Rinkēvičs: koncertzālei “Gors” jāpaliek publiskā pārvaldībā

Valsts prezidents akcentēja, ka šo jautājumu un rīcības modeļus viņš ir pārrunājis ar kultūras ministri Agnesi Lāci (P).

Jau rakstīts, ka pēc "Austrumlatvijas koncertzāle" veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība izvērtē iespēju Latgales vēstniecību "Gors" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu, informēja pašvaldībā.

Vietvara uzsver, ka pašvaldība "Goram" katru gadu piešķir dotāciju no sava budžeta, "pretī sagaidot gan kvalitāti, gan pašas iestādes darbu, kas vērsts uz dotācijas samazināšanu un ieņēmumu palielināšanos". Audits esot skaidri iezīmējis problēmas iestādes darbā.

Ņemot vērā tā rezultātus un ieteikumus, pašvaldība sadarbībā ar "Austrumlatvijas koncertzāli" un Rēzeknes Kultūras un tūrisma centru sākusi strādāt pie iespējamiem darba modeļiem, "kas nodrošinātu iestādes ilgtspēju un mazinātu atkarību no pašvaldības dotācijas".

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikt, kāds pārvaldības un darbības formāts "Goram" spēs nodrošināt lielāku efektivitāti, caurspīdīgumu un būtisku pašu ieņēmumu pieaugumu. Tiek izvērtēts gan pašreizējais kapitālsabiedrības modelis, gan alternatīvas - iestādes vai cita pārvaldības forma, skaidroja pašvaldībā.

Pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV), komentējot situāciju ar kultūras piedāvājumu Rēzeknē, sacīja, ka netiek izslēgta arī iespēja "Gora" telpas iznomāt, lai pasākumus koncertzālē rīkotu privātais uzņēmums.

Pēc šī paziņojuma Latvijas Mūzikas padomē aģentūrai LETA uzsvēra, ka tā vēlas iesaistīties diskusijā par "Gora" nākotni. Turklāt padome uzskata, ka koncertzāle līdz šim spējusi piedāvāt augstvērtīgi kvalitatīvu māksliniecisko programmu, pilnvērtīgi izmantojot tās akustiskos risinājumus.

Padomes ieskatā "Gors", kam ir nozīmīga loma reģionālajā kontekstā, ir neatņemama un stratēģiska reģionālo koncertzāļu tīkla sastāvdaļa. Koncertzāles izveidē ir ieguldīti publiskā sektora finansiālie līdzekļi, un padome atgādina, ka koncertzāles darbībai ik gadu tiek piešķirts valsts budžeta finansējums no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF), kas domāts profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai reģionā.

Kultūras ministrija (KM) norāda, ka valsts KM personā 2007.-2013. gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā, uzklausot pašvaldību ierosinājumus un stratēģisko redzējumu par augstvērtīga un kvalitatīva kultūrpiedāvājuma nodrošināšanu iedzīvotājiem, izveidoja programmu "Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide," paredzot Vidzemes mūzikas un kultūras centra Cēsīs, Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra Rēzeknē "Gors" un Liepājas daudzfunkcionālā centra "Lielais dzintars" izveidi.

"Gora" izveidē valsts investējusi 8,3 miljonus eiro, nodrošinot arī turpmāku investīciju ieplūšanu VKKF mērķprogrammā daudzpusīgas profesionālās mākslas nodrošināšanai.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.