Dānijas izdotais uzņēmējs Gulami jau astoņus mēnešus Rīgas cietumā; tiesa vēl nav ieguvusi dāņu atļauju turpināt viņu tiesāt viesnīcas krimināllietā
Notiesājošs spriedums lietā par kokvilnas kravas piesavināšanos, kam sekoja bēgšana no valsts, izsludināšana meklēšanā, aizturēšana Dānijā un nonākšana Rīgas Centrālcietumā. Šī ir vien neliela daļa no skandāliem, ar kuriem saistīts uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami. Pirms desmit gadiem viņam arī uzrādīta apsūdzība lietā par iespējamu viesnīcas ēkas izkrāpšanu Vecrīgā. Lai gan tiesas sēdēs Gulami iepriekš attālināti piedalījās pat bēguļošanas laikā, tagad viņš paziņoja, ka nepiekrīt savai tiesāšanai šajā procesā, jo Dānija viņu izdevusi Latvijai citā krimināllietā. Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, tikmēr lietā figurējošā viesnīca šobrīd ir izlikta pārdošanai.
Afganistānā dzimušais, bet Latvijā jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem dzīvojošais un Latvijas pilsonību ieguvušais uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami plašāku atpazīstamību ieguva pagājušajā desmitgadē. Skaļākais ar viņu saistītais skandāls ir korupcijas lieta, kuras rezultātā amatu zaudēja Rīgas apgabaltiesas tiesnese Iveta Bērziņa. Šajā lietā Gulami par desmitos tūkstošu eiro mērāmu kukuļu došanu vienošanās procesā kā sodu saņēma gadu cietumsoda nosacīti un 9250 eiro naudassodu.
Ilgus gadus Gulami sēdēja uz apsūdzēto sola divos citos kriminālprocesos. Viena ir tā dēvētā Tadžikistānas kokvilnas kravas lieta, kur apsūdzēta tika arī viņa sieva Valentīna Gulami. Otrs ir kriminālprocess, kura vidū ir strīds ap Vecrīgā, Kaļķu ielā esošo viesnīcu “Royal Square Hotel”. Pirms desmit gadiem, nododot lietu prokuratūrai, policijas versija bija, ka uzņēmējs ar viltotu dokumentu palīdzību esot izkrāpis nekustamo īpašumu aptuveni septiņu miljonu eiro vērtībā.
Galīgais spriedums lietā par kokvilnas kravas piesavināšanos stājās spēkā 2023. gada sākumā. Taču Gulami piespriesto vairāk nekā sešus gadus ilgo cietumsodu izciest nemaz neuzsāka – Gulami un arī viņa sieva, kurai bija piespriesti pieci gadi cietumā, nebija atrodami. Tā gada martā Gulami tika izsludināts meklēšanā.
Gulami bēguļošana gan netraucēja viņam attālināti pieslēgties viesnīcas “Royal Square” lietas tiesas sēdēm Rīgas pilsētas tiesā. Tiesnese Agita Dmitrenoka arī neuzskatīja, ka viņas skatāmajā lietā Gulami kā drošības līdzeklis būtu jāpiemēro apcietinājums, jo viņš no tiesas neesot izvairījies. “Citā kriminālprocesā pieņemtie lēmumi attiecas tikai uz kriminālprocesu, kurā tie pieņemti,” rakstiskā atbildē “de facto” skaidroja tiesnese.
Paradoksāli, bet problēmas skatīt viesnīcas lietu sākušās pēc tam, kad Gulami pagājušā gada augustā aizturēja Dānijā un šogad pavasarī nogādāja Latvijā soda izciešanai kokvilnas lietā. Šogad notikušas divas tiesas sēdes, kurās Gulami piedalās no Rīgas centrālcietuma: viena aprīlī, bet otra nupat decembra sākumā.
Decembra sēdi apmeklēja arī raidījums “de facto”, un tas vēl pirms sēdes sākuma izraisīja Gulami dusmu izvirdumu: “Tas atkal ir spiediena izdarīšanas instruments! Nekādas televīzijas! Tas ir spiediens! Kas tā par visatļautību? Nedrīkst nekādus TV! (..) Nekavējoties ejiet projām, citādi advokāti sūdzēsies! Žurnālisti!” Tiesai Gulami pieprasīja “izdzīt pie velna” medijus no zāles, tomēr šis viņa lūgums apmierināts netika.
Jau tiesneses Dmitrenokas ievads sēdes sākumā ļāva prognozēt, ka virzība lietā todien nenotiks. “Šīs dienas izskatāmais jautājums ir apsūdzētā viedokļa noskaidrošana, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 689. panta 1. daļu personu var saukt pie kriminālatbildības, tiesāt un izpildīt sodu tikai par to noziedzīgu nodarījumu, par kuru tā izdota,” paziņoja tiesnese. Tiesa šo pašu jautājumu Gulami bija uzdevusi jau aprīlī, un toreiz viņš tiesāšanai nepiekrita. Bez tādas apsūdzētā rakstveida piekrišanas kriminālprocesa virzītājam – šajā gadījumā tiesai – ir jāsaņem personu izdevušās valsts atļauja.
Kāpēc tas nenotika šo astoņu mēnešu laikā? Tiesnese rakstiskajā atbildē “de facto” norāda uz Ģenerālprokuratūru. “12. septembrī Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļa informēja tiesu, ka Dānijas kompetentās iestādes vērtē Gulama Mohammada Gulami izdošanas procedūras atbilstību starptautisko tiesību normu prasībām un meklē situācijas risinājumu. Dānijas Karalistes kompetentā iestāde informējusi, ka attiecīgais jautājums joprojām tiek izskatīts un par lietas attīstību sniegs papildu informāciju. (..) Ņemot vērā situāciju, ka Gulami piekritis kriminālprocesa iztiesāšanai Latvijā pēc viņa izdošanas procedūras izvērtēšanas Dānijas Karalistē, bet šobrīd piekrišanu nedod līdz jautājuma izvērtēšanai, lietā sagaidāma atbilde no Latvijas Ģenerālprokuratūras par Dānijas Karalistes izdošanas procedūras pabeigšanu,” skaidro Dmitrenoka.
Kāpēc Gulami bija gatavs savai tiesāšanai laikā, kad bija pametis Latviju, bet tagad, kad fiziski atrodas Rīgā, vairs nav? Skaidru motivāciju viņa aizstāvis, zvērināta advokāta palīgs Reinis Grandāns rakstiskā atbildē “de facto” nesniedz, bet liek saprast – Gulami ir tādas tiesības, un viņš tās izmanto. “Latvijas Republika nebija lūgusi izdot personu tiesāšanai kriminālprocesā. Tāpēc Dānijas Karaliste Gulamu Mohammadu Gulami izdeva vienīgi soda izpildei citā kriminālprocesā. Savukārt pašai personai nav pienākums piekrist tiesāšanai par citu noziedzīgu nodarījumu, par kuru tā nemaz nav izdota. Bez tam izdošana ir bijusi priekšlaicīga, pilnībā nenoslēdzoties izdošanas procesam Dānijas Karalistē. Taču šajā ziņā juridisko palīdzību nesniedzu, tāpēc detalizētākus komentārus nevarēšu izteikt,” klāsta Gulami aizstāvis.
Aizstāvis Grandāns arī noraidoši vērtē prokuratūras jau pērn septembrī tiesai pieteikto, bet vēl neizlemto lūgumu šajā krimināllietā oficiāli piemērot Gulami apcietinājumu, jo nepastāvot apstākļi, kas tam varētu būt par pamatu.
Lietā kā cietušais figurē Uzbekistānas uzņēmējs Eljors Junusovs, kuru savukārt reiderismā un plašā sazvērestībā ar visdažādākajām Latvijas esošajām un bijušajām amatpersonām regulāri apvaino pats Gulami. Cietušā pārstāvji tiesā atgādināja, ka kopš pagājušajā septembra nav izlemts arī prokurores lūgums atkal piemērot arestu nekustamajam īpašumam – viesnīcai Kaļķu ielā.
Tas tika atcelts pirms pusotra gada, un šobrīd ir bažas, ka īpašums varētu “aizceļot” tālāk, izriet no cietušā pārstāves, advokātes Allas Barbašas paustā. “Atbilstoši prokuratūras celtajai apsūdzībai, Gulami ir ieguvis šo mantu noziedzīgā veidā, viltojot dokumentus, krāpšanas rezultātā, un devis uzdevumu pārrakstīt šo nekustamo īpašumu bezatlīdzības ceļā, lai gan bija pirkuma līgumi organizēti, un reģistrēja uz SIA “Norde Finance Group”. Bet tas nebūt nepadara šo viesnīcu par likumīgu mantu. (..) Viesnīca šobrīd tiek tirgota. Tam ir speciāli izveidota mājaslapa (..), un tā tiek tirgota par 3,9 miljoniem, bet man nav zināms, kādā stadijā, vai tur ir kāds pircējs un cik tālu,” stāsta Barbaša.
Sazinoties ar mākleri, par to pārliecinājās arī “de facto” – raidījumam izdevās īpašumu apskatīt. Viesnīca jau kādu laiku ir slēgta, un laika zobs ir darījis savu, tomēr īpašums ir ļoti labā vietā. Viesnīcas oficiālais īpašnieks joprojām ir SIA “Norde Finance Group”, kas kopš šīs vasaras pieder kādai čehu kompānijai.
“de facto” zināms, ka Čehijas uzņēmums pagājušajā gadā pieteicās palīdzēt segt tobrīd maksātnespējīgajai “Norde Finance Group” parādus vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā, tāpēc maksātspēja šogad martā tika atjaunota. Starp kreditoriem bija Valsts ieņēmumu dienests, Rīgas dome par nekustamā īpašuma nodokli, komunālo pakalpojumu sniedzēji, bet lielākais kreditors ar 300 tūkstošiem eiro bija zvērinātu advokātu birojs “Rode un partneri”. Tā juristi tiesā pārstāvējuši gan “Norde Finance Group” kā aizskartās mantas, proti, viesnīcas, īpašnieku, gan aizstāv arī pašu Gulami.
Prokurore Madara Griķe “de facto” norāda, ka tiesas lēmums atcelt pašas iepriekš uzlikto arestu viesnīcai viņai bija pārsteigums, un lietas aizķeršanās rada jaunus riskus: “Nē [tiesas lēmums], nebija skaidrs. Visiem šis lēmums bija pārsteigums, un tāpēc arī tūlīt jau nākamajā tiesas sēdē tika pieteikti un iesniegti atkārtoti lūgumi, tātad ierosinājums par aresta uzlikšanu atpakaļ šai mantai. Jo savādāk visam procesam vispār nav nozīme. (..) Būtībā mēs jau gribējām, lai izskata jautājumu par apcietinājuma piemērošanu un aresta uzlikšanu tajā starplaikā, kamēr viņš vēl nebija konkrēti atrasts un aizturēts Dānijas karalistē. Bet diemžēl aizstāvība pirms tam apgalvoja, ka nē, ka viņš netraucēs šim, ka viņš noteikti piekritīs tiesāšanai šajā lietā. Un tas viss jau ir fiksēts audio ierakstos. Līdz ar to kārtējo reizi atkal Gulami kungs nav bijis īsti patiess savos apgalvojumos.”
Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļā “de facto” informēja, ka prokuratūra nav saņēmusi ierosinājumus par Gulami izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā un izdošanu citu Latvijā notiekošu kriminālprocesu ietvaros – ne pirms viņa nodošanas Latvijas Republikai, ne arī pēc tās. “de facto” secina, ka šādam lūgumam būtu jānāk no tiesneses Dmitrenokas.
