Linda Mūrniece norāda, ka VID viņai cenšas atriebties. "Roķes kundze, Jums izdevās!"
Uzņēmēja Linda Mūrniece norāda, ka nedēļu pēc tam, kad viņa publiski aktualizēja tēmu par to, kā Valsts ieņēmumu dienests (VID) viesu namiņiem ar atpakaļejošu datumu liek maksāt nodokli, VID viņai pieprasījis iesniegt pēdējo divu gadu dokumentus par visiem darījumiem viņas uzņēmumā.
"Nejaušība? Sagadīšanās? Droši vien nevienam nerodas šaubas, ka atriebība. Vismaz man ir skaidrs: "Gribēji strīdēties ar VID? Saņem. Un varbūt pāries vēlēšanās izteikties!" Bet nē, nepāries [vēlēšanās izteikties]. Es neesmu neko sliktu vai nelikumīgu darījusi. Visus gadus maksāju nodokļus. Lielus, kā zināms, jo mēs visi tādus maksājam," vietnē "Facebook" pauž Mūrniece.
"Tieši šovasar beidzās manas saistības ar Viesnīcu "Roma". Pēc 13 gadu karjeras tur. Pēdējos piecus gadus ēka bija remontā, es maksāju komunālo pakalpojumu rēķinus, remontēju plīsušas trubas, tīrīju ziemā sniegu un gaidīju, kad māja iegūs jaunus īpašniekus un jaunu elpu. Zināju, ka mans līgums šovasar beigsies, pakāpeniski čubināju savus "Salnēnus", lai nākotnē strādātu ne tikai viens namiņš."
"VID pieprasījumā par darījumiem ir, piemēram, pieprasījums paskaidrot, kāpēc es esmu izrakstījusi ikmēneša rēķinus "Narvesen". Varbūt tāpēc ka "Narvesen" jau desmitiem gadu ir "Romas" nomnieks?"
"Viens no jautājumiem - pamatot darījumus ar "Latvenergo". Nopietni? Ar elektrības piegādātāju visai ēkai man jāpamato darījums…" sašutumā dalās uzņēmēja.
"VID ir gājis vēl tālāk. Pēdējo pusgadu strādāju kaimiņu viesu namiņā - klāju gultas un mazgāju grīdas, jo ar savu pagaidām vienu namiņu nevarētu iztikt līdz būšu sagatavojusi visu savam nākamajam namiņam "Salnēnos". Godīgi rakstīju viesu nama saimniekam par to rēķinus un no tiem maksāju nodokļus. Varēju taču skaidrā prasīt, nebūtu jāskaidrojas par šo…"
"Man prasa pamatot "Depo" čeka lietderību, slotas iepirkumus citā saimniecības veikalā. Un daudz ko citu. Nekā nepaskaidrojama vai nepamatojama nav. Atkal manai grāmatvedei un draudzenei būs jāvelta man dažas dienas, lai to visu savāktu un aprakstītu. Mēs to izdarīsim!"
"Bet sajūta? Domāju, ka man nav jāstāsta, kāda ir sajūta, kad piektdienas pēcpusdienā pienāk vēstule no VID. Zinot, ka neesi darījis neko sliktu, vienalga kļūst fiziski nelabi. Arī firma katru mēnesi iesniedza pvn atskaites. Katru gadu gada pārskatus. Katru mēnesi maksāja pvn un algas nodokļus. Ne reizi ne par vienu čeku vai darījumu nebija jautājumu. Tagad - par visu un katru…"
"Šaubu nav. Ja ļoti cenšas, visam var piesieties. Gan jau arī kādam manam čekam vai rēķinam. Es pat nešaubos, ka man atkal liks samaksāt kaut ko par kaut ko, ko es pagaidām nezinu. Pārdošu savu līzinga mašīnu (nekā daudz cita man nav) un gan jau samaksāšu. Ja līdz tam nonāks."
"Pagaidām? Pagaidām man tiešām ir fiziski nelabi un pretīga sajūta. Par to, ka tā var atriebties. Demokrātiskā valstī dzīvojam? Diez vai. Šī ir klaja šantāža un draudi. Morāla terorizēšana. Bet izdevusies. Ja gribējāt atriebties, Roķes kundze, Jums izdevās. Es jūtos slikti. Pāries, kā parasti un tikšu galā, kā parasti. Bet vai es šādā valstī gribu dzīvot?"
