Piecās vietās Latvijā konstatēta bakteriālā iedega
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) piecās Latvijas cietās šogad konstatējis bīstamo bakteriālo iedegu.
Bīstamā augu slimība apstiprināta četrās vietās, kur jau iepriekšējos gados konstatēti slimības perēkļi. Tostarp trīs komercdārzos Jelgavas un Kuldīgas novados ābelēm un bumbierēm, un ar vilkābelēm noaugušā teritorijā Augšdaugavas novadā, kā arī vienā jaunā vietā Ādažu novadā Carnikavā, kur slimība konstatēta pīlādzim. Ādažu novadā šis ir pirmais konstatētais bakteriālās iedegas gadījums apsekojumu veikšanas vēsturē.
Kopumā šajā sezonā VAAD inspektori veikuši vairāk nekā 1480 bakteriālās iedegas saimniekaugu pārbaudes visā Latvijas teritorijā. Tostarp 660 pārbaudes veiktas iepriekšējos gados konstatētajos slimības perēkļos un to buferzonās trīs kilometru rādiusā ap perēkli, 455 pārbaudes veiktas parkos, apstādījumos un piemājas dārzos, 205 pārbaudes - komercdārzos, kā arī vairāk nekā 80 pārbaudes veiktas stādaudzētavās.
Tāpat astoņos gadījumos dienests veicis neplānotas pārbaudes, atsaucoties uz iedzīvotāju ziņojumiem par iespējamām slimības pazīmēm augļukokiem un dekoratīvajiem krūmiem.
Pārbaudēs kopumā noņemti 277 augu paraugi. Pēc paraugu testēšanas Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā 13 paraugos konstatēta bakteriālā iedega. VAAD Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu situācija ir būtiski uzlabojusies. Pērn laboratoriskie testi apstiprināja bīstamās baktērijas klātbūtni 47 augu paraugos, kas bija ņemti 35 bakteriālās iedegas perēkļos.
Situācijas uzlabošanos viņa skaidro ar iepriekšējos gados sekmīgi īstenotiem karantīnas organisma iznīcināšanas pasākumiem un vēsajiem laikapstākļiem vasaras sākumā, kas kavēja bakteriālās iedegas attīstības ciklu.
Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt līdz pat 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes.
Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas. Ziedi un augļi vīst, sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski, zaru gali bieži izliecas āķa formā.
