Peskovs stāsta jaunu versiju, kādēļ Krievija iebruka Ukrainā

Izrādās, Krievija 2022. gada 24. februārī sāka invāziju Ukrainā tādēļ, ka Ukrainā un tās varas orgānos parādījās NATO speciālisti, tādējādi radot draudus krievu tautības iedzīvotājiem, šādi Peskova teikto atreferē Krievijas ziņu aģentūra “RIA Novosti”. Papildus tam stimulu invāzijas sākšanai radīja “šīs situācijas ģeopolitiskie aspekti”.

“Tas viss kopumā, protams, kļuva par trigeri, lai tiktu pieņemts lēmums par speciālo militāro operāciju,” paziņoja Peskovs.

Kara pieteikšanas runā Putins gan stāstīja par “genocīdu” Krievijas 2014. un 2015. gadā sagrābtajos Doneckas un Luhanskas apgabalu daļās, kur tika izveidotas Maskavas pilnīgā kontrolē esošās “tautas republikas” un kuru “neatkarību” Kremlis atzina trīs dienas pirms invāzijas sākšanas un par “speciālās militārās operācijas” ieganstu norādīja šo teritoriju iedzīvotāju aizsardzību. Tiesa, ANO dati liecināja tieši pretēju ainu — civiliedzīvotāju upuru skaits pastāvīgi samazinājās un 2021. gadā bija vismazākais kopš Donbasa kara sākuma. Vēl viņš pieminēja “demilitarizāciju” un “denacifikāciju”, solot gan nekādas teritorijas nesagrābt.

Pēc invāzijas sākuma Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs stāstīja, ka “specoperācija” sākta tādēļ, lai Ukrainas iedzīvotājus atbrīvotu no “jūga” un viņi “paši varētu noteikt savu nākotni”. Aprīlī viņš kara mērķu skaitam piepulcēja vēlēšanos “pielikt punktu [NATO] pārgalvīgai paplašināšanai un pārgalvīgajam kursam uz ASV pilnīgu dominēšanu”. Vēlāk Krievijas amatpersonas sāka stāstīt, ka “specoperācija” sākta, lai nepieļautu Rietumu uzbrukumu Krievijai, šim nolūkam izmantojot Ukrainu.

Pēc tam, kad Krievija 2022. gada 30. septembrī paziņoja par Ukrainas četru austrumu apgabalu aneksiju, Putins vairs neslēpa, ka karš sākts, “lai apvienotu krievu tautu”, un Krievijas augstākās amatpersonas nemaz neslēpj, ka mērķis ir sagrābt iespējami vairāk Ukrainas teritoriju.