Joprojām par 260 eiro var nopirkt Liepājas Ļeņina pieminekļa gabaliņu
Uzreiz pēc valsts neatkarības atgūšanas visā Latvijā tika gāzti Ļeņina pieminekļi. Vieni tika sadauzīti, citi aizvesti uz noliktavām vai noglabāti dažādās kolekcijas. Liepājas ļeninekli piemeklēja īpašs liktenis – bronzas boļševiku vadoņa tēla pārkala 500 zvaniņos un sāka tirgot labdarības akcijā. Vācijā tos var nopirkt joprojām.
Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā vācbaltu pēctece Valtrauta fon Tīzenhauzena ar toreizējā premjera Ivara Godmaņa atļauju uz Vāciju aizveda Liepājā nogāzto Ļeņina pieminekli. Kundzes mērķis bija notirgot ļeņinekli un par iegūto naudu liepājniekiem sagādāt humāno palīdzību, raksta žurnāls „Svētdienas Rīts”. Tomēr toreiz Vācijā bija gāzto Ļeņina pieminekļu pārprodukcija, jo tikko bija kritis Berlīnes mūris un Vāciju pārpludināja sociālistiskajā Austrumvācijā no postamentiem noņemtie Ļeņina veidoli. Fon Tīzenhauzenei palīgā nāca kāda Vācijas zvanu lietuve, kura no Liepājas bronzas Ļeņina izkala 500 zvaniņus.
Šie zvaniņi joprojām tiek tirgoti (minimālā cena – 260 eiro) un par iegūto naudu liepājniekiem sniegta humānā palīdzība. Kopš deviņdesmitajiem gadiem fon Tīzenhauzene, kuras vectēvam savulaik Liepājā piederēja juvelieru un galda piederumu fabrika, kurzemniekiem sniegusi milzīgu palīdzību. Pirmais projekts labdares projekts par saziedoto naudu bija Liepājas bērnu namam saremontētais jumts, kam sekoja daudzi citi projekti, piemēram, veco ļaužu atjaunotas dušu telpas un ierīkots lifts. Tā kā šajā gadījumā ar pārliecību var teikt: „Ļeņins dara labu darbus”. Un tie joprojām turpinās...
Lai atbalstītu šos labos darbus, joprojām var iegādāties Liepājas ļeņinisko zvaniņu, kuru nu rotā pilsētas ģerbonis. Ar Liepājas zvaniņiem un tur gāztā Ļeņina vēsturi var iepazīties internetā: www.lenin-glocken.de.
Jāteic, ka fon Tīzenhauzena ir cieši saistīta ar Latviju, kaut arī dzimusi Vācija, - viņas senči bija turīgi Latvijas rūpnieki līdz vāciešu repatriācijai no Latvijas 2. pasaules kara sākumā. Piemēram, viņiem piederējusi Ķīpsalas ģipša un flīžu fabrika. Jautāta vai fon Tīzenhauzena nevēlas pretendēt uz daļu no Zaigas Gailes projektēta modernā dzīvokļu kompleksa, kas uzcelta rūpnīcas vietā, viņa atbild ar vācbaltu mācītāja Klausa fon Aderkasa vārdiem – „mēs nekad nepretendēsim uz saviem īpašumiem un tas darīs mūs brīvus palīdzēt”.
