"Viņi sēž un it kā saprot, bet…” Vecāku paradumi kavē pāreju uz mācībām latviešu valodā
Jau trešo gadu izglītības jomā tiek īstenota reforma, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, taču, kā savā jaunākajā ziņojumā norāda Izglītības kvalitātes valsts dienests, – lai gan vairumā analizēto skolu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā notiek labi, ir arī izņēmumi.
Kā vēsta 360TV Ziņas, kā būtisks problēmas aspekts, kas kavē reformas īstenošanu un pāreju uz mācībām tikai latviski, gan Izglītības kvalitātes valsts dienesta, gan skolu direktoru ieskatā ir sabiedrības un vides ietekme. Rīgas 34. vidusskola iepriekš bija mazākumtautību skola, un šeit pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā sāka ieviest jau pirms septiņiem gadiem, un tikai tagad saskatāmi paveiktā augļi.
Skolas direktore Nataļja Rogaļeva novērojusi kādu negatīvu iezīmi arī vecāku vidū, kas kavē bērnu latviešu valodas apguvi: “Tur, kur ir septītā klase, ceturtā klase, viņiem jau sākas zinātniskie priekšmeti un zinātniskie jēdzieni dabaszinībās, vēsturē. Un tur ir daudz, daudz grūtāk. Tāpēc, protams, septītā klase, kura nodzīvoja līdz devītajai klasei, mēs nezinām, cik labi viņi runā. Jā, viņi sēž, it kā viņi uztver, bet kāds darbs notiek pēc tam mājās. Zinu, ka daži vecāki mēģina nopirkt arī mācību grāmatas krievu valodā, lai šo pašu mācību saturu mēģinātu apgūt arī krieviski. Bet viņi ar to nodara pāri saviem bērniem, jo bērns tad vispār nav vienā valodas sistēmā un viņam ir terminoloģija gan krievu, gan latviešu valodā. Un tad viņš apjūk, kuru vārdu tad lietot.”
