Daudzos Latvijas pagastos nav neviena paša ārsta
Veselības ministrija jau daudzus gadus uzsvaru liek uz ģimenes ārstiem, bet nesen veiktā pētījumā Valsts kontrole konstatējusi, ka 45 Latgales un Kurzemes pagastos ikdienā ārstu nav, turklāt 30 šajos pagastos nav arī feldšeru punktu.
Bērziņu pagasts ir viens no tālākajiem Dagdas novada pagastiem, līdz novada centram – 26 kilometri. Tuvākais feldšerpunkts ir deviņus kilometrus attālajā Šķaunes pagastā, kur ikdienā strādā feldšere, divreiz mēnesī ierodas ģimenes ārsts, reizi mēnesī – pediatrs.
“Vēl ģimenes ārste katru dienu pieņem Ezerniekos – 18 kilometru no Bērziņu pagasta. Un vēl veselības centrs ir Dagdā,” Latvijas Radio stāsta Bērziņu pagasta pārvaldniece Regīna Demida.
Ar sabiedrisko transportu pie ārstiem ikdienā var nokļūt tikai Dagdā. “Paldies dievam, mani bērni reti slimo, laikam tāpēc, ka mans vīrs ir biškopis, mēs ēdam medu, ēdam bišu maizi un cenšamies neslimot. Ja mums ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, protams, mēs braucam ar savu auto,” saka divu pusaudžu māte Olga.
Pensionāriem Zinaīdai un Nikolajam tikt pie ārstiem palīdz meita ar znotu. Toties neatliekamā palīdzība strādājot labi. “Es nezinu, varbūt kādam citam ir bijis savādāk, taču, kad mēs izsaucām, 20 minūšu laikā atbrauca. Pēdējo reizi man bija sirds aritmijas lēkme – viņi ātri atbrauca un aizveda mani uz Rēzeknes slimnīcu.”
Mediķu trūkumu laukos rada arī augstās izglītības prasības. Patstāvīgi strādāt par ārsta palīgu drīkst tikai pēc medicīnas koledžas beigšanas un trīs gadu nostrādāšanas vecākā medicīnas personāla uzraudzībā. “Mēs tur kādu darbinieku varam dabūt tikai pēc septiņiem gadiem,” atzīst ģimenes ārste Olga Goluba, kura Dagdas novadā strādā piecus gadus. Viņas uzraudzībā ir 1700 pacientu.
Lielākā daļa pagastu feldšerpunktu likvidēti, jo neizgāja sertifikāciju. Lai risinātu veselības aprūpes pieejamību laukos, Valsts kontrole ir aicinājusi Veselības ministriju vienoties par atbildības sadalījumu ar pašvaldībām.
