Barselonā atklāta izstāde par Latvijas ceļu uz brīvību

Kā informēja Okupācijas muzeja Sabiedrisko attiecību nodaļā, Latvijai veltītā izstāde iekļaujas Barselonas pilsētas domes Kultūras institūta iniciētā projektā "Eiropa 25", kas veltīts 25.gadskārtai, kopš krita Berlīnes mūris un beidzās Aukstais karš.

Latvija rādīta kā viena no valstīm, kas šo procesu rezultātā atguva neatkarību. Izstādē atainots laika posms no 1918.gada, kad Latvija pasludināja neatkarību, līdz 2004.gadam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā.

Izstādes atklāšanā piedalījās Barselonas pilsētas vadība, Barselonas vēstures muzeja vadība, Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks un arī Latvijas Okupācijas muzeja delegācija. Atklāšanā izskanēja arī teju par Katalonijas neoficiālo himnu kļuvušais latviešu komponista Mārtiņa Brauna skaņdarbs "Saule. Pērkons. Daugava", ko izpildīja viens no labākajiem Katalonijas koriem "Jove de l’Orfeó Catala".

Lielu daļu izstādes veido Okupācijas muzeja krātuves darbinieču Taigas Konkevičas un Evitas Rukkes atlasītie eksponāti, apmēram 15 piemiņas lietas no muzeja krājuma un pāris desmiti fotogrāfiju. To vidū ir alumīnija krūzes, ko čekas apcietinātie Latvijas pilsoņi 1941.gadā izmantoja, lai ar gravējumu paziņotu par savu likteni. Par nacistu okupācijas laiku Latvijā liecina cigarešu etvija ar Salaspils koncentrācijas nometnes ainu, ko izgatavojis ieslodzītais Aleksandrs Strautmanis no 1942. līdz 1944.gadam.

No otrreizējā padomju okupācijas perioda izvēlēts vatenis, kuru Noriļskas labošanas darbu nometnē valkāja 1927.gadā dzimusī ieslodzītā Leonīne Krīveņa. Viņu 1951.gadā apcietināja par darbošanos pretpadomju organizācijā "Daugavas sargi". Nometnē viņa bija līdz 1955.gadam.

Bez minētajām lietām izstādē apskatāmi arī citi priekšmeti, zīmējumi un fotogrāfijas.

"Ieejot Svētās Agates kapelas iekštelpās, kur uz iespaidīgu pelēku mūru un krāšņu vitrāžu fona apskatāma izstāde, uzmanību piesaista sarkanbaltsarkanais uzraksts izstādes sākumā "Tēvzemei un brīvībai", stāsta muzeja sabiedrisko lietu vadītāja Inese Krieviņa. "Tālāk gar kapelas sienām redzamas izgaismotas lielformāta fotogrāfijas, zīmējumi un piemiņas lietas, kas runā pašas par sevi, bez anotāciju skaidrojuma. Jāatzīst, ka barseloniešiem, izstādes koncepcijas un mākslinieciskā noformējuma autoriem, mūsu muzeja eksponātus izdevies "iesaiņot" teicamā kvalitātē. To var spriest arī pēc aicināto viesu un nejaušo apmeklētāju, tūristu intereses," pauž Krieviņa. "Ņemot vērā, ka Barselona ir viens no iecienītākajiem Eiropas tūrisma galamērķiem, ir pamats cerēt, ka Latvijas brīvības stāstu tuvāko mēnešu laikā uzzinās ne tikai paši barselonieši, bet arī ievērojams skaits viesu no visas pasaules."