Valsts budžets 2026: kuri būs ieguvēji un kuri - zaudētāji?

Taču 2026. gada valsts budžets pašreizējā redakcijā, kas jau apstiprināta pirmajā lasījumā, daudziem iedzīvotājiem paredz arī vairākus ieguvumus. Bet citi paliks zaudētājos.

Atbalsts demogrāfijai

Tā kā viens no nākamā gada valsts budžeta prioritārajiem virzieniem ir demogrāfija, nolemts palielināt atsevišķus vecāku pabalstus. Dažos gadījumos pabalstu apmērs tiks palielināts diezgan būtiski.

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Bet šo pabalstu plānots paaugstināt no 171 eiro mēnesī patlaban līdz 298 eiro mēnesī par bērnu vecumā līdz pusotram gadam. Paredzēts, ka par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt līdz bērna divu gadu vecuma sasniegšanai.

Izmaiņas skars arī ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri mācās. Plānots, ka pabalstu par bērnu vecumā no 16 līdz 20 gadiem varēs saņemt arī tad, ja bērns mācās koledžā vai studē augstskolā pilna laika klātienē un nav stājies laulībā. Tādējādi ģimenēm, kuru jaunieši mācās universitātēs vai koledžās, pabalsta izmaksu atjaunos un tā turpināsies vēl līdz 20 gadu vecumam. Patlaban pabalstu maksā par bērniem, kuri mācās vidusskolā vai profesionālajā skolā.

Bērna piedzimšanas pabalsts – 600 eiro

No nākamā gada palielināsies arī vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts, un tas būs 600 eiro. Patlaban šis pabalsts ir 421,17 eiro. 

Tāpat lielāks plānots pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu: par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tie būs 390 eiro mēnesī līdzšinējo 215 eiro vietā, savukārt par bērnu no septiņiem līdz 18 gadiem – 468 eiro mēnesī līdzšinējo 258 eiro vietā.

Paaugstināt plānots arī atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, un no 2026. gada to noteiks 70 procentu apmērā no valstī vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas – 1041 eiro mēnesī. Patlaban šī atlīdzība ir 171 eiro mēnesī.

Paredzēts paaugstināt arī atlīdzību par aizbildņa pienākumu veikšanu. No nākamā gada atlīdzība plānota 298 eiro mēnesī līdzšinējo 54,07 eiro vietā. Grozījumi valsts sociālās apdrošināšanas likumā nestrādājošiem aizbildņiem paredz tiesības uz sociālajām garantijām – par šīm personām turpmāk no valsts pamatbudžeta tiks veiktas obligātās iemaksas pensijas, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai.

Atlīdzība par adopciju pieaugs solīdi

Tāpat paredzēts paaugstināt adopcijas pabalstu, un no nākamā gada par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tie būs 195 eiro mēnesī līdzšinējo 107,5 eiro vietā, bet par bērnu no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadiem pabalsts plānots 234 eiro mēnesī līdzšinējo 129 eiro vietā. Savukārt vienreizējā atlīdzība par bērna adopciju no līdzšinējiem 1422,87 eiro no nākamā gada pieaugs līdz 2433 eiro.

Savukārt ar grozījumiem likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu paredzēts, ka arī nākamgad vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem saglabāsies līdzšinējā apmērā – 75 procenti.

Lai varētu pilnveidot materiālos atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem, kopējais papildu finansējums nākamgad paredzēts 42 miljoni eiro, savukārt atbalsta pasākumiem ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem – 24,1 miljons eiro.

Būs arī zaudētāji

Savukārt gados vecāki cilvēki, kuri vairs nevar uzlabot Latvijas demogrāfiju, labu ziņu no Saeimas nesagaidīs. Gluži pretēji, daudzi no viņiem tikai zaudēs.

Kopā ar valsts budžetu Saeima konceptuāli atbalstīja valdības iesniegtos grozījumus deviņos likumos, kas paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā. 

Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem.
Izmaiņas plānots īstenot, sākot ar 2027. gadu. Ar grozījumiem likumos paredzēts pakāpeniski piecu gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu, kā arī no pensijas aprēķina izslēgt pēdējos divus mēnešus. 

Savukārt attiecībā uz personām, kuras 2027. gada 1. janvārī būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par 10 gadiem, tiks grozīta arī izdienas pensijas aprēķina formula. Pensiju aprēķinās, ievērojot saņemto darba samaksu pēdējo 10 kalendāro gadu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.

Tāpat paredzēts izdienas pensijas minimālo un maksimālo apmēru samazināt par 10 līdz 20 procentiem, izlīdzinot starp dienestiem, tajā skaitā par pieciem procentiem, ja persona tiek atvaļināta vai atbrīvota no amata.

No izdienas pensiju profesiju loka paredzēts izslēgt prokurorus un tiesnešus, šīm grupām paredzot speciālu pensiju, kā arī diplomātus. Tāpat paredzēts atteikties no izdienas pensijas baleta, cirka un kora māksliniekiem, leļļu teātra aktieriem, orķestra māksliniekiem, solistiem vokālistiem, teātra aktieriem. Šo profesiju pārstāvjiem tiks paredzēti atbalsta pasākumi pārkvalifikācijai citā profesijā.