"Suņi klaiņoja un uzbruka, bet "pilsētas svilpastēm" to nesaprast". Soctīklos par nošautajiem suņiem virmo asas diskusijas

Viņš atzīst, ka suņi bija aizklīduši, taču norāda, ka bija jāizsauc ķērāji, suņi jāidentificē pēc čipiem, jāsazinās ar saimnieku. “Taču vietā tiek izsaukti mednieki, un suņi tiek nošauti, kamēr policija vienkārši piesedz šo rīcību,” “Instagram” raksta Konovalovs.

“Dzīvnieku glābšanas dienests” ierakstā “Facebook” skaidro, ka 10. oktobrī plkst. 13.24 saņemts izsaukums par trim agresīviem suņiem kādā Brunavas pagasta mājas pagalmā. Glābēji saņēma arī foto, kurā redzams, ka suņi sargā saplosītu dzīvnieku, kā vēlāk noskaidrojās, stirnu. Policistiem nav izdevies pietuvoties, suņi uzreiz uzbrukuši, tāpat uzbrukuši mājas īpašniekam.

Dienests meklējis dzīvnieku īpašnieku, tomēr suņi nošauti, var noprast, ka to izdarījis mednieks, un policija pārbauda notikušā apstākļus. Tikmēr “Dzīvnieku glābšanas dienests” vaicā: “Vai stirnas dzīvība ir tikpat vērta, kā suņa dzīvība, vai tomēr mazāk? Stirnai NAV iespēju izglābties no suņu bara.” Tāpat atgādināts: “Kad beidzot suņu īpašnieki sāks uzņemties atbildību par saviem suņiem? Kāpēc netiek nodrošināts, ka suņi NEVAR klaiņot? Atbildīgam suņu īpašniekam ir neiespējami iedomāties, ka viņa 4 mēnešus vecais kucēns varētu klaiņot pa mežu.”

Soctīklos par notikušo virmo asas diskusijas, daudzi “linčo” šāvēju, grib viņam bargu cietumsodu vai pat vēl ļaunāk, bet ir arī viedoklis, ka klaiņojoši vai no mājām pamukuši suņi ir bīstami. 

Agnese: “Esmu no mednieku ģimenes, vienmēr esmu ar to lepojusies, jo apkārt esošie mednieki vienmēr ar cieņu, ievērojot likumu, ētikas normas un pateicību par dabas dāvāto, ir attiekušies pret medniecību.Ik pa laikam “izpeld” atsaldētu mednieku personālijas, kuras ar savu tukšo vietu galvā, kur būtu jābūt smadzenēm, smagi iedragā kopējo medniecības esību un medniekus kā personas.Saprātīgi domājošs mednieks nekad tā nerīkotos!”

Ezis: “Par to suņu situāciju – man, laukos dzīvojot, pierasts, ka visi zina visu apkārtējo suņus, un ja nu gadījumā kāds kaut kur ir atklīdis, pirmkārt ņem rokās telefonu un zvana saimniekam, nevis ņem rokā bisi...”

Anete: “Mani bērnībā sakoda klaiņojošs suns. Iekoda rokā un aizskrēja. Mani ielika slimnīcā, un es dabūju pilnu trakumsērgas pošu kursu. 40 potes vēderā.Suņi šajā gadījumā ir situācijas upuri. Ļoti žēl suņu… Bet saimniekam ir jānodrošina, lai viņa suņi neklaiņotu. Vienalga, voljērs, radiosēta, ieslēgt mājā vai šķūnītī, kamēr esi projām. Saimnieks ir atbildīgs, lai suņi neiekļūtu bīstamās situācijās. Punkts.”

Martins: “Lasot svaigākos notikumus, nākas secināt, ka atgriežamies “wildwild 90’s”, kad klaiņojoši suņi bija norma. Ja tev no tiem bija bail, tava problēma. Divas problēmas un kā tas tika risināts:
1. Suņi saimnieka nepieskatīti. Risinājumu nevajag, jo tā esot norma.
2. Suņi svešā teritorijā. Teritorijas īpašnieks aizsargā savas intereses savā teritorijā (pieņemu, ka tā).
To varēja atrisināt ar voljēru, žogu vai pavadu, respektīvi, atbildība par saviem dzīvniekiem.  

Shadow: “Šis stāsts par trim izmukušajiem suņiem atausa atmiņā bērnībā piedzīvoto laukos. Vecmammai bija liels rotveilers, kurš izmuka no voljēra. Es biju 8 gadus veca un spēlējos ārā, kad pēkšņi šis “jaukais sunītis” uzbruka atņirgtiem zobiem virsū. Es pārbijusies skrēju, jo tuvumā nebija pieaugušo, pāri pļavai, suns bija daudz ātrāks, uzleca virsū, koda un ar nagiem pārplēsa kāju vairākās vietās. Šobrīd man ir rētas un bailes no lieliem suņiem. Ja nebūtu atnākusi vecmamma, es nezinu, vai būtu dzīva.”

Kaspars: “Pirms pāris gadiem bija “Degpunktā” sižets. Sižets par nežēlīgukretīnu mednieku kurš nošāva suni. Laukos. Atceros niknus cilvēkus,viņu dusmas un naidu. Bet! “Degpunktā” aizmirsa pieminēt, kasuns bija svešā teritorijā,uzbruka pie ķēdes piesietas sunim un bija agresīvs.”

Linda: “ Esmu bijusi otrā pusē, kur 3 sveši suņi ienāca manā saimniecībā un uzrīkoja asinspirti trušiem. Atlaužot būrus vai caur grīdas redelītēm velkot laukā trušus.. Velkot tā, ka ķermeņa daļas paliek otrā pusē. Nē, mēs neizsaucām medniekus, pat policiju ne. Saimnieks maksāja naudu, kas nemaz neatsvēra nodarīto, kur nu vēl morālo.”

Gita: “Tagad notiek linča tiesa par suņu nošaušanu.Tāda notika arī daudzus gadus atpakaļ pret manu tēvu – mednieku, kurš nošāva divus suņus savā lauku mājas pagalmā. Toreiz nebija internets, tad tas notika avīzēs un TV. Un toreiz linča tiesas ierosinātāja (suņu itkā saimniece) aizmirsa pieminēt pašu galveno, šie suņi jau bija kļuvuši par mežoņiem. Bija saplosīti truši un vistas jau vairākās mājās. Tēvs sargāja savus trušus un izšāva gaisā, bet suņi nenobijās, tie metās uzbrukumā viņam pašam.”

Līga: “Suņa(u) palaišana bez uzraudzības mežā ir likuma un ētikas normu pārkāpums.Ministru kabineta noteikumu Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs”, kā arī suņa apmācībai 13. punkts nosaka, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suns bez pavadas drīkst atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Savukārt to pašu noteikumu 14. punktā teikts: “Viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus.

Ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi “Suns!”. Ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.”

Linda: “Kaimiņos dzīvo suņi, kuri pa nakti nepieskatīti skraida pa mežiem un ķer meža dzīvniekus. Braucot garām ar velo, var ieķert kājā. Saimnieki uz lūgumu kaut ko darīt lietas labā nereaģē. Otrā pusē kaimiņienes suns arī uzbrūk, ja brauc ar velo pa pašvaldības ceļu. Uz lūgumu suni savākt, viņa atbildēja, ka nevarot, jo tad suns reaģēšot vēl trakāk. Pašvaldības policija pakrata ar pirkstu.”

Zane: “Šīs “suņu lietas” gan no vienas, gan otras puses kolosāli demonstrē Latvijas iedzīvotāju necieņu kā pret rakstītu, tā morālu likumu. Suni nevar tā vienkārši laist izskrieties kur pagadās. Un ja cilvēks lieto šaujamieroci situācijā, kad nebija apdraudēta kāda veselība vai dzīvība, un pats nogalina, tad tur ir darbs vismaz policijai.”

Kristīne: “Suņi, kuri pa vienam vai mājās ar saimnieku, ir miermīlīgi jēriņi, mēdz ārpus mājas baros uzbrukt, jo tas vēl ir instinkts no vilka laikiem – medības barā. Arī izklaides vai mācību nolūkos.Pati esmu ar šo saskārusies, un ka saimniekam nav ne jausmas un netic, kamēr neierauga savām acīm.”

Lelde: “Man pašai uzbruka četri “mājas suņi”. Arī čipoti, mājas mīluļi, kas palaisti pa ciemu paskraidīt. Man visa vasara sabojāta, rētas uz mūžu un nenormālas bailes no jebkura izmēra sunīša. Bailes iedomāties, kas būtu, ja tur būtu gājis sākumskolas vecuma bērns. Suns ir dzīvnieks, barā nekontrolējams un bīstams.”

Kristīne: “Pilsētas svilpastēm, kas te raud un kaunina šāvēju, tas nav saprotams. Nav saprotams, ka var būt otra stāsta puse, kuru mēs nezinām un ka smukas suņu bildes soctīklos var neatbilst realitātei.”

Liene: “Bez tiesas šāvējs ir notiesāts, tas, ka suņu “paka”, netrenētu, ir bīstama, neviens nerunā. Ja šāvējs izrādīsies dalbajobs, to uzzināsim, ļoti šaubos, ka tik prominentā vietā dzīvo psihopāti.” 

Laura: “Kādēļ tad paredzēta čipošana? Suņus vajadzēja noķert un saukt pie atbildības saimnieku, nevis nolemt rīkoties šādi.”

Inga: “Nu, bet atceries mūsu bērnību, kur omes suņi staigāja un arī pie mums sētā nāca gan suņi, govis un zirgi.Nevienam nebija doma nošaut suni un vēl vairāk trīs suņus un divus no tiem kucēnus.”

Irina: “Jāņem vērā fakts, ka 2 no 3 suņiem bija kucēni. Mazi kucēni, kuriem instinktīvi gribas rotaļāties, tie nevarēja būt agresīvi. Ja īpašumā ieklīdis suns, tad seko zvans pašvaldības policijai, kas tālāk nolasa čipu un sazinās ar īpašnieku. Protams, sākumā brīdinājums, atkārtoti jau attiecīgi sods. Ja pagalmā ieklīst cilvēks? Arī šaujam uzreiz nost? Starpcitu, tas nav vienīgais šāds gadījums, zinu vēl, ka suns aizklīda un viņu nošāva. Tā nav norma, tas ir nežēlīgi.”

Signe: “Lasu un domāju – mums sētā pagājušogad ielīda mednieku suns ar visu GPS siksnu, kurš togad vēl 2x atnāca uz mūsu pusi ap 15km no savas mājas, sēņotāju suns (haskijs) arī ieklīda. Saimniekus sameklēju abiem stundas laikā, 0 problēmu.... Bet laikam sākšu šaut sēņotāju manā mežā, galu galā – klaiņo svešā teritorijā, nepieskatīti... 50/50 gan jau kāds “linčojamais” būs nepieskatīts atvilcies uz svešu teritoriju un būs pelnījis, ja reiz klaiņo...”

Kaspars: “Sanāk ja svešs cilvēks ienāk manā teritorijā,šaujam nost? Tik daudz problēmas tas atrisinātu. Kāpēc normalizēt suņu nošaušanu, bet kad nošauj cilvēku uzreiz ir slepkavība? Jāsoda ir abos gadījumos,nevis vienu normalizējam,otru nosodām.”

Laura: “Piekrītu, ka suņiem nevajadzētu būt iespējai klaiņot. Kādas intereses saimnieks sargāja? Kaut kādu mistisko stirnu? Varbūt pats nošāva pagalmā. Neticu, ka suņi, kas gana mājlopus, nokostu stirnu. Un stirnas nemēdz stāvēt uz vietas.Nošaušana ir noziegums. Ja nošautu vienu, kucēni mestos bēgt. Bija brīdinājuma šāviens? Esmu dzīvojusi laukos, gadās, ka ienāk sētā. Mēs vienkārši iegājām mājā, nogaidījām, kad aiziet. Kas traucēja te – ieiet mājā un saukt policiju? Nofilmētu pa logu, kā nokož to stirnu?”

Maija: Un ja nu tomēr suņi izrok,piemēram, zem sētas eju un izskrien ārpus sētas?Neviens nevar 100% nodrošināt, ka suņi vai kaķi nešķērsos teritoriju, un tieši tāpēc ir čipi un viss cits, lai mēs visi sadarbotos un nevis nogalinātu, ja dzīvnieks ir bez saimnieka.”