VIDEO; FOTO: Latvijas mežus no ugunsgrēkiem sargā mākslīgais intelekts - kā darbojas vērienīgā AUANS sistēma?
Meži ir Latvijas bagātība. Ikdienā Valsts meža dienests (VMD) pieliek lielas pūles, lai šo vērtību nosargātu gan no dabas, gan cilvēka radītiem apstākļiem, kas rada uguns apdraudējumu. Pēdējos gados būtiska šī komplicētā procesa daļa ir veiksmīgi automatizēta – speciāla sistēma ļauj atpazīt meža aizdegšanos un tās radītos dūmus savlaicīgi un no liela attāluma.
Runa ir par Attālinātās ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmas (AUANS) projektu, kuru VMD īsteno kopš 2021. gada pavasara. Tā mērķis ir sniegt iespēju ātri atklāt meža ugunsgrēkus un precīzi noteikt to vietu.
Sistēma paredz, ka uz uguns novērošanas torņiem, kuros iepriekš, strādājot maiņās, rausās tam speciāli apmācīti darbinieki, tiek uzstādītas novērošanas kameras, kas ar speciālu algoritmu palīdzību atpazīst dūmus un nosaka to izcelšanās vietu.
Sistēma ļauj uzraudzīt meža masīvus reāllaikā, nodrošinot ātrāku reaģēšanu un potenciāli būtiski samazinot izdegušo meža platību.
Biežākais ugunsnelaimju cēlonis – cilvēks
“Lai arī kā to negribētos atzīt un par spīti tam, ka esam Ziemeļeiropas valsts, meža ugunsgrēki Latvijā nav nemaz tik rets notikums. Protams, ka daba šim apdraudējumam zināmā mērā ir pielāgojusies – galu galā dabiskas izcelsmes meža ugunsgrēki ir bijuši ekosistēmas veidotāji vēl krietni pirms tam, kad cilvēks savas neuzmanības vai ļaunprātības rezultātā, ir kļuvis par to galveno izraisītāju. Mūsdienās meža degšana nav vēlama gan no ekonomiskā, gan drošības viedokļa un tas ir iemesls kāpēc meža ugunsgrēki tiek dzēsti. Par meža ugunsgrēku atklāšanu un dzēšanas darbiem Latvijā atbildīgā ministrija ir Zemkopības ministrija (ZM), kuras pakļautībā atrodas VMD,” sarunā ar Jauns.lv skaidro VMD Meža ugunsapsardzības vadītājs Agris Šūmanis.
“Tā kā ļoti sausās vasarās mēdz gadīties, ka meža ugunsgrēki, pateicoties labvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, attīstās ļoti ātri, tad VMD nereti ir grūti nodzēst meža ugunsgrēku tikai ar savā rīcībā esošajiem resursiem. “Šādos gadījumos neesam vieni paši. Ja mežā ir lielākas problēmas – mums nāk palīgā Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienests, pie nepieciešamības arī Nacionālie bruņotie spēki un Valsts robežsardze,” piebilst VMD pārstāvis.
Kopumā Šūmanis atklāj, ka arī Latvijā visbiežākais meža ugunsgrēku cēlonis tā vai citādi tomēr ir saistīts ar cilvēka aktivitātēm. Mežs mēdz aizdegties gan dzelzceļa ritošā sastāva darbības dēļ (dzirksteles no dīzeļlokomotīvju izplūdes sistēmām), gan elektrolīniju īssavienojumiem vējainā laikā, gan atpūtnieku bezatbildības, u.c. iemeslu dēļ. Jāsaka, ka patiesībā dabīgas meža aizdegšanās iemesls ir tikai viens – zibens izlāde, kas bijusi par priekšnoteikumu degšanas sākumam.
Būtiski, ka Latvijā cilvēku interese par došanos mežā visdažādāko iemeslu dēļ, tostarp atpūtas nolūkos, tikai pieaug. Attiecīgi arī meža ugunsapsardzības speciālistiem darba mazāk nekļūst. Tas ir izteikti sezonāls (ir mēneši, kuros Latvijā ugunsgrēks mežā ir teju neiespējama parādība), taču vienlaikus atbildīgs. Savlaicīgi neatklāti un neierobežoti meža ugunsgrēki var gana ātri pāraugt daudz lielākā un nopietnākā problēmā.
Kameras filmē – mākslīgais intelekts analizē
“Vēstījums šeit ir gana vienkāršs – meža aizdegšanās iespējamība meža ugunsnedrošajā laikposmā ir pietiekami liela, un tādēļ mežs ir attiecīgi jāuzrauga,” piebilst VMD pārstāvis. Daudzus gadu desmitus tas nozīmējis cilvēka algošanu, kurš kāpj augšā kādā no augstajiem ugunsnovērošanas torņiem, lai vērotu, vai virs meža koku galotnēm nepacelsies kāda meža ugunsgrēka dūmi.
Taču kopš 2021. gada Latvijā šī meža ugunsapsardzības fāze piedzīvo būtiskas izmaiņas, kas daudz precīzāk un vieglāk ļauj pārraudzīt platības. AUANS projekta pirmās kārtas ietvaros 2021. gadā uz 12 uguns novērošanas torņiem Rīgas reģionā tika uzstādītas kameras.
Paplašināšanas kārtā 2024. gadā tika uzstādītas vēl 11 torņos – līdz kopējam skaitam 23 torņi (ar 42 kamerām). Iekārtu uzstādīšanai 2021. gadā tika ieguldīti aptuveni 1 153 763 eiro, bet paplašināšanas 2024. gadā — aptuveni 1 060 384 eiro. Darbības princips ir samērā vienkāršs – torņos uzstādītās, jaudīgās digitālās kameras fiksē apkārt notiekošo, grozoties 180 grādos, pa pāriem vai pa vienai kamerai – 360 grādos un pēcāk mākslīgais intelekts analizē safilmēto, brīdinot, ja kaut kur ievērots jebkas līdzīgs potenciālam ugunsgrēkam meža masīvā.
Jāatzīst – AUANS sistēmas piedāvātās iespējas dažkārt pārspēj pat uzmanīgākā novērotāja acis – sistēmas kameras spēj identificēt sadūmojumu līdz pat 15 km attālumā, bet galvenais ir tas, ka atšķirībā no cilvēka, kameras un analīzes sistēma nekad nenogurst. Ņemot vērā to, ka vairāku kameru sniegtās informācijas gala materiālu apstrādā viens operators, pastāv iespēja ātrāk un precīzāk noteikt arī ugunsnelaimes vietu. Ja agrāk tas prasīja ilgstošāku komunikāciju starp vairākiem torņiem, kuros ar instrumentiem darbojas novērotāji, tad šobrīd to var daudz ātrāk un precīzāk paveikt ar datorizētu karti.
Trauksmi ceļ sistēma, bet galavārds joprojām cilvēkam-speciālistam
“Kā mēs sakām – varbūt algoritmi ar mākslīgā intelekta elementiem vēl nav iemācījušies aizvilkt līdz ugunsgrēkam šļūtenes un to nodzēst, taču šo pirmo fāzi, kas ir ugunsgrēka dūmu pamanīšana un vietas noteikšana, konkrētās tehnoloģijas būtiski ir uzlabojušas,” izsakās VMD pārstāvis. Šūmanis piebilst, ka Latvijā vēl ir gana daudz torņi, kuros darbojas novērotāji, nevis digitālas kameras. Šie cilvēki VMD uz vasaras sezonu joprojām ir jānolīgst.
Taisnības labad arī jāpiebilst, ka arī AUANS sistēmai ir nepieciešams uzraugs – lai arī sistēma lieliski pamana dūmiem līdzīgus formējumus un to kustību virs koku galotnēm, tieši cilvēks, kurš gadiem guvis pieredzi, atpazīstot ugunsgrēkus kā arī pārzinot, kur konkrētajā apvidū atrodas citi dūmu radīšanas avoti, spēj noteikt – vai dūmi tiešām ceļas no ugunsgrēka vai, piemēram, kā klātienē ievēroja Jauns.lv, no kādas fabrikas skursteņa.
Pagaidām abos gadījumos AUANS uz datora ekrāna apvilks šo vietu ar sarkanas krāsas rāmīti, taču lēmums par rīcību tik un tā ir jāpieņem cilvēkam. Patreiz tā tas ir visā pasaulē, kur mūsu kolēģi – meža ugunsdzēsēji intensīvi strādā pie tā, lai AUANS sistēmas spētu atpazīt meža ugunsgrēku radītus dūmus ar pēc iespējas mazāku, maldinošu trauksmes signālu procentu. Šīs sistēmas vēl tikai attīstās, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka tās ļoti būtiski ietekmēs meža ugunsgrēku atklāšanu un tām ir sagaidāma liela attīstība nākotnē. Šobrīd Latvijā ir divi centri, no kuriem ar datoru palīdzību maiņās līdzi AUANS sistēmas darbam seko cilvēki – Inčukalnā un Ventspils pusē.
