Darba devēju konfederācija: "Ministriju un premjeres plāns, kā ietaupīt 150 miljonus eiro, ir skaļi, tukši saukļi"

Taupības režīms Latvijā kopumā turpināsies vēl trīs gadus, ar kopējo izdevumu samazināšanas mērķi 450 miljonu eiro apmērā. Līdz šim sabiedrībā neapmierinātību izraisījušas vien informācijas drumslas, piemēram, par plānoto 17 miljonu eiro atņemšanu autoceļu būvei un maksas ieviešanu bērnu hobiju pulciņiem.

Premjeres Evikas Siliņas jaunākais priekšlikums valsts pārvaldes izdevumu mazināšanā ir atteikšanās no naudas balvām (līdzvērtīgi mēnešalgai gadā) un piemaksu par darba aizstāšanu un novērtēšanu samazināšana. Tomēr Valsts kanceleja nespēja sniegt informāciju par to, cik liels būtu potenciālais ietaupījums no šiem pasākumiem, jo šāda informācija nav apkopota.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) šīs dienas rosinājumu iesaldēt algas Saeimas deputātiem vērtē kā neefektīvu. Viņa uzskata, ka lieli ietaupījumi no algu iesaldēšanas neradīsies, un steidzami jāreformē atalgojuma sistēma visā valsts pārvaldē, kā arī sabiedriskajā sektorā. Mieriņa norāda: "Nevar būt tā, ka ministrijas valsts sekretāri saņem daudz vairāk nekā valsts prezidents. Mēs esam aizgājuši greizu un nepareizu ceļu, kas būtu jālabo. Un arī valsts kapitālsabiedrības."

Viņa arī norāda uz vajadzību likvidēt paradumu iepirkt apšaubāmus ārpakalpojumus: "Mēs dzirdam, ka ņemam auditorus no ārpuses, bet tajā pašā laikā katrā ministrijā ir iekšējā audita funkcija. Tad jautājums, vai tad viņi ir tik nespējīgi? Viņi nevar to izdarīt? Viņi var to izdarīt!"

Latvijas Darba devēju konfederācija ir vīlusies, ka izdevumu mazināšanā neredz praktisku rīcību, lai likvidētu funkciju pārklāšanos, izķertu bezjēdzīgus iepirkumus un naudas izdalīšanu apšaubāmas lietderības projektos.

"Ministriju un premjeres vingrinājumu Excel tabulās, kā ietaupīt 150 miljonus eiro, ir skaļi, tukši saukļi," - uzskata darba devēju konfederācijā. Tā kā pēdējos piecos gados valsts izdevumi kāpuši par sešiem miljardiem eiro, ir jāveic ļoti būtiskas, pilna veida reformas.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs kritizē procesu: "Izdevumu samazināšana šajās darba grupās mērķtiecīgu izdevumu samazināšanu no ministrijām neesam redzējuši. Pati procesu vadība nav bijusi pietiekami motivēta, lai rastu līdzekļus." Viņš arī piebilst, ka "tas ir izveidojies, savā ziņā, par premjeres preču zīmi, ka solījumi bieži vien nesaskan ar tālākajām darbībām un kas tiek ieviests praksē."

Premjere Siliņa liek noprast, ka pienāks kārta arī tiem izdevumu samazināšanas priekšlikumiem, kurus rosina darba devēju konfederācija. "Gan reformēt iestādes, gan atteikties no kādām iestādēm vispār," viņa saka. Siliņa arī uzsver, ka ir jāsaprot, vai "arī pašvaldības un neatkarīgās institūcijas ir gatavas iesaistīties šajā" procesā, jo "pašvaldības šobrīd ir lielākais darbinieku skaits."

Drudžainie ietaupījumi sākti, lai rastu papildu naudu pusmiljardam eiro valsts aizsardzības izdevumiem, sevišķi robežas ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanai, un 300 miljoniem eiro dažādiem dāsniem priekšlikumiem bērnu dzimstības motivēšanai.