Strādājoši, bet nabadzīgi: kāpēc Latvijā daudziem ienākumu nepietiek pat pamatvajadzībām
Pat strādājot daudzi Latvijas iedzīvotāji nespēj nodrošināt sev pamatlīmeņa dzīves apstākļus. IT uzņēmuma "Helmes Latvia" vadītājs Viesturs Bulāns TV24 raidījumā "Preses klubs" stāstīja par sistēmisku problēmu — "strādājošo nabadzību" un finanšu pratības trūkumu.
Pēc viņa teiktā, problēmai ir sociāls raksturs un tā skar ievērojamu daļu valsts iedzīvotāju. "Latvijā joprojām pastāv sociāla strādājošo nabadzība — situācija, kad cilvēks formāli ir nodarbināts, taču saņem tik mazus ienākumus, ka ar tiem nepietiek pat pamatvajadzībām, nemaz nerunājot par jebkādiem uzkrājumiem," norādīja Bulāns.
Viņš uzsvēra, ka runa nav par bezdarbniekiem, bet tieši par strādājošiem cilvēkiem, kuri ir spiesti dzīvot pastāvīga finanšu trūkuma režīmā. Pēc viņa domām, šāda situācija grauj stabilitātes sajūtu un neatstāj vietu attīstībai vai nākotnes plānošanai.
Vēl vienu būtisku problēmu Viesturs Bulāns nosauca zemo finanšu pratības līmeni. Pēc viņa teiktā, izpratne par to, kā pelnīt naudu, kā to pārvaldīt un kā izmantot investīcijas, Latvijā sāka veidoties ievērojami vēlāk nekā citās valstīs.
"Finanšu pratība tikai sākusi veidoties. Daudzi cilvēki joprojām nesaprot, ko darīt ar naudu, kā to vairot un kā izmantot iespējas pelnīt," viņš skaidroja.
Rezultātā, uzsvēra Bulāns, liels skaits valsts iedzīvotāju dzīvo no algas līdz algai, bez jebkādiem uzkrājumiem un finanšu drošības spilvena. Šāda atkarība no viena ienākumu avota padara cilvēkus īpaši ievainojamus krīžu, cenu kāpuma un jebkādu neparedzētu apstākļu gadījumā.
