Rudens Rīgā un Briselē: meklēt kopīgo, nevis ķīvēties par atšķirīgo
Iestājoties arvien rudenīgākiem laikapstākļiem un gaisā jūtot gadalaiku maiņu, vasara šķiet tāla un teju vai nebijusi. Tomēr līdz ar jauna gadalaika iestāšanos, ir vērts atskatīties uz to, kas līdz šim izdarīts, un izsvērt to, kas gaidāms vēl atlikušajos šī gada mēnešos. Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs — īsi par aizvadīto vasaru, atpūtu dabā un mājasdarbiem, kas šogad vēl jāizdara.
Dienas atkal kļūst īsākas, un atkal ir laiks cimdiem, šallēm un cepurēm. Vasara ir aiz muguras, un rudens ir atkal pienācis. Ko jums nozīmē rudens iestāšanās?
Patiesībā jāsaka, ka man šīs gadalaiku pārmaiņas pat tīri labi patīk. Tas ir kārtējais apliecinājums tam, ka nepārtraukti esam kustībā; ka nestāvam uz vietas. Un, jā, katra jauna gadalaika iestāšanās ir kā atskaites punkts, kas liek mums nedaudz piebremzēt un padomāt par to, kas izdarīts un kas vēl darāms. Tomēr arī kā pasniedzējam universitātē man rudens ir allaž bijis kā jauns sākums, jo sākas jauns mācību gads. Vasarā esam uzkrājuši enerģiju, dzīvesprieku un, kaut arī šogad vasara Latvijā mūs īpaši nelutināja ar laikapstākļiem, arī nedaudz tomēr saules siltumu esam uzsūkuši. Tagad varam ķerties klāt jauniem darbiem, jauniem izaicinājumiem un jaunām zināšanām.
Runājot par gadalaiku maiņu, kādi ir Jūsu spilgtākie šīgada vasaras iespaidi un ko sagaidāt no rudens?
Eiropas Parlaments atsāk darbu pēc augusta pauzes, un jāsaka, ka darba priekšā tiešām ir daudz. Ikvienam, kas seko līdzi ziņām un notikumiem pasaulē, redzams, ka Eiropai ir vesels lērums mājasdarbu, Tie jāpaveic, lai nokārtotu visus tos pārbaudījumus, kurus mums šodien met nedraudzīgi spēki. Skaidrs, ka arī Briseles gaiteņos ir ne mazums tādu, kas mēģina paklupināt un sašķelt eiropeiski domājošos. Taču man kā centriskās frakcijas “Renew Europe” viceprezidentam ir būtiski pretstāvēt šīm tendencēm. Šis amats man arī turpmāk ļauj skaļi iestāties par tām vērtībām, kas stiprina un vieno Eiropu. Tādām valstīm kā Latvija tas ir izteikti svarīgi.
Bet, jā, vasara ir aizvadīta, un arī šogad tā bija piepildīta ar dažādiem lielākiem un mazākiem notikumiem. Sarunu festivāls “Lampa” pirms Līgo svētkiem, piemēram, bija labs pasākums. Arī šogad pārliecinājos, ka Latvijā ir spējīgi cilvēki, īpaši jaunieši, kuriem rūp valsts moderna attīstība un kuri spēj formulēt savu viedokli. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija vēl viens krāšņs notikums, kas ieskandināja ne tikai Mežaparka estrādi, bet visu valsti. Tie vēlreiz apliecināja mūsu kultūras spēku. Brīvdienās ar ģimeni daudz arī devāmies izbraukumos pa Latviju. Īpaši palikusi atmiņā viena sestdiena, kuru pavadījām staigājot pa Ķemeru tīreli — svaigs gaiss, unikāla dabas daudzveidība un kārtīga pastaiga. Dažkārt tiešām vajag kaut vai tikai uz brīdi izkļūt no pilsētas un smelties iedvesmu dabā, lai uzkrātu spēkus jaunai dienai.
Un kā jūs parasti atgūstat spēkus pēc garām darba dienām?
Viens, protams, ir atgūt spēkus, bet tikpat svarīgi arī ir sakopot domas un rast līdzsvaru starp darbu un dzīvi ārpus tā. Tāpat kā daudziem citiem, man ļoti palīdz fiziskas aktivitātes, katru dienu cenšos atrast brīdi, lai izkustētos — sporta zālē no rītiem vai vakaros, izeju garākā pastaigā pēc darba vai, kā jau iepriekš minēju, brīvdienās ar ģimeni dodamies pie dabas. Tajās nedēļās, kad Parlaments no Briseles “pārvācas” uz Strasbūru un tur notur plenārsesijas, cenšos pārvietoties ar velosipēdu, kad laikapstākļi atļauj. Un, kad laikapstākļi ir drūmāki, tad vienmēr ir iespēja nodoties lasītpriekam un atvērt grāmatu.
Ir aizvadīts pirmais gads Eiropas Parlamenta jaunajā, Jūsu otrajā sasaukumā. Kādas ir sajūtas par padarīto, un kam vērts pievērst uzmanību turpmāk?
Ir manis virzīti un vadīti likumprojekti, kas ieiet finiša taisnē, un ir tādi, pie kuriem darbs tikai sākas, un kopumā šis ir bijis viens patiesi produktīvs gads. Īpaši jāizceļ Eiropas Aizsardzības industrijas programma jeb EDIP. Kad to pieņems un tā stāsies spēkā, tā būtiski ļaus kāpināt kā Baltijas, tā visas Eiropas aizsardzības spējas. Šajā programmā atvēlēto naudu ieguldīs arī Latvijā, Latvijas uzņēmumos. Tā radīs darbavietas un veicinās ekonomisko izaugsmi. Vispirms tas, protams, ir ieguldījums kā mūsu aizsardzībā, bet arī labklājībā. Lieki teikt, ka šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos tas ir akūti svarīgi. Eiropas Savienības valstīm būs iespēja kopīgi veikt lielākus un vienlaikus arī finansiāli izdevīgākus iepirkumus. Īsumā — šī programma stiprinās mūsu reģiona militāro jaudu, un par darbu, kas no pirmās dienas ieguldīts šīs programmas tapšanā, man ir liels prieks. Demokrātijām patiesi ir jāturas kopā, lai stātos pretī anti-demokrātiskiem spēlētājiem, kas pat vairs necenšas slēpt vēlmi kaitēt mūsu eiropeiskajām vērtībām un dzīvesveidam.
Tādēļ nesen atgriezos no komandējuma Āfrikas valstī Malāvijā, kur kopā ar citiem kolēģiem devos novērot vēlēšanas – pārraudzījām iecirkņus, runājām ar amatpersonām, vācām datus par vēlēšanu kvalitāti. Jā, atšķirības starp Malāviju un Latviju, protams, ir milzīgas. Taču ir viena būtiska lieta, kas mūs vieno. Tā ir pilsoņu mīlestība pret savu valsti, tā ir degsme to celt. Tā ir arī vēlme sargāt demokrātiju un brīvību. Tādēļ ir ārkārtīgi būtiski, ka šajos sarežģītajos laikos meklējam kopīgo, nevis ķīvējamies par atšķirīgo. Domāju, ka to ir vērts paturēt prātā arī turpmāk.
Seko Eiropas un Latvijas aktualitātēm:
tiktok: @ivarsijabs
instagram: @ivarsijabs
facebook: @ijabsivars
x: @ijabs
bluesky: @ivarsijab
