Politiķis norāda - nepietiekamas informācijas dēļ pierobežā plaukst ažiotāža un maldi
Saeimā piektdien visu dienu norisinājās konference “Kurp ej, pierobeža?”, kuras galvenais mērķis bija pievērst valsts līmeņa uzmanību Latgales un austrumu pierobežas problēmām. Eksperti un amatpersonas diskutēja par drošības un ekonomiskās izaugsmes jautājumiem, uzsverot, ka šajā reģionā notiekošais ir būtisks ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropai, vēsta 360TV Ziņas.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā uzrunā norādīja uz problēmām ar valdības apstiprinātā “Rīcības plāna austrumu pierobežas ekonomiskai izaugsmei un drošības stiprināšanai” īstenošanu. Viņš sacīja: “Diemžēl, visu cieņu plānam, ļoti labi sarakstīts dokuments, bet tā īstenošana ir mūsu pašu, mūsu atbildīgo amatpersonu ziņā. Un tad sākas kaut kādi diezgan interesanti pavērsieni. Jo izrādās, vienā vietā naudas nav. Otrā vietā naudas nav. Trešā vietā saka - pienāciet citreiz. Un beigu beigās tas attieksmes jautājums arī ir tas, kas cilvēkus austrumu pierobežā diezgan arī satrauc. Un tas attieksmes jautājums sākās Rīgā.”
Konferences rīkotāji – Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija – uzsvēra, ka viens no aktuālākajiem jautājumiem ir nepietiekama pierobežas iedzīvotāju informētība par valdības pieņemtajiem lēmumiem. Kā piemērs tika minēts Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums, kura interpretācija vietējos iedzīvotājos radījusi bažas par iespējamu zemju atsavināšanu.
Komisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks skaidroja, ka šī neskaidrība radījusi ažiotāžu, kuru izmanto arī negodprātīgi starpnieki. Pēc viņa teiktā, zemniekiem tiek radīts maldīgs priekšstats, ka valsts varētu atsavināt visus īpašumus, lai gan patiesībā likums paredz iespēju atsavināt tikai nelielu daļu zemes – līdz vienam hektāram.
