Čivle: Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā iecerētais ir paveikts kvalitatīvi
Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā esam realizējuši visu, ko gada sākumā prezentējām programmas "grāmatā", žurnālistiem pastāstīja nodibinājuma "Rīga 2014" vadītāja Diāna Čivle.
"Savā programmā centāmies ielikt dziļu saturu un jēgpilnu programmu. No ārzemju kolēģu teiktā esam secinājuši, ka viņi to ir saskatījuši," sacīja Čivle. Pēc viņas teiktā, Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gads beidzies kā Rīgas un Latvijas veiksmes stāsts un tas neesot pašsaprotami. Tad, kad komanda sākusi gatavoties kultūras galvaspilsētas gadam, nodibinājuma vadītāja jutusi, ka Rīga jau automātiski tiek ierakstīta pie neveiksmīgajām kultūras galvaspilsētām. Tas organizatoriem devis impulsu parādīt, ka Rīga ir atšķirīga un realizēt kvalitatīvu un plašu programmu.
"Cerams, ka šis būs pagrieziena punkts tam, ko iekļāvām programmā," norādīja Čivle. "Rīga 2014" programmā tikušas izvēlētas tēmas, kuras attīstāmas ilgtermiņā. Programmā uzmanība pievērsta rīdziniekam un viņa vajadzībām, gan apspriežot, gan ielaižot iekšā pašā programmā. "Rīga 2014" daudz runājuši ar Rīgas domi, lai palīdzētu turpināties apkaimju programmai jeb "58 Rīgas", kur tiek atzīmēts katrs Rīgas mikrorajons, kā arī radošajiem kvartāliem.
"Man nav bail apgalvot, ka rīdzinieki ir mainījušies pa šo laiku," uzsvēra tematiskās līnijas "Izdzīvošanas komplekts" kuratore Solvita Krese. Viņas vadītie projekti pārliecinājuši, ka katrs cilvēks var būt radošs. Tas visvairāk bijis redzams tieši radošo kvartālu attīstībā, kura aizsākusies pirms trim gadiem, kopā ar gatavošanos Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam. Pēc Kreses novērojumiem, cilvēki ir sapratuši, ka viņi var kaut ko mainīt savā pilsētā.
Tematiskās līnijas "Ceļu karte" kuratore Gundega Laiviņa pauda gandarīju, ka "Rīga 2014" programmā izdevies apvienot elitāro un pašdarbnieku kultūru. Kā piemēru viņa norādīja topošo izrādi "100% Rīga", kurā sastrādājas augsta līmeņa mākslinieki un vienkārši rīdzinieki. Strādājot apkaimju programmā un mēģinot kultūras dzīvi īstenot arī ārpus Rīgas centra, Laiviņa sapratusi, ka tas ir iespējams, bet tikai sezonāli. "Mums lielākā daļa bija brīvdabas pasākumu. Ir jādomā par to, kā attīstīt infrastruktūru, lai arī aukstā laikā kultūras pasākumi apkaimēs varētu notikt," norādīja kuratore.
Kā norādīja tematiskās līnijas "Dzintara ādere" kuratore Vita Timermane-Moora, gandrīz visi šīs tematiskās līnijas projekti uzsākuši neatkarīgu dzīvi un turpināsies arī nākotnē. Kuratore secinājusi, ka kultūras galvaspilsētas gada zīmols atvēris daudzas durvis. "Dzintara āderes" galvenokārt bijušas vērstas uz starptautisko sadarbību. Kā norādīja kuratore, pat ar nelielo "sēklas" finansējumu Latvijas vēstniecības pasaulē ir īstenojušas daudz pasākumu. "Mēs varam mācīties no šī piemēra, ka, dodot sēklas finansējumu, arī citi būs ieinteresēti piedalīties ar līdzfinansējumu," norādīja Timermane-Moora.
"Ir īstenots viens mērķis - nākamās paaudzes vēlēsies izdarīt kaut ko tikpat radoši spožu," uzsvēra tematiskās līnijas "Okeānu alkas" kurators Uģis Brikmanis. Viņaprāt, "Rīga 2014" ir robežšķirtne, bet notikušais bieži vien bijis atkarīgs no spilgtām personībām, nevis sistēmiskas attīstības rezultātā.
Kā norādīja tematiskās līnijas "Brīvības iela" kurators Gints Grūbe, "Rīga 2014" ir nosaukums, kuru, lai tas sāktu funkcionēt, ir jāpiepilda ar saturu. Arī viņam šķiet, ka šis saturs radīts, pateicoties Latvijā un Rīgā dzīvojošiem cilvēkiem, kuri nebaidījās sapņot vēl ilgi pirms 2014.gada ekonomiskās krīzes laikā, 2008., 2009.gadā. Pēc Grūbes teiktā, 90% no šiem sapņiem tika īstenoti. Kurators bija gandarīts par komandu, kas palīdzēja atvērt Stūra māju apmeklētājiem un pēc tam veidot spiedienu politiķiem, lai tā būtu atvērta arī nākamajā gadā. Iniciatīva, ko vajadzētu turpināt, pēc viņa domām, ir arī "Pagrīdes Rīga", jo pilsēta esot pilna ar anonīmām vēstures lietām, kuras būtu jāatzīmē un jāpadara redzamas.
Kā atzīmēja "Rīga 2014" programmas vadītāja Aiva Rozenberga, arī pati "Rīga 2014" mākslinieciskā padome ir ienesusi inovāciju tajā, kā strādā kultūras galvaspilsētu organizatori. "Rīga 2014" lēmumus pieņēmusi demokrātiski, balsojot mākslinieciskajai padomei, nevis tikai programmas vadītājam. "Šobrīd mums lūdz padomu, kā to īstenot arī citur," paskaidroja Rozenberga.
Viņa norādīja, ka komandai bijis skaidrs, ko tā vēlas panākt. "Ja kaut viens notikums kaut ko mainīja cilvēkā, tad mūsu programma ir izdevusies. Mēs vēlējāmies panākt pārmaiņas. Kā zināms, pieci gadi ir tikai sākums katrām pārmaiņām," norādīja Rozenberga. Viņa pastāstīja, ka pārmaiņas ievērojušas arī ārzemju delegācijas, kas viesojušās Rīgā. Viesi norādījuši, ka vairāk vēlētos uzzināt tieši par pārmaiņām - inovatīviem risinājumiem un pieredzi, no kuras varētu mācīties. Rozenberga secinājusi, ka "Rīga 2014" bijusi inovatīvāka nekā citas kultūras galvaspilsētas.
Kā pastāstīja sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, kurš neesot bijis iesaistīts nevienā "Rīga 2014" pasākumā un visu vērojis no malas, nauda galvaspilsētas projektiem tērēta jēdzīgi. Viens no pozitīviem aspektiem ir ārējais, ka pirmajā pusgadā ticis novērots 19% tūristu pieaugums, kas ir ļoti liels. Pozitīvi bijis arī tas, ka Rīga un Latvija daudz tikusi atspoguļota ārzemēs, kas "ārstējusi mūsu mazvērtības kompleksus". "Mums ir vajadzīga atzinība. Tagad terapeitisko esam arī saņēmuši," norādīja Kaktiņš. Viņaprāt, svarīgi, ka nauda nevis ātri iztērēta vienam lielam "augstās" mākslas projektam, bet atvēlēta radošajiem kvartāliem. "Nauda tādējādi ir nonākusi pie mums pašiem, lai rīdzinieki varētu iesaistīties un veidot kontaktus viens ar otru, kas mums ir būtiski," secināja Kaktiņš. Viņaprāt, arī saturs bijis vērsts uz lielāko sabiedrības daļu, kas attīstījis cilvēku gaumi un garīgo attīstību.
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu veido nodibinājums "Rīga 2014" sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija.
LETA / Foto: Ieva Lūka, LETA
