Latvija turpina cīnīties par Pjotra Avena palikšanu sankciju sarakstā - kāpēc valdība ignorē tiesas lēmumu?
Latvijas valdības nostāja attiecībā uz Pjotra Avena palikšanu Eiropas Savienības sankciju sarakstā rada arvien vairāk jautājumu. Neskatoties uz Eiropas Savienības Vispārējās tiesas lēmumu, kas atcēla Avena iekļaušanu sankcionēto personu sarakstā, kā arī citu Eiropas valstu viedokļiem un vairāku augsta līmeņa Latvijas amatpersonu aicinājumiem rīkoties saprātīgi, Latvijas ārlietu dienests turpina centienus saglabāt Avenu sankcijās. Tas raisa jautājumu: kāpēc valdība turpina šo nostāju? To skaidro "Baltic News Network".
Avenam pašam ir izskanējusi pārliecība, ka Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže izmanto politisko ietekmi, lai panāktu viņa palikšanu sankciju sarakstā, izmantojot diplomātiskos kanālus, lai ietekmētu citu ES valstu lēmumus. Šī rīcība šķietami nav balstīta uz objektīviem un juridiskiem pamatojumiem, bet vairāk uz ministra iekšpolitiskiem mērķiem.
Ir vērts atgādināt, ka Avens ir Latvijas pilsonis, un viņš ir izpildījis visus Eiropas Savienības prasījumus, lai tiktu svītrots no sankciju saraksta. Šo viedokli atbalsta bijušie Latvijas prezidenti, ministri un augsta līmeņa amatpersonas, kas uzskata, ka Avena gadījums jau ir ticies ar tiesisko izvērtējumu un publisku attaisnošanos. Tomēr tas netiek ņemts vērā, un valsts turpina rīkoties pretēji tiesiskajiem lēmumiem, kas var izskatīties pretrunīgi.
Papildus tam ir jāņem vērā, ka Avenam bijusi liela nozīme arī Latvijas attīstības procesos. Viņš ir viens no retajiem cilvēkiem, kas ilgus gadus uzturējis ciešus sakarus ar Latviju un palīdzējis valstij, veicinot dialogu ar Rietumiem, īpaši attiecības ar Vāciju un Lielbritāniju. Šīs vēsturiskās attiecības tiek bieži noklusētas, taču tās var ietekmēt arī pašreizējo Latvijas diplomātisko stāvokli.
Tāpēc rodas jautājums: vai šī uzstājīgā nostāja attiecībā uz Avenu tiešām ir valstiski izdevīga? Tā vietā, lai veicinātu uzņēmējdarbību, investīcijas un filantropijas projektus, kas varētu dot būtisku ieguldījumu sabiedrībai, Latvija riskē zaudēt ne tikai iespējas iegūt nodokļus, bet arī bojāt savu reputāciju starptautiskajā arēnā.
Pats svarīgākais, ko šis jautājums atklāj, ir Latvijas ārpolitikas pretrunīgums. Piemēram, Latvija neiebilda pret Krievijas sporta ministra izņemšanu no sankciju saraksta, lai gan viņš ir cieši saistīts ar Putina režīmu. Tajā pašā laikā Latvija uzstāj uz sava pilsoņa palikšanu sankciju sarakstā, neskatoties uz to, ka viņam nav pierādītu saistību ar kara finansēšanu vai režīma atbalstu. Šī pozīcija šķiet grūti saprotama, un rodas jautājums, kāds ir šīs rīcības loģiskais pamatojums?
Visbeidzot, šī situācija liek uzdot jautājumu, kāpēc Latvijas juridiskā vide klusē. Kur ir tiesību zinātnieku un juristu viedokļi par šo situāciju? Kāpēc neviens nepieprasa valdībai skaidrojumu par to, kāpēc tiek apstrīdēts Eiropas Savienības tiesas lēmums, kas jau tāpat bija nelabvēlīgs Latvijas pozīcijai?
Šādas pretrunas starp tiesiskumu un politiku, starp valsts interesēm un personīgajām ambīcijām radījušas situāciju, kas liek domāt: kam šī rīcība ir izdevīga? Šis gadījums rada bīstamu tendenci, kad valsts intereses tiek pakļautas personiskām ambīcijām un politiskām izdevībām. Latvijai ir visas iespējas būt taisnīgai un atbildīgai valstij, taču šis gadījums liecina par pretējo – ka valsts izvēlas riskēt ar savu reputāciju un iespējamām ilgtermiņa priekšrocībām, lai apmierinātu īstermiņa politiskās ambīcijas.
