Savākti vairāk nekā 10 000 paraksti, lai likumā noteiktu, ka dzīvnieki ir dzīvas būtnes
foto: Rojs Maizītis / Rīgas Viļņi
Iniciatīvas autori norāda, ka tiesas piemērotie sodi par Dzīvnieku aizsardzības likuma pārkāpumiem ir pārāk maigi.
Sabiedrība

Savākti vairāk nekā 10 000 paraksti, lai likumā noteiktu, ka dzīvnieki ir dzīvas būtnes

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Sabiedrības iniciatīvas platformā "manabalss.lv" savākti vairāk nekā 11 000 paraksti par grozījumiem Civillikumā, aicinot normatīvajā regulējumā noteikt, ka dzīvnieki ir nevis manta ar no tā izrietošajām īpašuma tiesībām, bet gan dzīvas būtnes.

Savākti vairāk nekā 10 000 paraksti, lai likumā no...

Lai iniciatīva tiktu iesniegta Latvijas Republikas Saeimā, nepieciešami vēl 9 tūkstoši parakstu.  Kā norāda iniciatīvas autori, daudzviet Eiropā - Šveicē, Austrijā, Vācijā, Čehijā, Francijā u.c. dzīvnieka civiltiesiskā statusa maiņa jau notikusi, tie juridiski nodalīti no lietu statusa, bet Latvijā dzīvnieka aizsardzības problēmas lielā mērā balstītas uz personu izpratni, ka dzīvnieks ir lieta un ka dzīvnieka īpašniekam ir absolūta vara pār dzīvnieku. 

"Lai gan Latvijā ir spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā ir pamata regulējums, ko ar dzīvnieku drīkst un ko nedrīkst darīt, taču tiesas piemērotie sodi par šī likuma pārkāpumiem ir maigi, un itin bieži lietas līdz tiesai nemaz nenonāk. Daudzas nevalstiskās organizācijas, kas darbojas dzīvnieku aizsardzības jomā, jau vairākkārt norādījušas, ka spriedumi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem nav pietiekami bargi."

“Piedāvātā ideja paredz grozījumus Civillikumā, kas noteiktu, ka dzīvnieki nav manta, bet dzīvas, justspējīgas būtnes. Šīs izmaiņas stiprinātu tiesisko konsekvenci, palīdzētu tiesām noteikt atbilstošākus sodus un veicinātu izpratni, ka dzīvnieks nav objekts, bet dzīva būtne, par kuru cilvēkam ir atbildība. Daudzu citu Eiropas valstu civiltiesību aktos dzīvnieks tiek izdalīts no lietu statusa. Svarīgi arī saprast, ka iniciatīvas mērķis nav piešķirt dzīvniekiem pilntiesīga tiesību subjekta statusu,” norāda iniciatīvas autore Marta Mackeviča. 

Viņa skaidro, ka “ideja pati par sevi nav jauna – uz to jau iepriekš aicinājuši vairāki tiesību zinātņu eksperti, juristi, taču līdz šim, acīmredzot, pietrūka sabiedrības atbalsta vai politiskās gribas. Nesenie ar mājdzīvniekiem saistītie notikumi Jēkabpilī, pēc tam arī Bauskas novadā ir tikai daži no šausmīgajiem piemēriem, kas apliecina – šo jautājumu vairs nedrīkst atlikt. Latvijai ir laiks pievienoties tai rietumvalstu saimei, kas sargā dzīvību un cieņu - gan cilvēka, gan dzīvnieka.”

Iniciatīvas autori skaidro, ka nelielas izmaiņas vienā likumā var radīt lielas pārmaiņas. Šobrīd Civillikuma 841. pants nosaka, ka “Lietas ir ķermeniskas vai bezķermeniskas. Bezķermeniskas lietas ir dažādas personiskas, lietu un saistību tiesības, ciktāl tās ir mantas sastāvdaļas.”. Mērķis būtu papildināt minēto pantu ar otro daļu šādā redakcijā “Dzīvnieks nav lieta. Dzīvnieks ir aizsargājams ar speciāliem likumiem. Ievērojot likumus, kas tos aizsargā, uz dzīvniekiem attiecas īpašuma tiesības.”.