Kas ir hidrolāti jeb ziedūdeņi un kādēļ Latvijā tos ražo?

“Maizes cepšanu “Cēsu maizē” veiksmīgi pārņēmusi Zaļaiskalnu ģimene, un es izveidoju koprades darbnīcu “Zindari”, lai pašam būtu plašākas telpas, iespējamie domubiedri un nebūtu darbs tikai pie datora mazā kabinetā.  Man padomā bija darbs ar dabas produktiem, sāku ražot sīrupus, domāju par tējām, bet paliku pie hidrolātiem un eļļas ekstraktiem,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta Agnis.

Gan mežos, gan pļavās un dārzos

Agnim mežs, pļavas un vispār daba ir ļoti tuvas, ražojot ziedūdeņus, jāievāc daudzi un dažādi augi, daudz darba ir svaigā gaisā. “Iepazīstu arvien jaunus augus, to īpašības, kā ar tiem darboties. Es arī pats uz sevis pārbaudu, kā augi “strādā”, kādas labās un veselīgās īpašības tiem piemīt. Tas ir ļoti interesants izziņas process,” uzsver Agnis.

Viens pats viņš visu ievākt nevar, šovasar palīdzēja cilvēki, kuri dzīvo laukos tīrās vietās. “Augu tiešām vajag ļoti daudz. Šovasar ievākti visdažādākie, piemēram, ābeles ziedi, kas ir visai sarežģīts uzdevums, jo ne katra ābele aug tīrā vidē, biežāk pilsētās pie ceļiem, kur regulāri garām traucas automašīnas ar visām no tām izplūstošajām ķīmijām. Šādās piesārņotās vietās nekādā gadījumā neko neievācu. Daži augi jāmeklē dziļos laukos,” teic Agnis.

Tas ir ļoti darbietilpīgs process, lai savāktu, piemēram, 15 litrus ābeļziedu. “Ievācu arī asinszāli, piparmētras, liepu lapas, bērzu jaunās lapiņas, egles, priedes, kadiķa skujas. Ir cilvēki, kuriem, piemēram, aug pirms pārdesmit gadiem stādīti ciedri, un tad es pie viņiem dodos, un ir iespējams izmantot apakšējos zaros augošās skujas. Pavasarī ievācu gārsu, kas ir nenovērtēts augs ar ļoti spēcīgu iedarbību,” atklāj Agnis.

Viņš vāc arī dažādus ziedus – jasmīnu, ievas, kliņģerītes, kumelītes, liepziedus, mežrozītes, pļavās var lasīt raspodiņus, pelašķus, ugunspuķes, vībotnes, vīgriezes, der arī ceļmallapas.

“Kalmes ir vērtīgas matu veselībai un vēl daudz kam, ievācu arī smiltsērkšķus ja tiem tieku klāt, tāpat nogatavojušās pīlādžogas. Darba lauks ir ļoti plašs – gan meži, gan pļavas, gan dārzi. Bet ne visi vajadzīgie augi ir savvaļā pieejami, tāpēc nākotnē ir iecere arī daudz ko izaudzēt pašam, kaut gan iegūtā pieredze jau rāda, ka labāk ir specializēties savā darbā un iepirkt augus no uzticamiem audzētājiem,” uzskata uzņēmējs.

Nenosmeļ visu krējumu

Lai saražotu litru hidrolāta, vajag krietni daudz augu. Ir arī augi, kur pietiek mazāk, bet iegūtais produkts ir spēcīgs un aromātisks. Te vēl ir dažādas nianses – ir hidrolāti, kas uzreiz pēc tvaicēšanas nav spēcīgi, bet izmainās tikai pēc trim mēnešiem vai pusgada, un ir tādi, kas uzreiz ir spēcīgi, taču pēc kāda laika aromāts samazinās.

“Tvaicēšanas procesā no augiem paņemam to būtību, pašu vērtīgāko, kas tajos ir,” skaidro Agnis. “Tēja vai sula no augiem ir viena lieta, bet hidrolīzē iegūstam arī plašāka spektra sastāvu, kas citādi nav pieejams. Protams, daļa no vielām, kas ir svaigā augā, zūd, bet tā vietā iegūstam citas.”

No 15 litriem augu Agnis iegūst trīs līdz četrus litrus hidrolāta: “Nenoņemu ēterisko eļļu atsevišķi, visa vērtība paliek šajā produktā, es no tā “nenosmeļu krējumu”. Runājot par hidrolāta īpašībām, tajā paliek visas eļļas un auga ķīmiskie savienojumi, vienā augā var būt pat virs vairākiem simtiem dažādu vielu, kas nepieciešamas mūsu ķermenim.”

Agnim izveidojusies laba sadarbība, kā viņš saka, ar “meža cilvēkiem”, kas ievāc čagu tīrās teritorijās no bērziem un tā, lai koks netiek bojāts. Bērza piepi jeb čagu izmanto jau kopš seniem laikiem dažādos veidos, ir pat pasaules lielie ražotāji, kuri to tirgo kapsulās.

“Visvienkāršākais izmantojums ir čagas tēja, to var pagatavot pēc dažādām receptēm. Ražo arī čagas ekstraktus, bet es to pagaidām nedaru. Visā pasaulē tā nav tik populāra, tas vairāk ir ziemeļnieku produkts, jau tūkstošiem gadu pazīstams,” teic Agnis.

Kas katram pēc sajūtām tuvākais

Agnim viss ir oficiāli, viņa hidrolāti ir reģistrēti un tiek pārdoti kā kosmētikas līdzekļi. Primāri ziedūdeņus lieto sejas un ķermeņa kopšanai, katrs atrod savus augus, kuri viņu uzrunā, kas katram pēc sajūtām ir tuvākais.

Sievietes lieto dekoratīvo kosmētiku, un ziedūdens ir visdabiskākais veids tās noņemšanai. Kosmētikas noņemšanas līdzekļi un procedūra bieži vien bojā ādu, bet hidrolāti ne tikai labi noņemot kosmētiku, bet arī lieliski iedarbojas uz ādu. Katrs konkrētais augs savā veidā palīdz to attīrīt, saglabāt veselīgu un skaistu.

Var pēc dušas vai vannošanās ziedūdeni uzsmidzināt sev uz ķermeņa, tos lieto aromterapijā, hidrolāti attīra gaisu, var iesmaržināt veļu. Pasaulē viena no populārākajām ir lavandas smarža, izsmidzinot vakarā istabā šo hidrolātu, tas veicina labu miegu. Visu veidu skuju hidrolāti lieliski attīra un dezinficē gaisu.

Lieto arī pats

“Pasaulē ir populārs rožūdens, bet, ja paskatās sastāvu, tad bieži redzat, ka tur ir visādi konservanti, dažādi “brīnumi”. Turpretī manam mežrozīšu ziedūdenim nav nevienas papildvielas, tas ir tīrs. Spēcīgi un aromātiski ir arī hidrolāti no smiltsērkšķa, vībotnes un vīgriezes,” uzskaita cēsnieks.

Agnis arī pats lieto dažādus hidrolātus: “Var teikt, matu, ādas un zobu veselība man ir laba, tieši pateicoties šiem produktiem. Tie visi ir tīri, sastāvā nav nekā lieka, nekādas ķīmijas.”

Runājot par citu “Zindaru” produktu – augu ekstraktiem eļļā – tas ir jau citas, garākas sarunas temats. Hidrolātu ražošana ir tehniski sarežģītāka, taču eļļas izvilkumu ekstrakti prasa ļoti padziļinātas zināšanas par augu būtību un milzīgu pieredzi.

“Piemēram, lai pagatavotu dažus no ekstraktu veidiem, augu nepieciešams ievākt ne tikai vien pareizajā Mēness fāzē, bet arī noteiktā gadalaikā un diennakts stundā, un no izgatavošanas dienas līdz gatavam produktam var paiet pusgads. Tik smalkas nianses gan bieži attiecas arī uz hidrolāta ražošanu,” piebilst Agnis.

Arī Austrijā no Alpu pļavām

Enerģiskais Cēsu uzņēmējs šobrīd dzīvo un strādā Austrijā, radot šo produktu ražotni tīrā vidē lauku ciematā pie Innas upes. Tajā iecerēta arī telpa meistarklasēm.

“Man ir liela pieredze, kā veidot interneta veikalus, laba pieredze loģistikā, un vēlos pamēģināt savus spēkus plašākā auditorijā. Interneta veikali Latvijā man bijuši nelieli, pašpietiekami un viegli vadāmi, tagad vēlos savu pieredzi un zināšanas likt lietā lielāka un sarežģītāka pasākuma izveidošanai. Austrijā taps neliela ražotne, un ražošana tur notiks no vietējiem augiem. Esmu jau daļēji apzinājis, kur un kādās vietās es drīkstu ievākt augus, kārtoju dokumentāciju,” stāsta Agnis. Laiks arī rādīs, vai veidot lielāku ražotni Latvijā vai tomēr Austrijā, taču tas nenozīmē, ka Agnis pamet Cēsis.

Līdz pircējiem paiet laiks

Kaut arī Agnis strādā ar ziediem, ceļš uz savu lietu nekad nav ar rozēm kaisīts. “Tikai otrajā darbošanās gadā esmu atradis savus pircējus. Hidrolātu piedāvājums nav tik liels, bet tāpat ir vairāki desmiti ražotāju Latvijā, daudzi gatavo sev pašpatēriņam mājas apstākļos, ir arī lielie ražotāji pasaules mērogā. Pagaidām nav daudz cilvēku, kuri šobrīd tos lieto, tomēr arvien vairāk parādās vēlme meklēt šo dabīgo un veselīgo produktu, pasaulē ar katru gadu tā ražošana palielinās par 10 līdz 20 procentiem,” zina teikt Agnis.

“Kas Jauns Avīzes” lasītājiem viņš iesaka: “Pamēģiniet kaut ko jaunu savos ieradumos, savas vides tīrības un ķermeņa kopšanai, un varbūt atradīsiet sev ko noderīgu, lai uzlabotu pašsajūtu, emocionālo stāvokli un veselību.”