Pansionāts nodod mirušo apbedītājam bez tuvinieku ziņas; KP un LM uzstāj - apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs jāizvēlas konkursā

Ērika (vārds mainīts) mātei 86 gadu vecumā veselība strauji pasliktinājās. Radinieki nolēma, ka drošāk viņai būs sociālās aprūpes iestādē. Pēc ilgstošas meklēšanas vienīgā brīvā vieta pavērās privātajā pansionātā “Liepa” Rīgā. Līgumu noslēdza pagājušā gada oktobrī. Ēriku pārsteidza, ka tajā pašā dienā pie mammas viņu nelaida, skaidrojot: vizīte jāpiesaka dienu iepriekš. Pansionāta komunikācijas vadītājs Oskars Kupčs raidījumam norādīja, ka tā ir iekšējā kārtība viesu plūsmas regulēšanai: “Ja tagad zvanīs pēc minūtes, tad mums būs rinda.”

Kādā decembra dienā, kad vizīte bija pieteikta, mammu vairs satikt neizdevās – pēc diviem mēnešiem pansionātā viņa bija mirusi. Telefonsarunā pansionāta darbiniece, paziņojot par nāvi, piebildusi, ka mirstīgās atliekas jau bija aizvestas uz konkrēta apbedītāja morgu.

“Tad šinī gadījumā vienkārši patvaļīgi pārvietot – tas radīja jautājumu, kāpēc? Kad mums par pārvietošanu Rīgas robežās šis apbedīšanas birojs prasīja 290 eiro, tad varbūt arī radās atbilde,” sacīja Ēriks. Pēc pretenzijām cenu izdevās samazināt līdz 220 eiro. 

Mirstīgās atliekas SAC “Liepa” bija nodevis apbedīšanas birojam “Atvadas”. Ar šo uzņēmumu iestādei ir līgums par apbedīšanas organizēšanu tiem klientiem, kuriem nav piederīgo. Taču līgumā ar Ēriku šāda rīcība nebija noteikta.

“Šis ir pirmais gadījums, kad būtu kaut kāda problēma. Mēs strādājam 20 gadus. Mēs strādājam ar “Atvadām” – ar lielāko apbedīšanas biroju Latvijā, atpazīstamāko un, man liekas, pašu solīdāko. Es nezinu, par ko ir problēma,” pauda Oskars Kupčs. 

Sarunā pansionāta pārstāvji sniedza pretrunīgu informāciju un savu atbildību nesaskatīja. “Ja cilvēkam gribas sameklēt problēmu, viņš to sameklēs,” sacīja pansionāta direktore Larisa Jefimova.

Tiesībsarga birojā šādu attieksmi – gan ierobežojumus tuvinieku vizītēm, gan nesaskaņotu rīcību pēc klienta nāves – vērtē kā nepieļaujamu. Tur uzsver: sociālās aprūpes iestādei jau iepriekš ir jābūt skaidrai kārtībai, un ģimenei jāzina, kas notiks klienta nāves gadījumā. “Kamēr ģimene domā, kuru apbedīšanas kompāniju izmantos – to, ar ko ir standarta līgums šim sociālās aprūpes centram, vai meklēs savu – būtu normāli, ka būtu kāda atsevišķa telpa, kurā nelaiķi uz laiku ievieto. Cieņpilni. Cieņpilni pret aizgājēju un cieņpilni pret tiem cilvēkiem, ar kuriem viņš ir dzīvojis kopā vienā istabiņā,” uzsvēra Tiesībsarga biroja Komunikācijas nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Labklājības ministrija skaidro – normatīvie akti nenosaka, cik ātri mirušais jāizved no sociālās aprūpes centra. Taču vispirms jāinformē piederīgie, bet apbedīšana jāorganizē tikai tad, ja neviens to neuzņemas. Raidījuma “de facto” veiktā pansionātu aptauja rāda: centru rīcību klienta nāves gadījumā parasti nosaka līgumā. Tomēr pieejas atšķiras: vieni informē par uzņēmumu, kas nogādās mirstīgās atliekas uz morgu. Citi – vispirms sagaida tuvinieku lēmumu. 

“Pēc klienta nāves viņš tiek pārvests uz morgu. Ja klientam ir piederīgie, informējam par līķa atrašanās vietu un morga pakalpojuma sniedzēju. Ja nav piederīgo, tad firma, ar kuru noslēgts līgums, veic apbedīšanu,” informēja Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore Solvita Rudoviča. Savukārt privāta pansionāta “Magnum Social & Medical Care” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Krista Teivāne uzsvēra, ka viņi “nekādā gadījumā neveic mirušā ķermeņa pārvietošanu vai uzglabāšanu, neinformējot piederīgos.”

“Tuviniekiem ir iespēja pašiem izvēlēties apbedīšanas uzņēmumu, ko paši norāda, klientam iestājoties aprūpes centrā. Ja pašiem nav izvēlēta apbedīšanas firma, tad piedāvājam SIA “Atvadas”, vismaz nelaiķa transportēšanai un morga izmantošanai. Parasti arī tuvinieki izmanto šo uzņēmumu bēru organizēšanai,” tā rakstīja biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” centra “Pārdaugava” direktore Ilze Ragozina.

Ēriku izbrīnīja arī saskarsme ar apbedīšanas biroju. Viņam radās iespaids, ka darbiniekiem ir plaša informācija par mirušās pensiju, ģimenes ārstu, un viņi uzstājīgi piedāvā paši nokārtot miršanas apliecību un apbedīšanas pabalstu: “Mēs paši braucam pie ģimenes ārsta pēc izziņas. Un viņi mums zvana: “nebrauciet, mūsu zēni jau ir rindā.” 

Apbedīšanas aģentūras “Atvadas” direktors Andrejs Račkovskis sākumā piekrita intervijai un uzsvēra, ka uzņēmums sevi uzskata par godīgu pakalpojumu sniedzēju, taču vēlāk no komentāriem atteicās. 

Likums šobrīd ļauj bez īpašām grūtībām faktiski jebkuram uzņemties apbedīšanu un saņemt tam pabalstu. Šo kārtību patlaban neplāno mainīt. “Ja aģentūrai būtu jāvērtē tiesības (ja nu mirušajam ir 10 bērni), tad mirušais diemžēl paliktu ilgu laiku neapbedīts. Bet šis pakalpojums ir domāts tieši tam, lai pienācīgi pēdējā ceļā pavadītu personu,” skaidroja VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose.

Krāpšanas risku mazināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ziņo Valsts ieņēmumu dienestam par cilvēkiem, kas gada laikā apbedīšanas pabalstu pieprasa vairāk nekā trīs reizes. Par 2025. gadu ziņots par 17 personām, par 2024. gadu – 18. 

Līgums ar apbedīšanas uzņēmumu “Atvadas” ir vairākiem pansionātiem. Arī Konkurences padomes pirms desmit gadiem veiktajā analīzē šī firma biežāk nekā citas minēta kā pansionātu sadarbības partneris. 

“De facto” noskaidroja, ka Rīgas pašvaldības un vairāki privātie pansionāti, atšķirībā no valsts pakļautībā esošajiem, apbedīšanas pakalpojumu sniedzēja izvēlei konkursu nerīko. “Šeit nav pakalpojuma pirkšanas un pārdošanas attiecību, līdz ar to nav nepieciešams konkurss. Ir nepieciešams atrisināt situāciju, lai mirstīgās atliekas neatrodas sociālās aprūpes centrā, un to arī katrs sociālās aprūpes centrs organizē,” uzskata RD Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.

Tomēr LM un KP uzstāj – pansionātiem, kas sniedz valsts vai pašvaldības apmaksātu pakalpojumu, apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs būtu jāizraugās konkursa kārtībā.

“Nav pamatoti, ka bez publiskā iepirkuma tiek nodots mirušais morgā. Jebkurā gadījumā vienmēr ir jābūt šai publiskā iepirkuma procedūrai, uz kuras pamata tiek izvēlēts pakalpojuma sniedzējs,” secināja Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta direktors Antis Apsītis.