84 gadu vecumā mūžībā devusies vitrāžas māksliniece Nora Cēsniece

Latvijas Mākslinieku savienība un Jauns.lv izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces Noras Cēsnieces tuviniekiem un kolēģiem. Atvadīšanās no Noras Cēsnieces notiks 13. decembrī plkst. 12.00, Rīgas Krematorijas Lielajā zālē, Varoņu ielā 3a, Rīgā.

Nora Cēsniece ievirzi vizuālajā mākslā guva ģimenē, mākslinieces tēvs bija vitrāžists, akvarelists Egons Cēsnieks (1915-1978). 1959. gadā Nora Cēsniece beidza J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (JRRMV; tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV klasesbiedri viņai bija topošie gleznotāji - Lija Būmane (1940-1990), Andrejs Ģērmanis (1941-2025), Juris Pudāns (1941-2017), Daina Riņķe, kā arī mākslas zinātnieks un gleznotājs Imants Lancmanis. Noras Cēsnieces pasniedzēji JRRMV bija Kārlis Bušs (1912-1987), Nikolajs Karagodins (1922-2015), Vitālijs Karkunovs (1925-2006), Indulis Zariņš (1929-1997) u.c. 1964. gadā Nora Cēsniece absolvēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Stājglezniecības nodaļu (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare) profesora Induļa Zariņa vadībā ar diplomdarbu “Tēva portrets”. Māksliniece studējusi arī pie tādiem LMA pedagogiem, gleznotājiem kā Konrāda Ubāna (1893-1981) un Valda Dišlera (1922-2011).

No 1964.-1966. gadam Nora Cēsniece papildināja zināšanas tag. I.Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskajā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtā (Krievija), Mākslas vēstures un teorijas nodaļas aspirantūrā un mākslinieces zinātniskās disertācijas tēma bija “Padomju vitrāža”. 

Noras Cēsnieces izvēli pievērsties vitrāžu mākslai galvenokārt ietekmējis mākslinieces tēvs, Egons Cēsnieks, jo PSRS pieauga pieprasījums pēc kvalitatīva interjeru noformējuma. LMS Mākslas fonda kombināts “Māksla” veica pasūtījumu izpildi visā PSRS teritorijā, LPSR vitrāžu meistaru darbi bija ļoti iecienīti. Pēc studijām Sanktpēterburgā, no 1966. gada Nora Cēsniece strādāja LMS Mākslas fonda kombinātā “Māksla”, bet no 1976. gada LMS MF Dekoratīvās mākslas kombināta Vitrāžu iecirknī (tag. LMS muzeja filiāle “Biķeri”, Vecā Biķernieku iela 49, Rīga). Darbnīcas tika ierīkotas bij. mācītājmuižas skolā un Sv.Katrīnas baznīcā.

Sadarbībā ar LMS MF kombinātiem Nora Cēsniece veidojusi vitrāžu metus un piedalījusies to realizācijā daudzu sabiedrisko ēku interjeriem - kinoteātrim Kramatorskā (1967, kopā ar E.Cēsnieku, Krievija), Karagandas pionieru pilij (1968, kopā ar E.Cēsnieku, tag. Karaghandi, Kazahstāna), bērnudārzam A.Brigaderes “Sprīdīša” un “Lutauša” tēlus (1976, meistars Kārlis Seisums, Grīvas iela), Misiņa bibliotēkai (tag. Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēka), vitrāžu “Smilšu pulkstenis” Paula Stradiņa republikāniskās klīniskās slimnīcas telpām (1980, tag. VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”),  kafejnīcai “Pie Kristapa” (1986), Smiltenes poliklīnikai (1987), kā arī bij. Latvijas PSR Komunālās saimniecības ministrijas ēkai (1987, “Vēltijums A.Čakam”, Doma laukums), Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas hallei (“Mākslas dienās” iegūta atzinība - vitrāža ierindota latviešu mākslinieku gada labāko jaunrades sniegumu skaitā, 1985).

Nora Cēsniece piedalījusies un vadījusi vitrāžu atjaunošanas un restaurācijas procesu Straupes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, strādājot pie 1944. gadā firmā “Kromhold” izgatavotām pēc grafiķa Sigismunda Vidberga (1890–1970) meta, bet neieliktām vitrāžām: “Kristus dzimšana” (1970), “Golgāta” (1974). Bojāto vitrāžu “Aizvesto logs” māksliniece baznīcā atvietoja ar jaunradītu  autordarbu “Māte” (1974). 1988. gadā darbi atsākās un māksliniece kopā ar meistariem Vilni Buteli un Ilgu Dripi veica “Aizvesto logs” darba atjaunošanu (SIA “Biķeru vitrāžas”, 1996).

No 2007.-2011. gadam Nora Cēsniece sadarbībā ar SIA “Biķeru vitrāžas” un vitrāžistiem Agri Buteli, Eilu Vikmani, Oleksiju Krasnovu radīja Priedaines Romas katoļu Sv. Brigitas un Sv. Katrīnas baznīcas Svētā Gara un svēto evaņģēlistu Mateja, Marka, Lūkasa un Jāņa vitrāžas. Kopā ar vitrāžistu Oleksiju Krasnovu māksliniece veidojusi arī Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas vitrāžas (kardināla Papčinska un Matuļēviča portretu) un Rīgas Doma baznīcas E.Todes vitrāžas “Augšāmcelšanās” rekonstrukcijas projektu – skici un vienu fragmentu materiālā (kopā ar Ludi Bērziņu). 

Nora Cēsniece bija Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1975. gada un rekomendācijas, lai iestātos LMS, māksliniecei izsniedza akvarelists Igors Korti (1922-1986), vitrāžists, gleznotājs Tenis Grasis (1925-2001), K.Pētersons.

Izstādēs māksliniece piedalījās no 1958. gada (JRRMV izstāde), bet pirmā profesionālā izstāde bija “Dekoratīvi – monumentālās mākslas izstāde” (1966). Nora Cēsniece piedalījusies 1. Republikas vitrāžu izstādē (Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, 1971), arī LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas”. Rīkojusi personālizstādes kopā ar stikla mākslinieci Sandru Bērziņu-Skrauci Republikāniskajā Zinību namā (tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, 1975) un kopā ar E.Cēsnieku LMS MF salonā “Māksla” (1982).

No 1973.-1984. gadam Nora Cēsniece Latvijas PSR Arhitektu savienībā vadīja zīmēšanas studiju, kuru apmeklēja Latvijas nozīmīgie arhitekti, kā Oļģerts Krauklis, Dainis Bērziņš, Biruta Burčika, Ivars Bumbiers (1932-2020). Māksliniece veidojusi arī publikācijas par vitrāžu mākslu žurnālam “Karogs”, laikrakstam “Literatūra un Māksla”.

Noras Cēsnieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Valkas novadpētniecības muzejā, Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas”, kā arī privātkolekcijās.