Akadēmiskās informācijas centra vadītāja: jaunā augstskolu akreditācijas pieeja būs izaicinājums
Jaunā augstskolu akreditācijas pieeja būs izaicinājums gan pašām izglītības iestādēm, gan vērtēšanas sistēmai kopumā, taču šobrīd nav pamata bažām, ka kādai no augstskolām šīs izmaiņas varētu sagādāt grūtības, šādu viedokli pauda Akadēmiskās informācijas centra vadītāja Baiba Ramiņa.
Līdzšinējo fragmentēto studiju virzienu akreditāciju aizstās augstākās izglītības iestāžu cikliska institucionālā akreditācija. Tas nozīmē, ka turpmāk netiks vērtēta katra studiju programma atsevišķi, bet gan augstskola kopumā, tostarp pārvaldība, mācību vide, pasniedzēju attīstība un studentu atbalsta sistēmas. Šāda pieeja atbilst praksei Eiropas augstākās izglītības telpā, kur šis modelis jau tiek īstenots vairākās valstīs.
Jaunā pieeja paredz, ka vērtēšana varētu notikt reizi sešos vai septiņos gados, iesaistot ārvalstu ekspertus, kuri analizēs augstskolu darbību ilgākā periodā. Akreditācijas rezultāti tiks balstīti uz ekspertu vērtējumiem, kurus sagatavos neatkarīgas komisijas, tostarp ar ārzemju speciālistu līdzdalību.
"Augstskolām būs jāpierāda sava varēšana ar vienu ekspertu vizīti un ziņojumu," atzīmēja AIC vadītāja. Ja lēmums būs pozitīvs, augstskola varēs gatavoties nākošajai akreditācijai, taču tam tiks dots ilgāks laika posms.
Viņa skaidroja, ka institucionālās akreditācijas mērķis ir ne tikai kontrolēt, bet arī palīdzēt augstskolām attīstīties. Ja augstskola jau ir pierādījusi kvalitāti iepriekšējos posmos, tā iegūs lielāku autonomiju, bet vienlaikus arī lielāku atbildību par kvalitātes uzturēšanu.
Reformas ieviešana būšot izaicinājums, jo šāds process Latvijā notiks pirmo reizi, atzina AIC vadītāja. Šobrīd vēl nav izstrādātas nedz metodika, nedz vadlīnijas, nav arī valstiska līmeņa vienošanās par termiņiem un citiem jautājumiem.
Lai nodrošinātu atbalstu pārejai uz augstskolu un koledžu ciklisku institucionālo akreditāciju, līdz 2027. gada beigām īstenos Eiropas Sociālā fonda "Plus" projektu. Tā laikā tostarp Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra (AIKA) sagatavos nepieciešamo normatīvo un informatīvo bāzi, kā arī izstrādās informatīvo ziņojumu par studiju virzienu un tajos iekļauto studiju programmu akreditācijas rezultātiem.
Taujāta, vai kādai augstskolai jaunā akreditācijas pieeja varētu sagādāt grūtības, Ramiņa norādīja, ka, "kā jebkurā vērtēšanā, var būt dažādi - var veikties labāk, var veikties sliktāk". Līdztekus viņa atturējās vērtēt, kura augstskola varētu neiziet akreditāciju.
Ramiņa uzsvēra, ka Latvijas augstākā izglītība kopumā ir labā līmenī, un sabiedrībā nereti tiek nepamatoti vispārināti atsevišķi negatīvi gadījumi. Programmu kvalitāte tiek regulāri vērtēta, un, ja tiek konstatēti nopietni trūkumi, programmas tiek slēgtas, taču negatīvi vērtējumi nav bieži.
Taujāta, vai pastāv atšķirības starp valsts un privāto augstskolu programmu novērtējumiem, Ramiņa norādīja, ka kvalitātes trūkumi atšķiras katrā augstskolā, un tos nevar vispārināt uz konkrētu iestāžu veidu. Augstskolām tiek sniegti dažādi ieteikumi - dažviet jāpilnveido pasniedzēju izglītība, jāpārskata programmas vai jāuzlabo studentu mācīšanās rezultāti, citviet vairāk jādomā par infrastruktūras attīstību.
AIC vadītāja arī norādīja, ka Latvijas augstākās izglītības reputācija ārvalstīs ir stabila - studēt Latvijā izvēlas studenti no vairāk nekā 100 valstīm, tostarp Vācijas, Somijas, Zviedrijas, Itālijas un ASV.
"Vai viņi brauktu, ja kvalitāte būtu slikta? Diez vai," sprieda Ramiņa.
