Dzintaru koncertzālē gaidāma īpaša vokālās kamermūzikas programma "Gaišā nakts"

Koncerts ‘‘Gaišā nakts’’ veidots kā emocionāls ceļojums no 20. gadsimta vēlīnā romantisma līdz mūsdienu amerikāņu un angļu komponistu skaņdarbiem, atspoguļojot cilvēka iekšējo cīņu un ticības spēku brīžos, kad pasaule grimst tumsībā. Abu mākslinieku kopīgais redzējums mūzikā vēstīs par cerības liesmu un gaismas klātbūtni, meklējot mierinājumu un garīgo patvērumu.

Programmā skanēs Arnolda Šēnberga klaviermūzika – kā refleksija par pārmaiņām, priekšvēstot 20. gadsimta atonalitāti, Hansa Eislera un Gustava Mālera dziesmas, kas dziļi personīgi atspoguļo cilvēka izjūtas kara apstākļos, vienlaikus tiecoties pēc transcendentālas gaismas un nesatricināmas paļāvības uz Dievu. Koncerta pirmās daļas izskaņā – Gustava Mālera dziesma “Ich bin der Welt abhanden gekommen” (“Esmu no pasaules aizgājis”) no cikla ‘‘Piecas Rikerta dziesmas” tiek uzskatīta par Mālera intīmāko atklāsmi mūzikā, kas, šķiet, aizved klausītāju ārpus laika pretim klusai apskaidrībai.

Koncerta otrajā daļā būs mūsdienu amerikāņu un angļu komponisti opusi – Niko Mūlija dziesmu cikls “Pēdējā vēstule” (2015), kura teksti balstīti uz Pirmā Pasaules kara laikā rakstītām vēstulēm. Komponists tos iedzīvinājis ar caurspīdīgu jūtīgumu un pulsējošu intensitāti. Džona Koriljano Fantasia on an Ostinato (1985) klavierēm solo balstīta uz Bēthovena Septītās simfonijas tēmas motīvu, balansējot starp gaismu un tumsu, savukārt Džonatana Dova vokālajā ciklā “Visi jūs, kas šonakt guļat” (1996 ) nakts kļūst par līdzjūtības un kopības telpu.

Latviešu mecosoprāns Zanda Švēde ir slavēta par savu “bagātīgo tembru” (Münchener Merkur) un “pilnskanīgo, juteklīgo balsi un aizraujošo skatuves klātbūtni” (Post Gazette). Kopš 2018. gada viņa ir Frankfurtes operas štata soliste, atveidojusi daudzas lomas lielākajos Amerikas Savienot Valstu opernamos.

Patiesums un skaistums: šīs vērtības latviešu koncertpianists Reinis Zariņš meklē mūzikā, kuru izvēlas, interpretācijās, kuras veido, un sadarbībās ar citiem. Reinis ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis.  Reinis Zariņš ir piedalījies daudzos prestižos festivālos: Lucernas festivālā, Kremerata Baltica festivālā, Bātas, Norfolkas un Jaunskotijas starptautiskajos mūzikas festivālos. Viņš muzicējis pasaules labākajās koncertzālēs — Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegī Veila zālē, Londonas Vigmora zālē un citviet.

Par mūziķiem

Zanda Švēde ir latviešu mecosoprāns, kura pēc studijām Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā stažējusies ASV jauno mūziķu programmā Merola Opera un bijusi Sanfrancisko operas Adlera stipendiāte trīs gadus, bet kopš 2018. gada ir Frankfurtes operas soliste. 

Zandas repertuārā ir titullomas operās “Karmena’’, “Orlado’’, “Kserkss,’’ kā arī Kornēlija operā “Jūlijs Cēzars’’, Herodija operā “Salome’’, Klerona operā “Kapričo’’, Suzuki operā “Madama Butterfly’’, Hedviga operā “Rodelinda’’, Madalēna operā “Rigoleto’’ un citas, kas iestudētas Frankfurtes operā. 2024./2025. gada sezonā Zanda piedalījās Vāgnera “Nībelungu Gredzens’’ iestudējumā Tiroles festivālā Erlā, Austrijā, kur dziedāja Erdas lomu “Reinas Zeltā’’ un “Zigfrīdā’’, kā arī Valtrautes lomu “Dievu mijkrēslī’’. Zanda dziedājusi arī Olgas lomu “Jevgēnijā Oņēginā’’ Aidaho operā, Grimgerdi operā ‘‘Valkīra’’ un Madalēnu “Rigoleto’’ Čikāgas Liriskajā operā, kā arī Suzuki operā Madama Butterfly Palmbīčas operā un vairāk kā 10 operas lomu Sanfrancisko operā. 

Karmenas lomu, ar kuru Zanda debitēja Kansassitijas operā, viņa dziedājusi gan Latvijas Nacionālajā operā, gan Pitsburgas un Sietlas operās, kā arī vairākos slavenā Berija Koski iestudējuma atjaunojumos Franfurtes operā. 

Zanda regulāri uzstājas ar vokāli simfonisko mūziku. Sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri atskaņota Mālera “Dziesma par zemi’’, Mālera 2. simfonija, ierakstīta Ķeniņa 7. simfonija. Kopā ar Sinfonieta Rīga atskaņotas Vāgnera “Vēzendonkas dziesmas’’, ar Camerata Salzburg izpildīta Brāmsa “Alta rapsodija’’, ar Sanfrancisko Simfonisko orķestri izpildīta Bēthovena 9. simfonija, bet ar Losandželosas Filharmonijas orķestri Bernsteina Mesa. Zanda uzstājusies arī ar Frankfurtes Muzeju un Operas oķestri, izpildot Bruknera Te Deum Frankfurtes Vecajā operā.

Reinis Zariņš ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis, konceptuālu starpmākslu projektu autors. 

2025. gadā Reinis atzīmē Baha 340. jubileju ar jaunu soloprogrammu, turpina koncertēt Eiropā ar vijolnieci Viktoriju Mullovu, ieraksta albumus ar Arvo Perta, Jāņa Mediņa un Dobrinkas Tabakovas mūziku, un atkal sastop savus uzticamos skatuves partnerus — Trio Palladio, Sinfonietta Rīga un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. 

Uzsācis klavierspēles apguvi no septiņu gadu vecuma, Reinis debitēja kā solists ar orķestri jau desmit gadu vecumā, un vēlāk guva godalgas vairākos starptautiskos pianistu konkursos. Reinis ir arī pieckārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts (2011, 2013, 2015, 2020, 2023) un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. 

Reinis Zariņš ir piedalījies daudzos prestižos festivālos: Lucernas festivālā, Kremerata Baltica festivālā, Bātas, Norfolkas un Jaunskotijas starptautiskajos mūzikas festivālos. Viņš muzicējis pasaules labākajās koncertzālēs — Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegī Veila zālē, Londonas Vigmora zālē, Maskavas Čaikovska zālē. Teicamā saskaņā spēlējis ar diriģentiem Andri Pogu, Atvaru Lakstīgalu, Aināru Rubiķi, Pjēru Bulēzu, Pēteru Etvešu, Pablo Herasu-Kasado, Juhu Kangasu, Djego Masonu, kā arī muzicējis ar Londonas Filharmoniķiem, Kremerata Baltica, Ostrobotnijas kamerorķestri un labākajiem Latvijas orķestriem. Viņa koncerti translēti ne vien Latvijas Radio 3 viļņos, bet arī BBC Radio 3, Ziemeļvācijas Radio, Polijas Valsts Radio un King FM raidstacijās. Savukārt kamermuzicēšanas smalkumus viņš izbauda saspēlē ar Trio Palladio. 

Reiņa interese par mākslu sintēzi nes augļus gan sadarbībā ar gleznotāju Marilēnu Šiltkampu, fokusējoties uz mūzikas pārtapšanu gleznā koncerta laikā, gan uzvedumā  ‘‘Gadalaiki’’, kuru viņš izveidojis kopā ar laikmetīgās dejas horeogrāfu Kirilu Burlovu. Reinis Zariņš ieskaņojis vairākus kritiķu augsti vērtētus albumus. Vairums šo albumu pārstāv tieši latviešu autorus — Lūciju Garūtu, Jāzepu Vītolu, Volfgangu Dārziņu, Andri Dzenīti —, tā atspoguļojot Reiņa apņemšanos nest pasaulē labāko no Latvijas mūzikas. Reiņa pēdējie albumi veltīti Pēterim Vaskam — gan viņa klavierdarbiem, gan kamermūzikai (kopā ar Trio Palladio). Pēc mācībām Jāz. Mediņa un E. Dārziņa mūzikas skolās studiju gaitas Reini veda uz Jēla Universitātes Mūzikas skolu (ASV) un Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju. Nozīmīgākie skolotāji un padomdevēji Reiņa mūzikas ceļā ir bijuši Boriss Bermans, Kristofers Eltons, Rafi Haradžanjans un Renē Salaks.