars šādus izteikumus saista ar pārpratumu vai arī mēģinājumu savērpt kādu intrigu, jo sarunas par valdības veidošanu virzījušas uz priekšu raiti un panāktas jau nozīmīgas vienošanās gan par premjera kandidātu, gan par vairākām atbildības jomām.
Šajās dienās izskanējusi "Vienotības" politiķu neapmierinātība ar atsevišķu biedru individuālajām kampaņām. Savukārt līdz šim ietekmīgais partijas politiķis Dzintars Zaķis, kurš līdz ar Āboltiņu bija viens no "Vienotības" faktiskajiem līderiem, atkāpās no Saeimas frakcijas vadītāja amata un arī pārtrauca dalību partijā pēc tam, kad "Vienotības" biedrs Juris Vidiņš vērsās Drošības policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamos balsu pirkšanas gadījumus Latgalē, lai panāktu Zaķa ievēlēšanu Saeimā. Ja Zaķis nebūtu atkāpies, daļa frakcijas biedru uzstātu uz balsojumu šajā jautājumā. Pats politiķis gan kategoriski noliedz viņam veltītos pārmetumus par balsu pirkšanu.
Zaķis iepriekš piedalījās valdības veidošanas sarunās, savukārt šoreiz tam nebija deleģēts vēl pirms izskanējušās informācijas par iespējamo balsu pirkšanu Latgalē.
Pagājušās nedēļas sākumā valdības veidošanās sarunās līdz ar Kamparu un premjerministri Straujumi "Vienotību" pārstāvēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš savulaik bija viens no RP dibinātājiem, kā arī Viņķele.
