Igaunija paziņojusi, ka situācija Latvijā "nav īpaši iepriecinoša"
Latvijas iedzīvotāju labklājība pieaug, taču valsts finansiālā situācija nav īpaši iepriecinoša. Vidējā alga Latvijā ir pieaugusi līdz 1835 eiro mēnesī, un Latvijas Banka prognozē algu pieaugumu 8% apmērā turpmākajos gados.
Igaunijas medija rus.err.ee publikācijā teikt, ka uzņēmēji ir spiesti paaugstināt algas, jo Latvija saskaras ar pieaugošu darbaspēka trūkumu. Tomēr palielinātais iekšzemes patēriņš savukārt noved pie augstākas inflācijas – šogad tā sasniegs 3,9%, salīdzinot ar 3,4%, kas tika prognozēti pirms sešiem mēnešiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajos gados inflācija pārsniegs 3%. Papildus algu pieaugumam tas ir saistīts arī ar pastāvīgi pieaugošajām pārtikas cenām.
Latvijas valsts budžeta deficīts pārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta, galvenokārt pateicoties palielinātajiem aizsardzības izdevumiem. Latvijas Banka prognozē, ka ekonomikas izaugsme valstī šogad sasniegs 1,7% un turpmākajos gados saglabāsies zem 3%. Tomēr ne Latvijā, ne Eiropā nav gaidāma būtiska ekonomikas atveseļošanās.
"Eiropas problēma ir pārāk lēnā ekonomikas izaugsme. Manuprāt, galvenais šķērslis šeit ir Eiropas Savienības kopējais preču un pakalpojumu tirgus. Mūsu savstarpējie tirdzniecības ierobežojumi, barjeras un nodokļu likmes starp ES valstīm ir vairākas reizes augstākas nekā tās, ko šogad noteikušas Amerikas Savienotās Valstis," igauņu laikraksts citē Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.
Pēc Latvijas Bankas datiem, aizsardzības investīcijas, no kurām lielākā daļa tiks piešķirta vietējiem uzņēmumiem un "Rail Baltic" dzelzceļa būvniecībai, ietekmēs ekonomiku turpmākajos gados.
Jauns.lv jau vēstīja par Saeimas pieņemto 2026. gada valsts budžetu, kurā plānots 3,3% deficīts.
