Pasaules pirmizrādi piedzīvos Artura Maskata opera "Valentīna"
Piektdien, 5.decembrī, Latvijas Nacionālajā operā (LNO) pasaules pirmizrādi piedzīvos komponista Artura Maskata opera "Valentīna", kas tapusi pēc Latvijas kultūras leģendas, kinozinātnieces Valentīnas Freimanes biogrāfijas motīviem, informēja LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Irbe Treile.
Pasaules pirmizrādi piedzīvos Artura Maskata opera "Valentīna"
Piektdien, 5.decembrī, Latvijas Nacionālajā operā (LNO) pasaules pirmizrādi piedzīvos komponista Artura Maskata opera "Valentīna", kas tapusi pēc Latvijas kultūras leģendas, kinozinātnieces Valentīnas Freimanes biogrāfijas motīviem, informēja LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Irbe Treile.
Operas libreta autori ir Liāna Langa un Maskats. Iestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Modests Pitrens, diriģents Normunds Vaicis, režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne un gaismu mākslinieks Nikols Hungsbergs. Titullomā operā būs Inga Kalna, Evija Martinsone vai Kristīne Gailīte.
Opera "Valentīna" ataino Latvijas vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām tautām būtiskas, dramatisma pilnas lappuses laika posmā no 1939. līdz 1944.gadam, balstoties Freimanes biogrāfijas motīvos. Kinozinātniece bērnību pavadīja Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs Leopolds Lēvenšteins konsultēja UFA kinostudiju juridiskajos un finanšu jautājumos. 30.gadu otrajā pusē ģimene pilnībā pārcēlās uz Rīgu. Harmoniju un dzīves normālo ritumu pārtrauca padomju režīms 1940.gadā, kā arī nacistiskās armijas ienākšana 1941.gadā. Freimanei vienīgajai no visas ģimenes Rīgā izdevās pārdzīvot postošo holokaustu, kurā gāja bojā gan viņas vecāki, gan vīrs.
"Valentīnas Freimanes dzīvesstāsts cieši savijies ar Latvijas un Eiropas vēstures notikumiem, ļaujot plašāk atklāt laikmeta panorāmu visā tās krāsainībā un pretrunīgumā. Valentīnas mūža dramatiskākie mirkļi sakrituši ar zīmīgajiem 20.gadsimta vēstures notikumiem: Latvijas neatkarības zaudēšanu, kurā bija nepieciešams milzīgs garīgais spēks, lai fiziski un morāli izdzīvotu, tomēr operā nav tikai politika - visus notikumus caurvij arī spilgts mīlas stāsts un dziļas jūtas," pastāstīja komponists Maskats.
"Latviešu dalība holokaustā ir tēma, par kuru saistībā ar mūsu tautas karmu jārunā īpaši rūpīgi, un man ir liels gods piedalīties tās risināšanā. Mums jāsaprot, ka ebreji, kas tika iznīcināti Latvijā, bija mūsu tautas un kultūras liela sastāvdaļa, vieni no mums. Manuprāt, jebkuram latvietim jāpasaka: "Es esmu Valentīna, es esmu holokaustā cietušais ebrejs." Tā ir svarīga cilvēciska apziņa, kas ļauj saprast, kāda Latvija ir bijusi un uz kādiem pamatiem mēs to būvējam," pastāstīja režisors Kairišs. Viņš norādīja, ka Maskata mūzika operai "Valentīna" ir ļoti emocionāla. Tajā viņš saklausa sev tuvas tradīcijas - Rihardu Štrausu, Rihardu Vāgneru, Karolu Šimanovski un Emīlu Dārziņu, tomēr tajā pašā laikā mūzika esot simtprocentīgs Arturs Maskats.
Operas "Valentīna" iecere ieguva pirmo vietu 2008.gadā izsludinātajā latviešu oriģināloperu konkursā. Iestudējums papildina Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmu un top ar nodibinājuma "Rīga 2014" atbalstu. "Valentīnas" viesizrāde Berlīnes Vācu operā 2015.gada 19.maijā ir iekļauta Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā.
"Sarunas pirms pirmizrādēm" par operu "Valentīna" LNO Jaunajā zālē notiks 1.decembrī plkst.18.30. Pēc pirmizrādes 5.decembrī nākamās izrādes skatāmas 7.decembrī un 18.decembrī, kā arī 28.janvārī.
Preses konference par jauniestudējumu notiks ceturtdien, 27.novembrī, plkst.14.30 LNO Beletāžas zālē. Tajā piedalīsies komponists Maskats, režisors Kairišs, titullomas atveidotāja Kalna, diriģents Pitrens, LNO valdes locekle Inese Eglīte, nodibinājuma "Rīga 2014" tematiskās līnijas "Brīvības iela" kurators Gints Grūbe, kā arī ES Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne.
