Miera panākšanai Ukraina var piekāpties kādām no Krievijas prasībām, pieļauj Latvijas politiķe
Miera panākšanai Ukraina var piekāpties kādām no Krievijas prasībām, taču tiem būs jābūt pašu ukraiņu pieņemtiem lēmumiem, otrdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" sprieda Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
ASV prezidents Donalds Tramps ir izteicies, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varot apturēt karu ar Krieviju, atsakoties no Krimas un Ukrainas dalības NATO.
Tikmēr zināms, ka nesenajās sarunās ar Trampu Krievijas diktators Vladimirs Putins izvirzījis daudz plašākas ambīcijas. Aģentūra "Reuters" vēstīja, ka Krievija paudusi gatavību atteikties no nelielām savām ieņemtajām teritorijām Sumu un HarkIvas apgabalos, bet pieprasījusi, lai Ukrainas spēki pilnībā atkāpjas no plašām teritorijām Doneckas un Luhanskas apgabalos, kuras tai nav izdevies ieņemt. Krievija arī prasot oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai dažās Ukrainas daļās vai visā Ukrainā, kā arī Krievijas pareizticīgās baznīcas tiesības brīvi darboties.
Runājot par agresorvalsts izvirzītajām prasībām, Braže sprieda, ka Ukrainas iestāšanās NATO pašlaik nemaz īsti "nav aktualitāte", jo šādam solim pašlaik nav nepieciešamā NATO dalībvalstu vienprātīgā atbalsta. No otras puses, vēsture rāda, ka laika gaitā viedokļi var mainīties.
Savukārt par teritoriju atdošanu - šādu lēmumu nevar pieņemt neviens cits, kā vien paši ukraiņi, sacīja ministre, gan atzīstot, ka scenāriji var būt dažādi, tostarp tāds, ka miera labad kaut kādā brīdī tiek atzīta krievu ieņemto teritoriju "de facto" okupācija. Latvijas pozīcija arvien ir tāda, ka neatzīsim okupētās teritorijas par Krievijas daļu.
Kopumā vērtējot Trampa aktivitātes un vai tās ir pietuvinājušas mieru, Braže pauda, ka ir skaidrs, ka mieru grib Ukraina, bet ir šaubas, vai to grib Krievijas vadība. Viņai šķiet, ka pēdējās sarunās starp Trampu, Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem viedokļi saskanējuši, bet vai tas novedīs līdz trīspusējai sarunai un tālākiem soļiem miera virzienā, to vēl tikai redzēsim.
Politiķe uzsvēra, ka tieši ASV, Ukrainas un Krievijas līderu sarunās ir iespējams nonākt līdz mieram, un Eiropa vēlas, lai tajās klāt ir arī kāds no Eiropas līderiem.
Bražes skatījumā, miera panākšanai vajadzīga transatlantiskā vienotība, Ukrainas stiprināšana un Krievijas vājināšana, bez kuras neko nav iespējams sasniegt, tāpēc sankciju politika turpināsies.
Tāpat ir skaidrs, ka Ukrainai ir jāpaliek valstij ar pamatīgu militāro potenciālu, jo tikai tā šī valsts spēs garantēt savu drošību, sacīja politiķe un uzsvēra, ka ļoti būtiska ir arī ASV iesaiste drošības garantēšanā.
