Lai veicinātu mediju satura rašanos krieviski, mudina minimizēt valodas ierobežojumus
Lai veicinātu Krievijas medijiem alternatīva satura rašanos krievu valodā, vajadzētu minimizēt ierobežojumus, kas uzliek pienākumu televīzijas raidījumiem svešvalodās veidot subtitrus, uzskata SIA "Kurzemes televīzija" valdes loceklis Aleksandrs Mirvis.
"Mēs vienotā redakcijā tad varētu veidot raidījumus gan latviešu, gan krievu valodā. Un tas savukārt veidotu vienotu informācijas telpu, kuras mums pašlaik nav," šodien mazākumtautību foruma diskusijā teica Mirvis.
Viņš arī uzsvēra, ka reģionālās televīzijas spēks ir tajā, ka neviens cits - pat, iespējams, kvalitatīvāks - medijs nevar parādīt to, ko vēlas redzēt reģionu iedzīvotāji, - savas tuvākās apkaimes jaunumus, kā arī cilvēkus, kuri ir personīgi pazīstami.
Atsevišķi diskusijas dalībnieki norādīja, ka latviešu un krievu auditorijai nevar piedāvāt vienu un to pašu informāciju, jo tās esot atšķirīgas informācijas telpas. Kā norādīja Latvijas Radio žurnāliste un producente Daina Jāņkalne, līdztekus pastāv divu kopienu sabiedrība, kurā grūti atrast kopīgu dienaskārtību. "Latviešu mediju dienaskārtībā nav krievu valodas lietotāju un otrādi - arī krievu valodā strādājošie mediji interesējas tikai par savu auditoriju - krievu valodā runājošajiem," norādīja žurnāliste.
Diskusijā arī tika paustas bažas par to, ka krievu valodas satura trūkuma dēļ Latvijā dzīvojošie cilvēki, kuri ziņas lasa vai skatās krievu valodā, informāciju izvēlas iegūt no Krievijas medijiem. Kā norādīja diskusijas moderators - Eiropas Krievu iniciatīvas dibinātājs un publicists Igors Vatoļins -, Krievijas mediji kļuvuši par vienu no karadarbības ieročiem.
Savukārt žurnāliste Jāņkalne piebilda, ka Krievijas mediji ir spēcīgi, jo tajos strādā profesionāli, bet ideoloģiski angažēti žurnālisti. Savukārt nespēja cīnīties ar to parādot Latvijas žurnālistu profesionalitātes trūkumu. Vienlaikus viņa atzina, ka Krievijas televīziju aizliegšana situāciju neuzlabotu.
Šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) no plkst.10 notiek mazākumtautību forums "Daudzbalsība, ieklausīšanās un koprade: mazākumtautības Latvijā", kurā tiek diskutēts par mazākumtautību organizāciju interešu aizstāvību, izglītības programmu kvalitāti, plašsaziņas līdzekļu ietekmi un atbildību, kā arī tautības ietekmi karjeras veidošanā.
LETA
