Pie psihiatra pēc atbrīvojuma no centralizētajiem eksāmeniem - pieņemta prakse?

Par tiesisko regulējumu skaidrojumu sniedza Valsts izglītības attīstības aģentūras Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas vecākā eksperte Jana Veinberga, savukārt medicīnisko skatījumu komentēja RSU docētājs, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Kāds atzinums nepieciešams, lai saņemtu atbrīvojumu no CE?

Kā norāda Jana Veinberga, kārtību, kādā skolēnus var atbrīvot no valsts pārbaudījumiem, nosaka Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra noteikumi Nr. 31. Tie paredz, ka atbrīvojums var tikt piešķirts, pamatojoties ne tikai uz psihiatra, bet arī neirologa, hematoonkologa vai ārstu konsīlija atzinumu.

Atzinums jānoformē kā izraksts no pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u), kurā iekļauts ieteikums atbrīvot skolēnu no valsts pārbaudījumiem. Būtiski – diagnoze un slimības anamnēze tajā netiek norādīta. Dokuments kopā ar vecāku iesniegumu jāiesniedz skolas vadībai līdz attiecīgā gada 1. martam.

Vai pastāv konkrētas diagnozes, kuru gadījumā eksāmeni nav jākārto?

Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs uzsver: nav diagnožu saraksta, kas automātiski garantētu atbrīvojumu no CE. Izšķirošais ir nevis diagnoze, bet skolēna funkcionālais stāvoklis – vai veselības dēļ viņš spēj vai nespēj piedalīties eksaminācijas procesā.

Pēc būtības atbrīvojums būtu piešķirams tikai ārkārtējos gadījumos, piemēram, akūtas psihozes, smagas depresijas, būtisku domāšanas vai uztveres traucējumu gadījumā, kad skolēns ārstējas stacionāri vai ilgstoši ambulatori un objektīvi nespēj kārtot eksāmenu. Šādās situācijās iniciatīvai būtu jānāk no ārsta, nevis skolas vai vecākiem.

Bezborodovs kritiski vērtē esošo regulējumu, kas ļauj atsevišķiem speciālistiem vienpersoniski pieņemt šādu lēmumu. Viņa ieskatā, visos gadījumos būtu nepieciešams ārstu konsīlijs, lai izvērtējums būtu līdzsvarots un pamatots.

Kā tas notiek realitātē?

Vai vecāku vēršanās pie speciālistiem vienmēr ir medicīniski pamatota? Psihiatrs atzīst, ka šādi gadījumi kopumā ir reti, tomēr praksē bieži redzama cita tendence – skolas jau mācību gada sākumā mudina vecākus laikus “sakārtot dokumentus”, ja prognozē, ka skolēnam būs zems CE rezultāts.

Biežākie iemesli ir uzmanības deficīts, uztveres traucējumi, disleksija un citi mācīšanās izaicinājumi, kas bez atbilstoša atbalsta tiešām var ietekmēt sniegumu. Taču, kā uzsver Bezborodovs, šādos gadījumos risinājumam būtu jābūt atbalsta pasākumiem, nevis ierobežojumiem.

Īpaši problemātiska esot skolēnu grupa ar zemām, taču normas robežās esošām intelektuālajām spējām – viņiem nav pamata speciālajai izglītībai, bet arī bez papildu atbalsta CE kļūst par nopietnu izaicinājumu.

Līdzīga situācija vērojama trauksmes traucējumu gadījumā. Speciālists uzsver: jānošķir klīniski traucējumi no normālas trauksmes, kas eksāmenu laikā piemīt gandrīz ikvienam. Ar atbilstošu psiholoģisku atbalstu lielākā daļa skolēnu šo pārbaudījumu spēj pārvarēt. Pastāvīga izvairīšanās no bailēm tās tikai nostiprina.

Vēl viena grupa, kas nereti tiek mudināta meklēt atbrīvojumu bez medicīniska pamata, ir krievvalodīgie skolēni, kuriem pāreja uz mācībām latviešu valodā sagādā būtiskas grūtības. Psihiatrs norāda, ka dažkārt skolas pat iesaka, ko ārstam sacīt, lai saņemtu vēlamo atzinumu.

Kādas var būt nepamatota atbrīvojuma sekas?

Izvairīšanās no pārbaudījumiem var ietekmēt jaunieša spēju tikt galā ar grūtībām nākotnē. Lai gan formāli CE nekārtošana neierobežo iespējas uzsākt vidusskolas gaitas, rodas jautājums – vai skolēns tiešām nebūtu spējīgs uzrādīt labāku rezultātu, ja tomēr mēģinātu?

Bezborodovs uzsver, ka ārsts nevar paredzēt skolēna attīstību: veselības stāvoklis var gan pasliktināties, gan būtiski uzlaboties līdz eksāmenu laikam. Turklāt, ja jau iepriekš ir skaidrs, ka eksāmens nebūs jākārto, skolēns var zaudēt motivāciju censties un attīstīties.

Tas var negatīvi ietekmēt pašvērtējumu – jaunietis tiek “norakstīts” vēl pirms devis iespēju sevi pierādīt.

Ietekme uz nākotni un karjeru

Gan izglītības eksperte, gan psihiatrs uzsver – diagnoze atzinumā netiek norādīta, un informācija paliek konfidenciāla. Līdz ar to pats atbrīvojums no CE tieši neierobežo karjeras izvēli. Taču jāņem vērā, ka atsevišķās profesijās ir noteiktas veselības prasības un obligātās pārbaudes.

Tāpat pastāv iespēja CE nokārtot vēlāk, ja jaunietis tomēr nolemj stāties augstskolā, kur eksāmenu rezultāti ir nozīmīgi konkursā.

Vai ir risinājums?

Bezborodovs uzskata, ka situācija jārisina sistēmiski. Viņaprāt:

• lēmumam par atbrīvojumu jābalstās ārstu konsīlija vērtējumā;

• skolām būtu jāsniedz detalizēts gadījuma apraksts par sniegto atbalstu skolēnam;

• galvenajam fokusam jābūt atbalstam, nevis atbrīvošanai.

Bieži problēmas sakne nav skolēna veselības stāvoklis, bet gan resursu trūkums skolās. Atbrīvojums no CE nereti kļūst par ērtāko, nevis labāko risinājumu.