Satiksmes ministrija skaidro, vai gados vecākiem autovadītājiem būs biežāk jāveic veselības pārbaude
Patlaban nav plānots palielināt veselības pārbaužu biežumu vecāka gadagājuma transportlīdzekļa vadītājiem, sacīja Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Jānis Kalniņš.
Ceļu satiksmes likums paredz, ka A un B transportlīdzekļu vadītājiem veselība jāpārbauda ir jāveic ik pēc desmit gadiem, savukārt personām pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas - ik pēc trim gadiem.
Viņš skaidroja, ka ceļa satiksmes nelaimes gadījumu izraisīšanas cēlonis tiešā veidā nav vecums, bet riska faktori - vecuma izraisītas veselības problēmas. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka veselības problēmas nav tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem un tikai vecums kā arguments būtu diskriminācija.
"Pamatā tas ir par paša cilvēka atbildību un savas veselības kontroli. Ģimenes ārsts jebkurā brīdī var nosūtīt uz ārkārtas veselības pārbaudi neatkarīgi no vecuma," sacīja Kalniņš.
Viņš piebilda, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem veselības pārbaudes ir biežāk - ik pēc trim gadiem -, bet šī brīža normatīvais regulējums neliedz ģimenes ārstam rīkoties uzreiz, ja tiek konstatēti riska faktori.
Kalniņš rezumēja, ka problēma ir tieši risku izvērtēšana - slimības un saslimšanas riska faktori, kas jākonstatē ārstam. Pēc viņa teiktā, Eiropas Savienībā ir vienota pieeja, diskusijas notiek, bet radikāls solis, piemēram, veikt veselības pārbaudi katru gadu, netiek virzīts.
Tikmēr Valsts policija (VP) novērojusi, ka personas vecuma grupā virs 60 gadiem salīdzinoši retāk kļūst par ceļu satiksmes negadījumu dalībniekiem. Viens no iespējamiem iemesliem šai tendencei ir retāka dalība kā autovadītājam satiksmē šajā vecuma grupā, atzina VP.
Vienlaikus VP nav pieejamas detalizētas statistikas, cik bieži 60 un vairāk gadus veci cilvēki izraisa satiksmes negadījumus. Šogad valstī reģistrēti 1715 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti 60 un vairāk gadus vecāki autovadītāji, taču nav zināms, vai viņi ir tieši negadījuma vaininieki.
Šajos negadījumos ievainoti 96 šāda vecuma autovadītāji, bet divi gājuši bojā. Pērn valstī reģistrēti 3747 negadījumi, kuros ievainojumus guvuši 214 autovadītāji, bet 13 gājuši bojā.
Vecāka gada gājuma cilvēki bieži vien izvēlas alternatīvus pārvietošanās veidus - piemēram, sabiedrisko transportu vai pārvietošanos kājām. Tāpat autovadītāji šādā vecuma grupā vairāk izvairās no riskantas braukšanas, piemēram, lielā ātrumā vai mainīgos laikapstākļos, uzsvēra policijā.
