Uzulnieks neatklāj personīgo viedokli jautājumā par izstāšanos no Stambulas konvencijas

Jautāts par viņa viedokli saistībā ar to, vai Latvijai būtu vai nebūtu jāizstājas no Stambulas konvencijas, politiķis izvairīgi atbildēja, ka viņš kā izpildvaras pārstāvis ir atbildīgs par to, lai Latvijā mazinātu vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē. Savukārt Latvijas dalība starptautiskās organizācijās, līgumos, konvencijās un citos ārpolitikas formātos ir tikai un vienīgi Saeimas kompetencē.

Uzulnieks solīja, ka neatkarīgi no deputātu izvēles par Stambulas konvencijas nākotni, viņš veltīs pūles un enerģiju, lai tiktu īstenoti tie pasākumi, kas noteikti Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.-2029. gadam.

Viņš saskaņā ar Ministru prezidentes rezolūciju informēs Saeimas Ārlietu komisiju par līdz šim paveikto un plānotajām aktivitātēm vardarbības mazināšanai. Kā skaidroja Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas pārstāvji, tas atbilst premjeres dotajam uzdevumam, taču ministrijas kompetencē nav sniegt vienotu institūcijas nostāju par palikšanu vai izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Kā vēstīts Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir uzdevusi Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošajam labklājības ministram Reinim Uzulniekam skaidrot, ko Labklājības ministrija paveikusi, lai īstenotu Stambulas konvencijas apņemšanās vardarbības mazināšanai.

Iepriekš ministrs pauda, ka respektē premjeres lomu un autoritāti, bet sagaida, ka "ZZS konsekventā pozīcija tiktu cienīta".

Uzulnieks norādīja, ka darbu vardarbības mazināšanā ir gatavs skaidrot vēl pamatīgāk ar faktiem un paveikto. "Labklājības ministrija stiprina pakalpojumus cietušajiem un ģimenēm, taču vardarbības mazināšana nav tikai mūsu kompetence - tā ir kopīga atbildība, kur nozīmīga loma ir arī Izglītības, Iekšlietu un Veselības ministrijai," uzsvēra ministrs.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.