Kozlovskis: kaut gan laiks ir slikts, austrumu robežas izbūve tuvojas noslēgumam
Neraugoties uz nelabvēlīgajiem meteoroloģiskajiem laika apstākļiem, valsts austrumu robežas infrastruktūras izbūve tuvojas noslēgumam, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV). Infrastruktūras izbūvē neliela aizkavēšanās notikusi objektīvu apstākļu dēļ, proti, nopietno lietavu un apgrūtinošo apstākļu dēļ, kas bija saistīti ar materiāliem un traktortehnikas izmantošanu.
Attiecībā uz viedās infrastruktūras izbūvi procesi turpinoties pozitīvi un projekta realizēšanai noteiktais grafiks tiek apsteigts par aptuveni diviem mēnešiem, norādīja ministrs un piebilda, ka kopējo infrastruktūru plānots pabeigt izveidot nākamgad.
Otrdien Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu". Tajā ietverta aktuālā informācija par valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras izbūves progresu uz šā gada 1. novembri.
Robežas apsardzības infrastruktūra tiek būvēta, īstenojot "projektē un būvē" principu, projektēšanu, būvdarbus un būvuzraudzību organizējot un nodrošinot VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).
Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi 173 kilometru garumā gar Latvijas-Baltkrievijas robežu, Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūves darbi pilnā apjomā 144,47 kilometru garumā jau noslēdzās pagājušā gada jūlijā - 2023. gadā tas tika izbūvēts sauszemes posmos jeb 112 kilometri, bet 2024. gadā tika pabeigta žoga izbūve atlikušajā posmā gar publiskajiem ūdeņiem.
Tāpat uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir noslēgusies patruļtaku izbūve 119,8 kilometru garumā, kas paredzētas patrulēšanai ar vieglajiem transportlīdzekļiem, kā arī pontonu patruļtaku izbūve 1,75 kilometru kopgarumā un laipu patruļtaku izbūve 27,19 kilometru kopgarumā.
Visa izbūvētā infrastruktūra jau šobrīd tiek aktīvi izmantota paredzētajam mērķim - valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai, turpinoties atsevišķu izbūvēto būvobjektu nodošanai ekspluatācijā un formālas pārņemšanas procesiem. Tāpat tiek turpināti atsevišķi valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras risinājumu uzlabošanas un papildināšanas pasākumi, piemēram, caurteku aprīkošana ar aizsargmehānismiem un papildu inženiertehnisku risinājumu izstrāde un īstenošana.
Iepriekšējā pārskata periodā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas posmā pie Daugavas izbūvēti arī seši sakaru torņi un pievedceļi pie tiem - tie tika nodoti ekspluatācijā 2025. gada janvārī. Lai nodrošinātu torņu pilnvērtīgu funkcionalitāti, to turpmāko aprīkošanu ar nepieciešamajām tehnoloģiskajām iekārtām organizē VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Pārskata periodā torņu aprīkošanas darbi ir sākti un to pabeigšana ir plānota līdz 2026. gada aprīļa beigām.
VNĪ vadībā plānveidīgi turpinās arī darbi uz Latvijas-Krievijas robežas - kopumā uz robežas izbūvēts augstas drošības žogs 271,94 kilometru garumā no kopējiem 278,26 kilometriem.
Žoga izbūvi pilnā apjomā plānots pabeigt līdz šā gada beigām. Iepriekšējā periodā četri iekaramie tilti pār Zilupi, Ludzu, Liepnu un Rītupi ir nodoti ekspluatācijā, pārskata periodā turpinājās izbūvētā žoga defektu novēršana, sākta pakāpeniska žoga nodošana ekspluatācijā; pieci koka konstrukcijas tilti nodoti ekspluatācijā; novērsti defekti un sagatavoti nodošanai ekspluatācijā 5,5 kilometri laipas no 7,5 kilometriem.
Tāpat turpinās projektēšanas darbi un nākamajā periodā ir plānots izbūvēt robežas apsardzības infrastruktūru bez žoga, tostarp patruļtaku, torņa un pievedceļu izbūvi aptuveni 41,26 kilometru garumā posmos, kur tā iepriekšējā periodā nav izbūvēta.
Vienlaikus austrumu robeža tiek aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām, kas nodrošina arvien efektīvāku robežapsardzi - robežuzraudzības tehniskajiem līdzekļiem, klātbūtnes uztveršanas sistēmām, novērošanas iekārtām un ar tām saistīto infrastruktūru jeb tehnoloģisko infrastruktūru.
Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu organizē LVRTC. Visas ārējās sauszemes robežas aprīkošanu ar tehnoloģisko infrastruktūru paredzēts pabeigt līdz 2026. gada beigām, taču darbi tiek īstenoti kārtās, no kurām vairākās tie tiks pabeigti jau ātrāk.
