Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Inese Kalvāne: "Gribam būtiski uzlabot atbalstu Latvijas daudzbērnu ģimenēm"

Viena no nozīmīgākajām programmām ir atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem. Jā, atbalstu sniedz arī pašvaldības, taču SIF ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem atbalsta programmu instrumentiem cilvēkiem, kas, bēgot no kara šausmām, atrodas Latvijā. Mēs sniedzam atbalstu gan Vienas pieturas aģentūrā (SIF VPA), gan dodot iespēju apgūt latviešu valodu.

Mums ir dažādas integrācijas programmas, kas netiek finansētas no SIF pamatbāzes budžeta. Bez SIF mēs ar šo daudz ieekonomēt nevaram, bet varam daudz zaudēt, atsakoties no pieredzējušas komandas - efektīva un mūsdienīga programmu administrētāja. Pēdējos gados SIF ir būtiski pievērsis uzmanību birokrātiska sloga samazināšanā projektu iesniedzējiem un īstenotājiem, par ko esam saņēmuši atzinīgu vērtējumu no NVO sektora. Piemēram, esam izveidojuši interneta platformu - MAP -, caur kuru tiek vadīts viss konkursa process, kuru lietotāji novērtējuši ar gandrīz 9 no 10 punktiem.

Iespējams, domājot par ekonomiju, produktīvu un efektīvu pieeju līdzekļu apsaimniekošanai valstī, varētu apsvērt alternatīvu - nevis likvidēt SIF un labās iestrādes, bet gluži otrādi - uzticēt SIF administrēt arī citas programmas, kas sniedz atbalstu nevalstiskajam sektoram vai ir paredzētas sabiedrības saliedētības un iekļaušanas veicināšanai.

Kā pārliecināt, ka SIF darbības izbeigšana nenesīs ievērojamu ietaupījumu? Vai izdodas izskaidrot, kā veidojas SIF budžets un kādam mērķim to novirza?

Mēs skaidrojam, prezentējam, rādām, bet komunikācija ir divvirzienu process. Mēs varam pilnveidot savu komunikāciju, un tādi plāni ir, varam praktiski parādīt ieguvumus, jo ne vienmēr aiz skaitļiem tos var ieraudzīt, taču, lai komunikācija izdotos, ir vajadzīgs kāds, kurš klausās. Ja cilvēkam ir sava stingra pārliecība, tad tuvināšanās viedoklī prasa laiku.

Droši vien ir jānodala, ko mēs gribam panākt - likvidēt SIF kā iestādi vai arī atteikties no atbalsta programmām iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai, ko mēs nodrošinām. Uz šiem jautājumiem būtu vajadzīga godīga atbilde. Ja arguments ir līdzekļu taupīšana, tad bez mums ievērojamas ekonomijas nebūs. Ja mēs gribam ekonomēt un nesniegt atbalstu trūcīgām personām, slēgt programmas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, ģimeņu atbalstam, Ukrainas iedzīvotāju atbalstam, tad manā ieskatā šodienas ģeopolitiskajā situācijā tas ir nepieļaujami. Saliedētība ir drošības pamats.

Kādas ir SIF prioritātes šogad un nākamajiem pieciem gadiem?

Mēs savu darbu plānojam rūpīgi un ejam līdzi laikam. Mūsu ambīcijām ir arī robežas, jo SIF ir publiskās pārvaldes institūcija un mēs darbojamies ar to budžetu, kāds mums ir, un tā, kā ir paredzēts politikas attīstības plānošanas dokumentos. Šī gada pavasarī SIF fonda padome apstiprināja SIF darbības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem, kura balstās uz politikas plānošanas dokumentiem un SIF uzkrāto pieredzi un izveidotajiem darba procesiem. Mēs varam kļūt par nozīmīgāku organizāciju un darīt vairāk, ja vien to paredz politikas plānošanas dokumenti un mums uzticētais mandāts.

Mēs gribam būtiski uzlabot atbalstu Latvijas daudzbērnu ģimenēm. SIF organizē dažādas atbalsta aktivitātes, bet vispieprasītākā un vispopulārākā ir apliecība "Goda ģimene". To var saņemt ģimenes, kurās aug trīs un vairāk bērni vai ir bērns ar invaliditāti. Apliecība nodrošina visiem ģimenes locekļiem atlaides, sākot ar sabiedrisko transportu, beidzot ar atpūtas pasākumiem Baltijas valstīs.

Plastikāta apliecības piešķiršana prasa zināmu laiku. Esam gandrīz finiša taisnē, lai pabeigtu kartes digitalizācijas projektu. Tā ir viena no SIF darba prioritātēm 2025.gadā. Tas ir sarežģīts process, jo ir jāizveido saskarnes ar virkni institūciju, lai cilvēka pieprasījums pēc apliecības tiktu nekavējoties pārbaudīts un viņš saņemtu digitālo kartīti. Tas aiztaupīs gan gaidīšanas laiku, gan administrēšanas un pasta izdevumus, kas nav mazi.

Nākamā prioritāte ir izveidot ilgtspējīgu un efektīvu sociālās inovācijas kompetences centru un to attīstīt. Līdzekļu trūkuma un kapacitātes ierobežojumu dēļ sociālo pakalpojumu inovācijas, sistēmas izveide un uzturēšana valstī nav notikusi roku rokā ar vajadzībām. Mēs esam piesaistījuši ES finansējumu diviem projektiem, lai veidotu un stiprinātu SIF kā kompetences centru.

Vienlaikus mēs pieliekam pūles un ieguldām zināšanas sociālajos pakalpojumu sniedzējos, lai celtu viņu kapacitāti un zināšanas gan par sociālajām inovācijām, gan sociālajiem pakalpojumiem, kā arī par jautājumiem, kā strādāt ar mērķa grupu un izprast viņu vajadzības un problēmas.

Šogad programmā mēs varēsim atbalstīt 24 projektus inovatīvu sociālo pakalpojumu īstenošanai, kur varēs pretendēt uz finansējumu līdz 300 000 eiro.

Trešā prioritāte izriet no darbības stratēģijas, kas ir lielāks atbalsts mazākumtautību programmai. Šai programmai ir izdevies palielināt finansējumu līdz 80 000 eiro, un arī turpmāk centīsimies saglabāt šo apjomu, neraugoties uz to, ka arī SIF ir pakļauts budžeta optimizācijas procesam kā jebkura publiskās pārvaldes iestāde Latvijā. Tāpat mēs gribam nodrošināt, lai programma labāk sasniedz mērķi. Mēs varam rāties un norādīt, ka mums nav izcilu rezultātu saliedētībā. Integrācijas un saliedētības process prasa laiku, iesaisti gan no institūcijām, kas ir atbildīgas par finansējumu un politikas īstenošanu, gan arī no sabiedrības, cik mēs esam gatavi nedalīt "mūsējos" un "viņējos", bet uzņemt, pieņemt un dot iespēju, kā arī prasīt, jo šis ir ne tikai tiesību, bet pienākumu laiks.

Ceturtā prioritāte ir dažādības vadības kompetences centra darbības stiprināšana un palielināšana. Ja runājam par dažādības vadību, tas ir par iespējām darba devējam saskatīt un noturēt talantus, kāpināt produktivitāti. Šogad un arī turpmākajos gados, izmantojot arī digitālus risinājumus, mēs turpināsim runāt par dažādības vadību.

SIF VPA sniedz pakalpojumu jaunpienācējiem Latvijā. Mūsu uzdevums ir strādāt ar patvēruma meklētājiem, personām ar alternatīvo statusu un starptautiskās palīdzības saņēmējiem. Nākotnē gribam paplašināt savu darbības loku, lai visi cilvēki, kas ierodas Latvijā uz dzīvi, varētu pie mums saņemt nepieciešamo atbalstu. Šogad noslēdzas SIF VPA projekts, kas finansēts no struktūrfondiem. Top jauns projekts, lai nodrošinātu labāku pakalpojumu un vairāk sadarbotos ar pašvaldībām.

Gribam, lai arī SIF būtu mūsdienīga, labi pārvaldīta, darbinieku iecienīta iestāde, kurā uzmanību pievērš darbinieku labbūtībai, izglītošanai un profesionālajai pilnveidei. To mēs redzam kā veiksmes faktoru, jo tikai spēcīga un motivēta komanda var mainīgos apstākļos ātri pielāgoties situācijai, pārkārtot programmas, piedāvāt kaut ko jaunu un sniegt cilvēkiem atbalstu. Tāpat esam iecerējuši vairāk uzmanības pievērst komunikācijai, lai labāk skaidrotu, kā mēs strādājam, izvēlamies projektus.

Jūsuprāt, ar kādiem instrumentiem var panākt ciešāku sabiedrības saliedētību?

Lai problēmu risinātu, tā ir jāatzīst. Tad ir svarīgi piemeklēt instrumentus. Ja mēs runājam par to, kāda un cik saliedēta ir mūsu sabiedrība, SIF rīcībā ir instruments, kā to nomērīt, - "Sabiedrības saliedētības radars". Saskaņā ar 2023.gada datiem 76% Latvijas iedzīvotāju izjūt piederību Latvijai, 68% jūtas pieņemti Latvijā un 42% uzskata, ka viņu balsij Latvijā ir nozīme. Vai ar tādiem rādītājiem varam pateikt, ka nav nepieciešams pievērst uzmanību un atvēlēt finansējumu, resursus sabiedrības saliedētības un iekļaušanas jautājumiem?! Es domāju, ka nē.

Mums kā valstij par to ir jādomā, protams, arī kontekstā ar ģeopolitisko situāciju, jo saliedēta sabiedrība ir ārkārtīgi svarīga nestabilās situācijās. Šeit liela nozīme ir NVO. Tukšā vietā un "rīt uz pēcpusdienu" tas nenotiks, par to ir jādomā un jārūpējas laicīgi.

Gada sākumā bija auditora atzinums par saliedētības politikas plānošanu. Ieteikumos bija aicinājums palūkoties uz šo jautājumu un saprast, vai līdz šim izmantotie pasākumi bijuši efektīvākie, un nepieciešamības gadījumā tos pārplānot. Jāsaka, ka saliedētības politikas jautājumi nav viena resora jautājumi, kaut arī politikas pamatnostādnes nāk no Kultūras ministrijas.

Saliedētas sabiedrības priekšnosacījums ir sociālekonomiskā iekļaušana un apmierinātība. Ja cilvēks jūtas novērtēts, pietiek līdzekļu dzīvošanai, veselībai, izglītībai, tas arī veido saliedētību. Runājot par saliedētu sabiedrību un to, kā mēs to panākam, tad tam ir vajadzīga starpnozaru pieeja. Šeit es saskatu ļoti labu iespēju SIF - būt par diskusiju platformu, pirms lēmumi tiek gatavoti un pieņemti Ministru kabinetā, jo SIF vada padome, kuru veido pieci valdības un četri NVO pārstāvji. Tā ir iespēja diskutēt un sagatavot lēmumus. Praksē jau tas arī notiek. Piemēram, šogad tika identificēta problēma, ka ukraiņu bērni nemācās skolās vai arī viņiem ir grūti mācīties, jo nemāk latviešu valodu. Mēs ātri noreaģējām, izdalījām finansējumu, kas paredzēts Ukrainas iedzīvotāju latviešu valodas mācībām, izveidojām jaunu programmu ukraiņu bērniem. Ir izsludināts konkurss un notiek pieteikšanās. Tagad mēs risinām, kā veicināt un uzraudzīt jaunā pakalpojuma kvalitāti, jo mācības notiek vasarā.

Mums ir jāreaģē ātri! SIF bija elastīgs Covid-19 pandēmijā, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā. Kolēģi veidoja informatīvos tālruņus, atbalsta programmas. Prasme strādāt ar cilvēkiem, kuriem nepieciešams atbalsts, spējas sekmīgi īstenot arī integrācijas atbalsta pasākumus, tā ir SIF komandas priekšrocība, kuru nevajadzētu novērtēt par zemu.

Ja runā par konkursiem, vai ir plānotas kādas izmaiņas konkursu kārtībā, lai pieteicēji būtu pārliecināti par lēmumu pieņemšanas caurskatāmību? Piemēram, Mediju atbalsta fonda (MAF) programmā pieteicēju skaits pieaug, bet finansējums ir ierobežots, lai gan dažiem tas ir izdzīvošanas jautājums. Rodas jautājumi arī par finansējuma sadalījumu.

Neviena konkursa atbalsta programma neatrisinās izdzīvošanas jautājumu, un tas arī nav uzdevums, lai arī cik skarbi tas neskanētu. Katra konkursa nolikumā ir noteikts atbalsta mērķis. To var attiecināt gan uz MAF, gan uz citām atbalsta programmām. Labi, ka mums ir pieprasījums pēc programmām, jo sīvā konkurencē varam izvēlēties labāko. Slikti, ka ir tik daudz sagatavotu un noraidītu projektu pieteikumu. Diemžēl mēs noraidām ne tikai neatbilstošus vai nekvalitatīvus projektus. Sāp sirds par to, ka ir labi projektu pieteikumi ar labiem novērtējumiem, bet mēs tos nevaram atbalstīt ierobežotā finansējuma dēļ.

Mēs pievēršam uzmanību arī tam, lai pieteikumi nebūtu tikai no Rīgas, tāpēc mēs dodamies reģionālajās vizītēs, tiekamies ar pašvaldībām, lai tās varētu jau tālāk nodot ziņu, ka tas ir svarīgi kopienai. Mēs mudinām pieteikties, mācam un cilvēki arī piesakās. Priecājamies, ka rodas jauni iesniedzēji. Nesen esam sākuši programmu "NVO inkubators". Mēs palīdzēsim sagatavot attīstības plānus, nodrošināsim konsultācijas ar pieredzējušiem nozares speciālistiem daudzām NVO reģionos.

Bieži vien redzam, ka cilvēki ir sašutuši, saņemot atteikumu, taču ir jākonsultējas un jāstartē atkal. Mēs gribam iedrošināt! Vienmēr var šķist, ka vajag vairāk finansējuma, lai gan MAF ir gandrīz pieci miljoni eiro, NVO fonds - divi miljoni eiro. Citi uzskata, ka šis finansējums, iespējams, būtu jāpārskata. Manuprāt, ir jābūt veselīgam kompromisam un uz šiem izdevumiem ir jāskatās kopējo valsts izdevumu un ieguvumu kontekstā.

Ja runā par sabiedrības polarizāciju, dezinformāciju un naida runu, kā SIF ar savām programmām var mēģināt ieguldīt savu artavu?

SIF pieredze un ieguldījums mērāms gados, un bijušas dažādas programmas. Diemžēl Latvijā joprojām ir maz tiesvedību, kas saistītas ar naida runas gadījumiem, kaut pašu gadījumu skaits aug. Piemēram, esam mācījuši tiesībsargājošo institūciju pārstāvjus par naida runu, veikuši informēšanas aktivitātes arī masu mediju pārstāvjiem.

Mēs reizēm nespējam pat novērtēt, kāda ietekme var būt vienam vārdam un kādu ietekmi tas atstāj uz cilvēku un viņa dzīvi. Nevar nesamērīgi izmantot savu iespēju teikt visu, kas ienāk prātā. Protams, mums ir tiesības uz savu viedokli, bet mums ir arī pienākums būt cieņpilniem un padomāt, kā mēs runājam. Jāatceras senā patiesība, ka mana brīvība beidzas tur, kur sākas otra brīvība.

Īpašu uzmanību pievēršam jauniešiem. Mūsu programmas ir pieprasītas skolās dažādās vecuma grupās. Patlaban mēs ejam pie jauniešiem un stāstām, kā atpazīt neiecietību, kā izskaust neiecietību. Bieži saka, ka vajag paciesties. Jā, ir lietas, ko vajag paciest, taču ir arī tādas, kas nav jāpacieš. Mēs runājam par to, kā reaģēt atbilstoši savam vecumam. Ir izveidota arī galda spēle, ko nododam caur izglītības pārvaldēm un iestādēm. Var jau teikt, kas tad tur jauns, taču ir jāmāca, kur beidzas viedoklis un kur sākas neiecietība.

Ja runājam par dezinformāciju un naida runu, šajā kontekstā svarīgas ir arī mācības, ko mēs piedāvājam arī SIF VPA. Par tām interesējas darba devēji, valsts iestāžu, pašvaldību pārstāvji, proti, par kultūras atšķirībām, kā sadzīvot ar cilvēkiem no citām valstīm, kā saprasties, kādi esam mēs un kādi ir viņi, un kādi mēs varam būt kopā.

Paturpinot par dažādību, mums ir jāsāk ar sevi un nevajadzētu cilvēkus šķirot pēc vizuālajām atšķirībām, piemēram, etniskā piederība, dzimums, vecums. Mēs esam organizējuši mācības darba devējiem par to, kā novērtēt cilvēka profesionālās spējas, talantus un kā šo visu likt lietā. Uzņēmuma "PriceWaterhouseCoopers" veiktās aptaujas dati rāda, ka 26% darba devēju atzīst, ka viņi apzinās dažādības vadības un iekļaujošas darba vides nepieciešamību. Savukārt 18% saka, ka tam līdz šim nav pievērsta uzmanība. Darbinieki no savas puses iekļaujošas darba vides aspektu darbavietas izvēlē min kā nozīmīgu aspektu.

Tas nozīmē, ka darba devējiem, cīnoties mūsu darba tirgū par labākajiem darbiniekiem un noturot viņus pie sevis, lielāka uzmanība ir jāpievērš dažādības pieejai. Tā ir arī stratēģiski būtiska. Arī šajā jautājumā mēs piedāvājam atbalstu.

Kā tiek nodrošināta SIF lēmumu caurskatāmība? Kā sabiedrība vai NVO var iesaistīties SIF programmu pilnveidē, uzlabošanā?

Pastāv klasiskā iespēja - rakstīt vēstules vai arī uzrunāt mūs sociālajos medijos, taču pēdējā laikā cilvēki šo pieeju izmanto arvien retāk. Mēs visu laiku sarunājamies ar tiem, kuriem sniedzam atbalstu.

Ir divi virzieni, kā mēs ievācam viedokļus un priekšlikumus. Noslēdzot programmu, mums ir novērtējumi. Reizēm to veicam paši, dažreiz šo pakalpojumu iepērkam. Atkarībā no situācijas, vai mēs paši novērtējam vai to veic pētnieki, tiek organizētas fokusa grupas. Saistībā ar NVO fondu mums notika domnīcas, kur aicinājām piedalīties. Tāpat NVO domnīcas mūsu vadībā strādā pie tā, lai izveidotu NVO fonda trīs gadu darbības stratēģiju un noteiktu prioritātes katram gadam.

Vēl ir svarīgi sadarboties ar ieinteresētajām pusēm vai tiem, kas vislabāk zina - nozares ekspertiem -, arī tad, kad mēs atbalstām projektus, vai tad, kad izvērtējam projektus. Mums ir ļoti svarīgi, lai ekspertīzi veiktu nozares eksperti. Mums ar šo neveicas tik raiti. Ja profesionālis ir SIF projektu vērtēšanas komisijā, viņš kļūst par amatpersonu. Ne visi tādi vēlas būt.

Mēs atklāti runājam par savām problēmām un aicinām partnerus iesaistīties. Šogad labi veicās ar personāla sastāva nokomplektēšanu vērtēšanas komisijām. Mēs ļoti rūpīgi vadām interešu konflikta riskus, ir noteiktas procedūras. SIF nav tik daudz darbinieku, lai mēs vērtētu paši. Turklāt SIF nemaz tā arī nav veidots, lai šo darbu veiktu bez ārējiem vērtēšanas ekspertiem.

SIF ir sekretariāts. Saskaņā ar politikas plānošanas prioritātēm mēs izveidojam plānojumu tā, kā tas ir vajadzīgs nozarei, konsultējoties ar NVO. Piemēram, MAF nolikumu veido arī Kultūras ministrija, šī darba ietvaros ir konsultācijas ar Mediju konsultatīvo padomi.

Mēs liekam lietā ekspertu kapacitāti, lai atlasītu nolikumam visatbilstošākos projektus. Katru projektu vērtē vismaz divi vērtētāji. Vērtēšanas komisija ir atbildīga par projektu vērtējumu un nodrošina savu atbildību. Mēs dokumentējam, kāpēc projektam ir piešķirts konkrētais punktu skaits. Tāpat kolēģu uzdevums ir sekot līdzi vērtējumam, lai tas atbilstu izvirzītajām kvalitātes prasībām, kas ir vienkāršas, piemēram, vai ir pietiekams arguments ielikt attiecīgo punktu skaitu, vai argumenti ir pietiekami, ja gadījumā ir strīds ar projektu pieteicējiem.

Lai izvērtētu sasniegto, mēs piesaistām ārējos novērtētājus, lai saprastu, kur vēl varam pilnveidot savu darbību konkursu administrēšanā. Savukārt ar vērtēšanas ekspertiem notiek sarunas par to, kā bija vērtēt, kas mums būtu jāņem vērā nākamajos projektu konkursos. Visa informācija par atbalstītajiem projektiem ir pieejama mūsu mājaslapā. Mēs domājam par to, kā padarīt šo vēl pārskatāmāku, ērtāku. Ar laiku esam iecerējuši interesentiem piedāvāt atvērtos datus, kas vēlas tos analizēt, jo informācijas mums ir uzkrājies daudz.

Cenšamies, lai process būtu caurskatāms, dokumentēts. SIF padomes sēdes ir publiskas. Fonda mājaslapā ir informācija par apstiprinātiem un noraidītiem projektiem, par piešķirto punktu skaitu. Katrā ziņā šim mēs tiešām veltām laiku un resursus, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas caurskatāmību.

Kādi, jūsuprāt, ir lielākie SIF izaicinājumi?

Izaicinošākais ir skaidrot saliedētas un stipras sabiedrības nozīmi valsts un katra cilvēka dzīvē. Saliedētības un integrācijas programmas nav tikai tāpēc, ka to īstenotājiem un SIF patīk tās īstenot. Programmas ir svarīgas un tām ir rezultāti sabiedrības stiprināšanā. Mēs nedrīkstam pieļaut sašķeltību. Mums jādara viss, lai mēs būtu pēc iespējas mazāk ievainojami. Tāpēc ir būtiski veicināt uzticību viens otram un valstij kopumā. Tas nav vienas organizācijas, ne vienas dienas darba jautājums. Mums jājūtas novērtētiem ģimenē, darbavietā, un sabiedrībai jājūtas, ka mūsu balsij Latvijā ir nozīme, taču to panākt tikai ar saliedētības programmām vien nevarēs.

Kad sabiedrība reizēm nevar saprast, kuram viedoklim uzticēties, svarīgi ir pie kaut kā turēties. Tad ir svarīgas sabiedrības vērtības kā tādas. Mēs varam ieskatīties Satversmē. Tur ir noteikts, ka mūsu vērtības ir uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene, kas ir saliedētas sabiedrības pamats. It kā tik vienkārši, bet ikdienā mums tas mēdz aizmirsties.

Kādus izaicinājumus jūs vēl saskatāt?

Ja skatāmies mazliet plašāk, tad izaicinājums ir un būs sabiedrības novecošanās un darbaspēka trūkums, kas liek darba devējiem pārskatīt darbinieku piesaistes pieejas. Darbinieki balso par tiem darba devējiem, kas pietiekamu uzmanību velta iekļaujošai darba videi un taisnīgām izaugsmes iespējām. Tas ir ne tikai katra uzņēmuma ētikas un reputācijas jautājums, bet arī stratēģiska nepieciešamība.

Mēs palīdzam darba devējiem ar izglītošanas pasākumiem, lai viņi saskatītu iekļaušanas un dažādības vadības priekšrocības un redzētu to, kā organizācijas attīstības perspektīvu. Lai veicinātu iekļaujošāku darba vidi, mēs organizējam zināmas sacensības, lai uzņēmumi saņemtu novērtējumu ne tikai dažādības vadībā, bet arī saistībā ar to, cik atvērts ir uzņēmums ģimenes un darba dzīves saskaņošanai. Runa ir par "Dažādībā ir spēks" un "Ģimenei draudzīga darba vieta".

Mēs sagatavojam anketas, kritērijus, savukārt eksperti novērtē uzņēmumus. 2024.gadā novērtējumam pieteicās vairāk nekā 100 darba devēji, un tie ir uzņēmumi ar vārdu. Saņemot šo novērtējumu, uzņēmumi patiesi ar to lepojas un izmanto, meklējot jaunus darbiniekus.

Iepriekš mēs organizējām konkursu "Ģimenei draudzīgākā pašvaldība", šogad būs citādāk. Mēs aicināsim pašvaldības dalīties pieredzē un stāstīt, kā tās ar ierobežotiem resursiem spēj būt ģimenēm draudzīgas, kādi ir pasākumi un pakalpojumi, kas liek cilvēkiem izdarīt izvēli par labu dzīvošanai attiecīgajā pašvaldībā.

Ja runājam par problēmām, par kurām darba devēji visvairāk interesējas, tad tie ir jautājumi, kas saistīti ar valodas barjeru un komunikāciju darba vietā, kā sarunāties ar kolēģiem un klientiem, ja ir latviešu valodas prasmes trūkums. Ja pievēršamies jautājumam par trešo valstu iedzīvotāju nodarbināšanu, tad ir daudz jautājumu, kurus mēs palīdzam darba devējiem risināt gan dažādības vadības, gan starpkultūru komunikācijas mācībās, gan pakalpojumos, ko sniedz SIF VPA. Tie ir saistīti ar darbinieku statusu un uzturēšanās tiesībām, atšķirībām dažādās kultūrās.

Kādi ir jaunpienācēji, un kādu atbalstu sniedz SIF VPA?

Lielākā daļa mūsu klientu ir Ukrainas civiliedzīvotāji, bet, protams, viņi nav vienīgi. Šī gada piecos mēnešos mēs esam snieguši konsultācijas gandrīz 1500 cilvēkiem, pērn - teju 6000. SIF VPA no citām aģentūrām atšķiras ar to, ka cilvēki pie mums nāk paši, meklējot palīdzību. Tas nav viņu pienākums.

Kad cilvēks ir saņēmis SIF VPA pakalpojumus, mēs to saucam par sociāli ekonomisko iekļaušanu. Mēs vērtējam tādus aspektus kā, piemēram, veselība, izglītība, nodarbinātība, mājoklis. Kad problēmas ir atrisinātas, plāns ir izpildīts. Faktiski šie cilvēki var patstāvīgi dzīvot, jo pirmais integrācijas posms ir veiksmīgi noslēdzies.

Mēs redzam, ka ļoti korelē cilvēku motivācija un kultūras atšķirības. Ja cilvēks ir motivētāks un mūsu valsts ir bijusi mērķis dzīvošanai un darbam, jo labāki ir arī sociāli ekonomiskās iekļaušanās rādītāji un iznākums.

Ja runājam par integrāciju, tad viens no sekmīgiem integrācijas priekšnosacījumiem ir latviešu valodas zināšanas. Šobrīd SIF koordinē latviešu valodas apguvi tikai Ukrainas iedzīvotājiem. Citām personām, kas ierodas Latvijā, vai personām, kuras gribētu uzlabot savas zināšanas, SIF mācības šobrīd nenodrošina. Pērn mēs piedāvājām apgūt latviešu valodu 6000 Ukrainas iedzīvotāju, no kuriem mācības pabeiguši gandrīz 5000.

Runājot par efektivitāti un produktivitāti, jādomā, kā mēs komplektējam grupas. No vienas puses, mums ir jādod iespēja mācīties latviešu valodu visiem, kas ierodas dzīvot Latvijā. No otras puses, mums ir stipri jādomā par motivāciju, jo visbiežākais iemesls, kāpēc cilvēki pārtrauc mācības, ir laika trūkums. Piemēram, Lietuvā ir citādāk. Ja cilvēks divus gadus ir nodzīvojis Lietuvā, lietuviešu valoda ir jāapgūst vismaz A2 līmenī un jākārto sertifikācija, lai valodas zināšanas apliecinātu. Protams, eksāmens nenodrošina to, ka cilvēks paliek valstī dzīvot un strādāt, tomēr tā ir mērķtiecīga virzīšanās uz priekšu.

Katru gadu klientu loks, kas saņem pakalpojumus SIF VPA, mainās, arī atkarībā no tā, kāda ir ģeopolitiskā situācija. Ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, vairāk atbalstu sociālie darbinieki un mentori ir snieguši, piemēram, Tadžikistānas iedzīvotājiem. Trīs lielākās valstis, no kurām nāk SIF VPA klienti, šogad 68% gadījumu bija Ukraina, 9% - Indija, 3% - Krievija.

Kā vienā sabiedrībā salāgot cilvēkus ar atšķirīgām kultūrām, kas nereti veido savas kopienas? Mēs redzam izaicinājumus, ar kādām saskaras citas valstis.

Mums ir sava pieredze integrācijas procesos, mēs mācāmies arī no citām valstīm un cenšamies izvairīties no kļūdām. Piemēram, mēs mācām latviešu valodu caur krievu valodu. Tas nebūtu pareizi. Jāmēģina izdarīt tā, lai latviešu valoda katram jaunpienācējam Latvijā būtu objektīva nepieciešamība.

Runājot par vērtībām, mums ir jāsargā savas, taču mums nevajadzētu dalīt "mēs un viņi". Jaunpienācējiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums iepazīt un cienīt mūsu vērtības. Es pieminēju mazākumtautību atbalsta programmu, kuras īstenošanā 30% ir jābūt latviešiem. Mēs veidojam platformu kopā būšanai un latvisko vērtību iepazīšanai.

Satraucoši ir tas, ko mēs redzam arī pēc jaunākajiem "Sabiedrības saliedētības radara" datiem. Mūsu iedzīvotājiem palielinās aizspriedumi pret cilvēkiem no citām zemēm. Problēmu paslaucīšana zem paklāja un lietu nenosaukšana īstenos vārdos nenāks šai situācijai par labu. Tāpēc nozīmīga loma ir NVO, nozīmīga loma ir arī masu medijiem, nodrošinot viedokļu dažādību un kvalitatīvu saturu.