Valsts sekretāru vietnieku piemaksās un prēmijās pērn izmaksāti vairāk nekā 750 000 eiro

Raidījumam izsniegtie Valsts kancelejas atlīdzību uzskaites sistēmas dati liecina, ka 2024.gadā kopumā valsts sekretāru vietnieku amatos visās ministrijās pilnu vai nepilnu gadu strādājušas 49 amatpersonas. Šī ir amata kategorija, kas valsts institūciju amata katalogā iekļauta otrajā augstāk apmaksātajā algu grupā, kur pērn algas minimums bija 4045 eiro, bet maksimums - 6934 eiro.

Valsts sekretāru vietnieku atlīdzības pamatā veidoja trīs daļas: alga un citi atlīdzību veidi ministrijā, kā arī daļai no vietniekiem - amati valsts kapitālsabiedrību un ostu vai speciālo ekonomisko zonu (SEZ) padomēs un valdēs. Analizējot atlīdzības, netika ietverts amatpersonu atalgojums mācību iestādēs un zinātniskajās institūcijās.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta publiskotajām amatpersonu deklarācijām lielāko atlīdzību no visiem valsts sekretāru vietniekiem pērn saņēma Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa - 146 269 eiro, tostarp 113 353 eiro ministrijā un 32 916 eiro - "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"". Seko divas viņas FM kolēģes - Jolanta Plūme ar 145 095 eiro un nu jau Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) strādājošā Olga Bogdanova ar 142 354 eiro.

Plūme paralēli darbam ministrijā pērn bija VAS "Valsts nekustamie īpašumi" padomē, tur saņemot 26 300 eiro. Bogdanova ārpus ministrijas atalgojumu saņēma par darbu AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padomē. Vēl ar teju 17 000 eiro atalgota arī darbība Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālajā komitejā.

Divi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieki - Sandis Cakuls un Elita Turka - saņēma vairāk nekā 130 000 eiro, ieņemot amatus attiecīgi Ventspils un Rīgas brīvostas pārvaldēs, par to saņemot teju identisku summu - vairāk nekā 35 000 eiro.

Vairāk nekā 128 000 eiro samaksāts vēl vienam FM valsts sekretāres vietniekam - Armandam Eberhardam, kurš papildus atlīdzībai ministrijā saņēma vairāk nekā 36 000 eiro par darbu AST padomē.

Vairāk par 100 000 eiro pērn atlīdzībā saņēma arī Ilze Oša no VARAM, kura līdz šī gada janvārim bija arī VAS "Elektroniskie sakari" padomē, tur saņemot gandrīz 31 000 eiro, piektais FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins, kā arī Jānis Salmiņš no Ekonomikas ministrijas (EM), kurš pērn 17 000 nopelnīja arī kā izglītības un zinātnes ministres padomnieks.

Divi Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieki - Boriss Kņigins un Aiga Balode, kā arī Gatis Ozols no VARAM atlīdzībā pērn saņēma vairāk nekā 90 000 eiro. Ozols pērn gandrīz 9000 eiro saņēmis arī par darbu "Elektroniskajos sakaros".

Tikmēr Zane Vāgnere no Kultūras ministrijas (KM) pērn nopelnīja nepilnus 52 000 eiro, Kristīne Niedre-Lathere no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) - 57 000 eiro, Jānis Bekmanis no Iekšlietu ministrijas (IeM) - 59 000 eiro. Vēl septiņiem vietniekiem atlīdzības bijušas līdz 70 000 eiro - KM, IeM, Ārlietu, Tieslietu un Zemkopības ministrijās (ZM).

FM valsts sekretāra vietnieces Plūme un Kļaviņa pērn dažādās piemaksās, prēmijās, naudas balvās un citos maksājumos papildus saņēma attiecīgi 45 513 eiro un 43 261 eiro. Vairāk par 30 000 eiro saņēma arī Šņucins un Bogdanova, bet vairāk par 20 000 eiro - Kņigins, Eberhards, kā arī trīs no četriem EM valsts sekretāra vietniekiem - Salmiņš, Edijs Šaicāns, Ilze Beināre. Ceturtais šīs ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raivis Bremšmits klāt saņēma 19 882 eiro.

Visiem valsts sekretāru vietniekiem izmaksātā kopsumma, ko veido piemaksas, prēmijas, naudas balvas, virsstundu apmaksa, atvaļinājuma pabalsti un veselības apdrošināšana, pērn bijusi 753 423 eiro. Pēc FM ar vairāk nekā 186 000 eiro ar gandrīz divkārt mazāku summu - 96 000 eiro - seko VARAM, kā arī EM ar 85 000 eiro. 50 000 eiro robežu pārsniedz arī VM, IeM un Ārlietu ministrija (ĀM), bet vismazākajā apjomā atlīdzības papildus algai saņēmuši divi valsts sekretāra vietnieki ZM - 14 000 eiro.

Raidījums atzīmē, ka pārliecinoši visvairāk izmaksātas piemaksas par iestādei būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu - gandrīz 200 000 eiro. Vairāk par 100 000 eiro izmaksāts arī prēmijās par darba izpildes novērtējumu, naudas balvās, kā arī piemaksās par papildu pienākumu pildīšanu ārpus amata aprakstā noteiktajam.

Novērtējuma prēmijās visu ministriju valsts sekretāru vietniekiem pērn izmaksāja 125 084 eiro. Pērn šo prēmiju nesaņēma viens valsts sekretāra vietnieks no AM, kā arī neviens no SM un ZM. Kopumā novērtējuma prēmijās visvairāk izmaksāts FM - teju 20 000 eiro, vairāk nekā 16 000 eiro izmaksāti VARAM, bet 14 000 - EM.

Naudas balvas valsts sekretāru vietniekiem pērn izmaksātas 130 352 eiro apmērā, un to nav saņēmis pa vienam AM, ZM, TM un EM valsts sekretāra vietniekam, kā arī neviens no SM.

No gandrīz 200 000 eiro piemaksām "par iestādei būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu" absolūto vairākumu izmaksājušas trīs ministrijas, kamēr pusē ministriju tādas vispār nav maksātas.

FM saviem valsts sekretāra vietniekiem šādas piemaksas noteikusi gandrīz 85 000 eiro apmērā, VARAM - 46 000 eiro, EM - gandrīz 40 000 eiro. Tikmēr VM, SM, KEM, KM, IZM, IeM un ĀM šādas piemaksas izpaliek, bet pārējās ministrijās kopsumma lielākoties ir vien daži tūkstoši.

No kopumā ministriju aprēķinātajiem 51 306 eiro par virsstundām FM vietnieki saņēmuši vairāk nekā 42 000 eiro. Vēl četras ministrijas saviem valsts sekretāra vietniekiem aprēķinājuši virsstundas - IZM, VARAM, SM un IeM, bet tikai IZM kopsumma ir tūkstošos.

Par papildu pienākumu pildīšanu, kolēģu aizvietošanu, atvaļinājumu pabalstos, par veselības apdrošināšanu, kā arī piemaksām par diplomātisko rangu ārlietu resorā valsts sekretāru vietniekiem ministrijas aprēķinājušas kopumā 247 211 eiro.

Gandrīz visas ministrijas atvaļinājumu pabalstos maksājušas maksimālos 50% no darbinieka pamatalgas ministrijā, kopumā visu ministriju valsts sekretāru vietniekiem izmaksājot vairāk nekā 88 000 eiro.