Komponists Ēriks Ešenvalds pārmet JVLMA pārkāpumus, akadēmija apsūdzības noliedz

Ešenvalds atklātā vēstulē kultūras ministrei Agnesei Lācei (P) klāsta, ka kopš jaunās JVLMA rektores stāšanās amatā darbinieku atlase notikusi neskaidri, bez atklātiem konkursiem, atsevišķiem darbiniekiem nepamatoti celtas algas, kā arī pārkāpti vienlīdzīgu tiesību principi.

Valsts darba inspekcija (VDI) sākusi administratīvās lietas par neizmaksātu darba samaksu, kurās par cietušo atzīts arī Ešenvalds. Pēc viņa sacītā, viņam nodarītie zaudējumi mērāmi "vairākos simtos", bet, ņemot vērā pārējos iesaistītos kolēģus, "summas varētu sasniegt pārdesmit tūkstošus eiro".

Viņš arī pārmet, ka pagājušā gada vasarā veiktās strukturālās izmaiņas neatbilst normatīvo aktu prasībām, tostarp labas pārvaldības principam. JVLMA finanšu un attīstības prorektora amats esot izveidots un aizpildīts, neievērojot likumā noteikto kārtību, bez augstskolas senāta iesaistes. Šajā amatā iecelta bijusī Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa. Ešenvalds pauž bažas par iespējamu personīgu ieinteresētību, jo Zvidriņa iepriekš strādājusi pie pašreizējās JVLMA padomes locekles, bijušās kultūras ministres Helēnas Demakovas.

Ešenvalds apgalvo, ka nav saņēmis lūgtos padomes sēžu protokolus vai to izrakstus par periodu, kad Zvidriņa tika iecelta prorektora amatā un veiktas strukturālās izmaiņas, kas liedzis viņam pārsūdzēt šos lēmumus Akadēmiskajā šķīrējtiesā. "Selektīva lēmumu izsniegšana" neatbilst arī labas pārvaldības un pārredzamības principam, viņš bažījas.

Vēstulē paustas bažas arī par studiju kvalitāti. Taupības nolūkos atsevišķās programmās samazināts kontaktstundu skaits, kas neatbilst akreditētajiem studiju plāniem un var apdraudēt JVLMA reputāciju, apgalvo Ešenvalds.

Pēc viņa sacītā, akadēmijas padome vairākkārt pārsniegusi savas pilnvaras, tostarp centusies ietekmēt pētnieciskās darbības virzienu un tematu izvēli un nav nodrošinājusi caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu.

Savukārt iekšējā kontroles sistēma faktiski nedarbojoties. Ešenvalds norāda, ka JVLMA jurists Dāvis Mednis, kurš vienlaikus ir padomes sekretārs, iecelts arī par atbildīgo personu trauksmes cēlāju ziņojumu saņemšanā un izskatīšanā. Šādu amatu apvienošana, vēstules autora ieskatā, rada interešu konfliktu, jo persona nav uzskatāma par neitrālu - Mednis piedalījies vēstulē minēto lēmumu un atbilžu sagatavošanā un konsultēšanā, kā arī bijis klātesošs procesos.

"Sekojoši JVLMA iekšējā trauksmes celšanas sistēma netiek īstenota tādā veidā, kāds ir tās noteiktais mērķis, un netiek veicināta tiesiskuma īstenošana un uzraudzība, bet gluži pretēji - tiek veikta vadības rīcības attaisnošana," uzskata Ešenvalds.

Viņš mudina Kultūras ministriju veikt pārbaudi par JVLMA pārvaldību, tās tiesiskumu un darba organizāciju.

JVLMA pārmetumiem nepiekrīt, uzsverot, ka apgalvojumi, piemēram, par pārkāpumu skaita pieaugumu, "nav balstīti faktos", izriet no augstskolas sniegtās atbildes aģentūrai LETA. Lai arī par akadēmiju saņemtas vairākas sūdzības VDI, visas administratīvā pārkāpuma lietas līdz šim izbeigtas bez soda piemērošanas.

Pēc rektora maiņas 2024.gadā tika konstatēts "būtisks finanšu līdzekļu trūkums", tādēļ veikti pasākumi budžeta sabalansēšanai, tostarp saņemta papildu dotācija no valsts budžeta un samazinātas izglītības iestādes darbības izmaksas.

Jebkuri šādi lēmumi ietekmē darbiniekus, kurus šādas pārmaiņas skar, bet tas nav apgalvojumam par tiesību un procesuālajiem pārkāpumiem, norāda augstskola.

JVLMA esot sniegusi atbildes uz visiem Ešenvalda uzdotajiem jautājumiem. Turklāt Ešenvalds neesot izmantojis trauksmes cēlāja tiesību aizsardzību, bet tikai iesniedzis vairākus iesniegumus.

"Ērikam Ešenvaldam kā ikvienam pieredzējušam un radošam mūziķim ir savs skatījums uz to, kā vispareizāk būtu organizējams akadēmijas darbs, kā arī budžeta līdzekļi. Tas vien, ka docentam sniegtās atbildes neliekas saturiski pieņemamas, nedod pamatu apgalvojumam par informācijas nesniegšanu," norāda augstskola.

JVLMA uzsver, ka tā nodrošina vienlīdzīgu tiesību principa ievērošanu gan attiecībās pret akadēmiskajiem un administrācijas darbiniekiem, gan pret studējošajiem. Būtiskākie lēmumi tiek pieņemti "demokrātiskā ceļā" un saskaņoti ar augstskolas senātu un padomi, iesaistot arī studējošo pašpārvaldi. Vairākums mācībspēku atbalsta veiktās izmaiņas un piedalās pedagoģiskā un mākslinieciskā snieguma uzlabošanā, norāda augstskola.

Kā vēstīts, JVLMA vadības maiņa notika pagājušā gada pavasarī pēc tam, kad līdzšinējais augstskolas rektors Guntars Prānis atkāpās no amata pēc ilgāka sabiedrības spiediena saistībā ar atsevišķu augstskolas pedagogu seksuālās uzmākšanās skandālu. Viņa vietā par JVLMA rektori tika ievēlēta Ilona Meija.