Siliņai "vēl nav bijis laika" sīkāk iepazīties ar Valsts kontroles pārmetumiem par gaisa kvalitātes uzlabošanai skolās iztērētajiem līdzekļiem
Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) vēl nav bijis laika sīkāk iepazīties ar Valsts kontroles pārmetumiem Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) par to, ka tā nav izveidojusi ilgtermiņa risinājumu, lai uzlabotu gaisa kvalitāti izglītības iestādēs. Valsts kontroles šonedēļ izplatītajā paziņojumā tika norādīts, ka 2022.gadā no valsts budžeta līdzekļiem par 4,3 miljoniem eiro tika iegādāti vairāk nekā 13 000 gaisa kvalitātes mērītāju uzstādīšanai izglītības iestādēs un sociālās aprūpes centros, bija iecerēts uzkrāt un regulāri analizēt gaisa kvalitātes datus trīs gadu periodā.
Vienlaikus premjerei nav iznācis laika sīkāk iepazīties ar Valsts kontroles pārmetumiem, tādēļ pagaidām viņa nevarot sniegt sīkākus komentārus un viedokli par to, vai kādam par notikušo būtu jāuzņemas atbildība. Tā Siliņa sacīja žurnālistiem pēc otrdien notikušās valdības sēdes.
Tomēr premjere aicināja atcerēties, kādā laikā tika pieņemti lēmumi par gaisa kvalitātes mērīšanu - tas bija Covid-19 pandēmijā, kad gaisa kvalitātes jautājumi bija ļoti aktuāli. "Jautājums, ko mēs pēc tam darām ar mērījumiem. Ja sakāt, ka Valsts kontrole saka, ka ir nelietderīgi, tad jāpieņem, ka, iespējams, tā ari ir bijis," teica premjere, atkārtoti uzsverot, ka sīkāk par to varēs spriest pēc tam, kad iepazīsies ar Valsts kontroles norādīto.
Premjere arī atzīmēja, ka valdībai bieži vien tiek pārmests, ka tā pieņem lēmumus, kas nav datos balstīti. Tai pašā laikā, ja nepieciešamos datus cenšas savākt, tad tiek pārmests, ka tas ir dārgi izmaksājis. Siliņa uzskata, ka ir jāatrod līdzsvara punkts, lai varētu arī izlemt, ko ar datiem darīt. "Ja šāds lēmums nav pieņemts, tad uzskatu, ka tā nav ļoti pamatota finanšu līdzekļu izlietošana," teica Siliņa.
Valsts kontrole pagājušajā nedēļā nāca klajā arī ar paziņojumu, ka tā revīzijā sešās pašvaldībās secinājusi, ka pašvaldību piešķirtie atvieglojumi, piemēram, pabalsti, kompensācijas, atlaides un līdzfinansējums, ir ļoti dažādi un pašvaldībām izmaksā dārgi. Pašvaldībām obligātā Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), ko Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzēja kā risinājumu atvieglojumu administrēšanai un iedzīvotāju informētībai, pašlaik nav pilnvērtīgi izmantojama, uzskata Valsts kontrole.
Premjere šo ziņojumu nekomentēja, tikmēr satiksmes ministrs Atis Švinka (P) žurnālistiem pastāstīja, ka viņš ir vērsies VARAM, jo uzskata, ka AVIS varētu labi kalpot sabiedriskajam transportam un citām sistēmām, lai precīzāk skatītos iedzīvotāju grupu atvieglojumus. Viņš šobrīd gaidot atbildes vēstuli no VARAM, bet pozitīva iznākuma rezultātā minētā sistēma viņa pārraudzītajā nozarē varētu kalpot ļoti lietderīgi, norādīja Švinka.
Jau vēstīts, ka šā gada februārī, ņemot vērā jau veiktos pasākumus gaisa kvalitātes uzraudzībai vispārējās un speciālajās izglītības iestādēs, valdība otrdien par aktualitāti zaudējušu atzina Veselības ministrijai (VM) doto uzdevumu veikt grozījumus tiesību aktos, lai veiktu regulāru gaisa kvalitātes vērtēšanu izglītības iestādēs.
Visās valsts un pašvaldību dibinātajās vispārējās un speciālās izglītības iestādēs, kā arī profesionālās izglītības iestādēs līdz 2022.gada maija beigām tika uzstādīti gaisa kvalitātes mērītāji atbilstoši klašu komplektu un mācību grupu skaitam. Kopumā kopš 2022.gada uzstādīti ap 14 000 sensoru gaisa kvalitātes noteikšanai ar līgumu uz diviem gadiem, un daļa no tiem vairs netiek lietoti.
Lai gan iepriekš tika pieņemts, ka augsts CO2 līmenis liecina arī par kaitīgu vielu, kā arī vīrusu pārmērīgu koncentrāciju izglītības iestāžu telpās, VM secinājusi, ka daudz būtiskāk par mērījumu veikšanu ir ievērot, lai netiktu pārsniegts telpas platībai optimālais izglītojamo skaits, un lai telpa tiktu regulāri un pareizi vēdināta.
Tāpat ziņots, ka AVIS izveidošanā izlietoti 2,7 miljoni eiro un vēl 2,9 miljoni eiro tiks ieguldīti no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem. AVIS uzturēšanai no valsts budžeta ik gadu būs nepieciešami vismaz 460 000 eiro.
