Latvija un Horvātija ir vienisprātis par spiediena turpināšanu pret Krieviju
Latvija un Horvātija ir vienisprātis par spiediena turpināšanu pret Krieviju, piektdien preses konferencē apliecināja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) un Horvātijas ārlietu un Eiropas lietu ministrs Gordans Grličs-Radmans.
Pēc Latvijas ārlietu ministres paustā, Horvātija atbalsta nostāju, ka sankcijas, vai tās būtu individuālas vai sektorālas, nevajadzētu vājināt. Tāpat Horvātija un Latvija iestājas par Krievijas naftas cenas pazemināšanu un jaunas Eiropas Savienības (ES) sankciju pakotnes sagatavošanu.
"Horvātija un Latvija atbalsta Ukrainu un iestājas par transatlantisko vienotību un savu aizsardzības spēku stiprināšanu," pēc amatpersonu tikšanās akcentēja Braže.
Viņa norādīja, ka starp Latviju un Horvātiju ir labas attiecības ekonomikā, piemēram, salīdzinot ar 2023. gadu, pērn tirdzniecības apjoms ir pieaudzis par vairāk nekā 40% un sasniedz 75,4 miljonus eiro. Latvijas ārlietu ministre atzīmēja, ka valstīm ir daudz iespēju tālākai sadarbībai, piemēram, izglītības, zinātnes un farmācijas jomā.
Tikšanās laikā ministri pārrunāja divpusējo sadarbību. Braže uzsvēra, ka Latvija un Horvātija ir divas "bezproblēmu valstis" gan ES, gan NATO. Viņa pieminēja, ka Latvija pilnībā atbalstīja Horvātijas integrāciju ES un NATO.
"Mūsu valstu kopīgais ceļš ļauj dalīties ar pieredzi. Horvātija Latvijai dod labāku izpratni par situāciju Rietumbalkānos un situāciju valstīs, kuras grib iestāties ES," sacīja Latvijas ārlietu ministre.
Viņa uzteica Horvātijas dalību NATO daudznacionālajā brigādē Lietuvā, kā arī Horvātijas atbalstu Ukrainai. Braže norādīja, ka ne vienmēr Horvātija par to runā publiski, taču tā daudz dara Ukrainas atbalstam.
Savukārt Grličs-Radmans uzsvēra, ka ES sankciju politikai ir jābūt tādai, lai tā nostiprinātu Ukrainas pozīcijas miera sarunās.
Runājot par nākamo ES sankciju pakotni pret Krieviju, pie kuras strādā ES, Grličs-Radmans norādīja, ka Horvātija kopumā atbalsta sankciju pakotnes pieņemšanu pret Krieviju, kamēr tā turpina savu brutālo, nelikumīgo un neizprovocēto iebrukumu Ukrainā.
Horvātijas ārlietu un Eiropas lietu ministrs norādīja, ka Horvātija ir atbalstījusi Ukrainu no pirmās kara dienas un sniegusi ne tikai politisku, humānu, ekonomisku, bet arī militāru un cita veida palīdzību. Tāpat Grličs-Radmans pauda Horvātijas apņemšanos turpināt atbalstīt Ukrainu.
"Ja atminamies notikumus pirms 35 gadiem, arī Horvātija bija upuris. Mēs aizstāvējām savu drošību un tiesības pastāvēt. Mēs labi saprotam situāciju, jo Horvātija piedzīvoja līdzīgu scenāriju. Ukraina ir upuris, Horvātija bija upuris, Krievija ir vainīgā puse," sacīja Grličs-Radmans.
Braže piebilda, ka Latvija ir iesniegusi priekšlikumus Eiropas Komisijai, iekļaujot gan "ēnu kuģus", "ēnu flotes" ekosistēmu, zināmus Krievijas finanšu sektora elementus, kas joprojām nav pakļauti sankcijām. Runa ir arī par atsevišķiem uzņēmumiem, kas atbalsta un iespējo gan "ēnu floti", gan naftas un gāzes tirdzniecību.
"Latvija kopā ar citām līdzīgi domājošām valstīm ir ierosinājusi palielināt tarifu Krievijas precēm, jo Krievijas tirdzniecība uz ES nes ienākumus Krievijas budžetā. [..] Jau patlaban sagatavotā pakotne ir gana laba," pauda Latvijas ārlietu ministre.
ES līdz šim ir pieņēmusi 18.sankciju pakotnes pret Krieviju, un patlaban noris darbs pie 19.pakotnes.
