Kas ir neredzamais ierocis “Pravda Network”? Kremlis ar to “indē” informācijas telpu Latvijā
Kamēr Latvijas sabiedrība un drošības dienesti cīnās ar redzamo Krievijas dezinformāciju sociālajos tīklos un medijos, klusi un nemanāmi visā Eiropā darbojas daudz bīstamāks un tālredzīgāks mehānisms.
Šā gada pavasarī vairākas starptautiskas organizācijas publicēja pētījumu par “Pravda Network” – globālu Krievijas propagandas un dezinformācijas rīku, kas aktīvi darbojas visā Eiropā un arī Latvijā. Mūsu informācijas telpai šis pētījums paslīdēja secen – gluži tāpat kā pati “Pravda” tīkla darbība. Latvijas ienaidnieki izmanto aizvien izsmalcinātākas metodes, lai ietekmētu mūsu informatīvo telpu, bet vai mēs šim šķēpam esam sagatavojuši savu vairogu? Pētījumos atklāts, ka tā galvenais mērķis ir ne tikai ietekmēt šodienas sabiedrisko domu, bet gan “saindēt” mākslīgā intelekta (MI) algoritmus, tādējādi veidojot nākotnes informatīvās telpas pamatu. Zīmīgi, ka Latvija ir viens no šā tīkla intensīvākajiem mērķiem pasaulē – pēc ziņu skaita uz vienu iedzīvotāju stabili esam TOP 3 līdz ar Igauniju un Moldovu.
Kas ir “Pravda Network”?
“Pravda Network” ir plašs un tehniski augsti attīstīts dezinformācijas tīkls, ko pētnieki no organizācijām GLOBSEC, Centra informācijai, demokrātijai un pilsoniskumam (CIDC) un Francijas aģentūras VIGINUM raksturo kā vienu no Krievijas nozīmīgākajām digitālās ietekmes operācijām. Tas nav medijs, kas rada oriģinālu saturu, bet gan milzīgs satura apkopotājs jeb agregators, kurš automātiski pārpublicē materiālus no tūkstošiem citu avotu – Krievijas valsts medijiem, prokremliskiem portāliem un jo īpaši “Telegram” kanāliem.
Tīkla mērogs ir iespaidīgs. Tas sastāv no vairāk nekā 87 apakšdomēniem, kas pielāgoti konkrētām valstīm, valodām vai pat atsevišķām publiskām personām. Līdz 2025. gada martam tīkls bija publicējis vairāk nekā 4,3 miljonus rakstu, un jauni raksti parādās nepārtraukti – ar dažu sekunžu intervālu. Rakstu publicēšanas apjoms strauji pieauga 2023. un 2024. gadā, un šī tendence turpinās.
Galvenais mērķis – mākslīgā intelekta “saindēšana”
Lai gan daļa satura ir vērsta uz cilvēku auditoriju, pētījumos secināts, ka tīkla primārais un ilgtermiņa mērķis ir daudz bīstamāks – manipulēt ar mākslīgā intelekta un valodu modeļu (LLM) apmācības datiem. Šo procesu sauc par datu indēšanu (data poisoning).
RSU pētnieks Vitālijs Rakstiņš norāda, ka varbūt tieši tāpēc tīkls palicis nepamanīts plašākai sabiedrībai. “Iespējams, šis tīkls nav pamanīts, jo tā mērķis nav masu dezinformācija, bet gan radīt avotus, no kuriem mācās mākslīgais intelekts. “Pravda” bija neliels ziņu agregators, kuram vairumā valstu apmeklētāju skaits ir niecīgs, bet viņi ir sapratuši algoritmu, kā mācās mākslīgais intelekts. Kā tas notiek? Viņiem vajag radīt daudzus un dažādus informācijas avotus no daudzām valstīm, tāpēc viņi ir izpletušies uz 49 valstīm vairākās valodās. Līdz ar to, es domāju, mēs šeit redzam mērķtiecīgu mēģinājumu tieši ietekmēt mācīšanās algoritmus, apzināti “iebarojot” MI sistēmām milzīgu daudzumu propagandas, kas tiek uzdota par ziņām no dažādām valstīm un valodām. Tā tiek panākts, ka algoritmi to visu uztver kā nozīmīgu un ticamu informāciju. Risks ir ilgtermiņā – pēc 5–7 gadiem mēs daudz ko vairs neatcerēsimies, bet vaicāsim MI, kura ģenerētās atbildes vairs nebūs tik neitrālas vai patiesas, kā mēs vēlētos sagaidīt.”
Latvija – viens no galvenajiem mērķiem
CIDC un Sensika Disinformation Observatory pētījums, kurā analizēti vairāk nekā 643 tūkstoši publikāciju 45 valstīs laika posmā no 2024. gada decembra līdz 2025. gada martam, atklāj satraucošu ainu. Analizējot publikāciju skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, Latvija ir ierindota otrajā vietā pasaulē pēc “Pravda Network” publikāciju skaita uz vienu iedzīvotāju.
Pētījums parāda, ka Kremļa stratēģiskā prioritāte ir bijušās PSRS valstis un Balkānu reģions. Šie reģioni kopā “saņem” 52 % visu tīkla publikāciju, lai gan veido tikai aptuveni 9 % no analizēto valstu kopējā iedzīvotāju skaita. Šāda nesamērīga koncentrācija liecina par apzinātu stratēģiju, kuras mērķis, visticamāk, ir graut demokrātisko noturību, šķelt sabiedrību un uzturēt ietekmi reģionos, kurus Kremlis uzskata par sev ģeopolitiski svarīgiem.
Kā norāda Rakstiņš, šī jaunā pieeja papildina jau sen zināmos Kremļa mērķus Latvijā. “Man liekas, propagandas mērķi Latvijā kopš deviņdesmitajiem gadiem nav mainījušies. Pamata uzdevums ir šeit saglabāt viegli mobilizējamu auditoriju, kuru varētu izmantot, lai izdarītu spiedienu uz valdību, sabiedrotajiem un tā tālāk. Skaidrs, ka tagad notiek karš un visi Krievijas resursi ir vērsti uz turieni, tāpēc arī mēs Latvijā, Baltijā droši vien mazāk jūtam šo spiedienu, lai mobilizācijas resurss nekur nepazustu. Kaut kas tiek piebarots, bet mēs neredzam ļoti aktīvus mēģinājumus kaut kā eskalēt situāciju. Izņēmums ir vēlēšanu periods, bet kopumā šeit vienkārši tiek uzturēta vide, kuru nepieciešamības gadījumā varētu izmantot savu mērķu īstenošanai.”
Kā tīkls darbojas?
“Pravda Network” darbības pamatā ir automatizācija un milzīgs informācijas apjoms. GLOBSEC pētījums, kura autors ir profesors Jakubs Kubs, detalizēti apraksta tā avotus. Galvenais avots ir “Telegram”. Aptuveni 75 % no visa satura tiek iegūti no vairāk nekā 7783 “Telegram” kanāliem. Tāpat tīkls masveidā pārpublicē saturu no kremļa propagandas medijiem TASS, RIA, RT un citiem. Lai apietu sankcijas, tiek izmantotas arī spoguļvietnes, piemēram, swentr.site (RT News, lasot no otras puses).
Tīkls veido arī atsevišķus “burbuļus”, izmantojot vietējos avotus konkrētām valstīm, lai pielāgotu saturu vietējai auditorijai.
Cīņa ar neredzamo ienaidnieku
Rakstiņš ir skeptisks par tradicionālo cīņas metožu, piemēram, medijpratības, efektivitāti pret šādiem draudiem. “Skaidrs, ka medijpratības rīki šādā situācijā nestrādā, jo ir ļoti grūti atrast avotu, īpaši, ja tā ir mākslīgā intelekta ģenerēta atbilde,” viņš atzīst.
Vēl būtiskāka problēma, ko akcentē Rakstiņš, ir proaktīvas komunikācijas trūkums no valsts puses, tostarp stāstot par īstenotiem pasākumiem nacionālās drošības jomā. “Daudziem varētu rasties sajūta, ka drošības dienesti nestrādā un drošības ziņā nekas nenotiek, bet šī sajūta bieži rodas no informācijas trūkuma. Informācijas vakuums noved pie dažādām versijām un teorijām un ir auglīga augsne dezinformācijai.”
Kā risinājumu RSU pētnieks redz atklātu un godīgu sarunu ar sabiedrību, pat par neērtiem jautājumiem. “Ir jābūt godīgai sarunai, tai skaitā par to, kas mums ir un kā mums nav. Cilvēkiem ir nepieciešama praktiska un skaidra informācija, nevis tikai formālas preses relīzes. Proaktīva un atklāta valsts komunikācija ir viens no galvenajiem ieročiem cīņā ne tikai ar tradicionālo propagandu, bet arī ar tādiem neredzamiem un tālredzīgiem draudiem kā “Pravda Network”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Kas ir neredzamais ierocis “Pravda Network”? Kremlis ar to “indē” informācijas telpu Latvijā" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
