Koka mantojuma vērtība pierobežā: Vīksnas baznīcai izstrādāts glābšanas plāns
Vīksnas pareizticīgo baznīca, viens no senākajiem koka dievnamiem Latvijas austrumu pierobežā, sper nozīmīgus soļus savas atjaunošanas virzienā. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu izstrādāta detalizēta restaurācijas programma, kas iezīmē ceļu dievnama saglabāšanai nākamajām paaudzēm.
Vīksnas pareizticīgo baznīca ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 2880), tapusi 20. gadsimta sākumā: pamati likti 1912. gadā, bet iesvētīšana notikusi 1916. gadā. Sākotnēji būvēta kā tēstu apaļkoku guļbūve, baznīca aptuveni pēc desmit gadiem ieguva arī horizontālu dēļu apšuvumu, vēstī Balvi.lv.
Dievnams līdz mūsdienām saglabājis pārsteidzoši augstu autentiskuma pakāpi – gan galvenajos apjomos ar trim sākotnējiem kupoliem, gan detaļās, tostarp oriģinālajos koka logos un pildiņu durvīs. Nemainīgs palicis arī plānojums, bet interjerā joprojām skatāma stilistiski tīra romantisma laika dekoratīvā apdare ar trafaretu krāsotu ornamentālu joslu. Lai arī dievkalpojumi notiek reti, draudze savas iespēju robežās veikusi neatliekamus darbus un izpēti.
-
gadā ar valsts piešķirto 100 000 eiro finansējumu tika veikta jumta konstrukciju daļēja nomaiņa un ieklāts jauns jumta segums, tā novēršot akūtāko apdraudējumu. Taču tālāka atjaunošana ilgu laiku bremzējās dokumentācijas trūkuma un vienotas koncepcijas neesamības dēļ. Situāciju izdevās mainīt ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, izstrādājot Vīksnas pareizticīgo baznīcas restaurācijas programmu (1. kārtu).
Programmas mērķis bija izvērtēt dievnama tehnisko stāvokli un sagatavot skaidras rekomendācijas turpmākajiem soļiem. Rezultātā draudze ieguvusi faktiski “rokasgrāmatu” – detalizētu, secīgu darbu plānu ar norādēm, kādi speciālisti nepieciešami, kāda dokumentācija jāizstrādā un kādi saskaņošanas procesi jāveic Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē un citās institūcijās.
Ņemot vērā nelielo draudzes sastāvu un ierobežotos finanšu resursus, atjaunošana notiks pakāpeniski, piesaistot attiecīgās jomas profesionāļus konkrētiem darbu posmiem. Šāda pieeja ļauj soli pa solim virzīties uz mērķi – atkal atvērt baznīcu dievkalpojumiem un vietējai sabiedrībai.
Šīgada apsekošana gan atklājusi vairākas jaunas problēmas: deformācijas rietumu fasādē un sienās, lokāli trupējušus guļbaļķu posmus, bojātus torņa logu slēģus, kā arī ieejas mezgla un grīdas konstrukciju defektus. Interjerā novērota apmetuma erozija, savukārt saglabājušās podiņu krāsnis prasa restaurāciju.
Lai gan darbu apjoms ir ievērojams, tālāko virzību noteiks piesaistīto speciālistu kompetence, kvalitatīvi sagatavota dokumentācija, pieejamais finansējums un arī draudzes pacietība. Šo faktoru kopums būs izšķirošs, lai saglabātu dievnama kultūrvēsturisko vērtību un autentiskumu nākamajām paaudzēm.
Vīksnas pareizticīgo baznīcas apsekošanu un restaurācijas programmas izstrādi veica SIA “Arhitektoniskā izpētes grupa”. Darbus veica arhitekts–būvpētnieks Ilmārs Dirveiks, būvinženieris Māris Benfelds un restaurators Mārtiņš Reinbergs. Projekts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
