Rīgā apkures tarifs pieaugs, bet tas varētu būt tomēr mazāks kā iepriekš lēsts
Apkures tarifs Rīgā pieaugs, bet, visticamāk, ne tik strauji kā sākotnēji plānots.
AS “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons TV3 raidījumam "900 sekundes" norādīja, ka galvenais iemesls tarifa pieaugumam ir gāzes cenu izmaiņas: “Mēs 20. jūnijā iesniedzām jaunu siltumenerģijas tarifu projektu, jo gāzes cenas ir mainījušās būtiski.”
Lielākais cenu kāpums varētu skart Daugavas labo krastu, kur siltumenerģija tiek iepirkta no “Latvenergo”, bet kreisajā krastā un Vecmīlgrāvī pieaugums būšot mērens – ap 3,5%.
Pēc ziņām par iespējamu 20% pieaugumu risinājumus sākušas meklēt gan Rīgas dome, gan Ekonomikas ministrija. “Šobrīd aktīvi pie tā strādājam,” uzsvēra Pētersons, norādot uz sarunām ar “Latvenergo” par labvēlīgākiem nosacījumiem un iespējām ierobežot izmaksas, kad tirgū darbojas mazākie ražotāji.
Tiek diskutēts arī ar Konkurences padomi, jo “situācija ir mainījusies, un ir jānoņem kaut kādi ierobežojumi, kas ļautu 'Latvenergo' elastīgāk piedāvāt labākas cenas,” sacīja Pētersons. Viņš arī uzskata, ka ilgtermiņā jādomā par izmaiņām siltumapgādes sistēmā, lai Rīgā nodrošinātu konkurētspējīgu tarifu.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izvērtē tarifa projektu, un galīgais lēmums gaidāms trīs mēnešu laikā. “Izskatās cerīgi, ka mēs atradīsim kompromisu,” viņš piebilda, gan uzsverot, ka esošais tarifs palikt spēkā nevarēs.
Jauns.lv jau vēstīja, ka iepriekš izskanēja, ka rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%. AS "Rīgas siltums" informēja, ka izmaksas aukstajos ziemas mēnešos divistabu dzīvoklim renovētā vai jaunā daudzdzīvokļu ēkā var pieaugt aptuveni par 10 eiro: no 45 līdz 55 eiro mēnesī, lēš uzņēmumā. Nerenovētā ēkā, kurā ir lieli siltumenerģijas zudumi, izmaksas var pieaugt aptuveni par 15 līdz 20 eiro: no 70 līdz 85-90 eiro mēnesī, atkarībā no ēkas stāvokļa un ārgaisa temperatūras.
Uzņēmumā skaidro, ka Rīgas siltumapgādes sistēmu veido divas, pagaidām nesavienotas daļas - siltumtīkli Daugavas kreisajā un labajā krastā. Kreisajā krastā un Vecmīlgrāvī siltumenerģiju ražo "Rīgas siltums". Tikmēr labajam krastam nepieciešamo siltumenerģiju, kas ir divas trešdaļas no Rīgas patēriņa, "Rīgas siltums" pērk no citiem siltumenerģijas ražotājiem, galvenokārt no AS "Latvenergo". Tāpēc, aprēķinot tarifu, siltumenerģijas ražošanas un iepirkuma izmaksas tiek vērtētas atsevišķi.
Būtiskākais pieaugums tarifa projektā ir iepirktajai siltumenerģijai, kuras cenu nosaka "Latvenergo" saražotās siltumenerģijas tarifs. Ja 2024.gada vasarā, kad tika izstrādāts pašreizējais tarifs, "Latvenergo" saražotās siltumenerģijas cena bija 55 eiro par megavatstundu, tad šobrīd - jūnijā - cena ražotnei TEC-1 ir 76,51 eiro par megavatstundu un ražotnei TEC-2 -79,75 eiro par megavatstundu.
Bez "Latvenergo" siltumenerģiju Daugavas labajā krastā ražo arī citi ražotāji, kuru piedāvātā cena konkurē ar "Latvenergo" siltumenerģijas tarifu. Lai veicinātu šo konkurenci, "Rīgas siltums" izveidoja siltumenerģijas iepirkumu tirgu, kurā var piedalīties gan neatkarīgie ražotāji, gan "Latvenergo".
Vasaras mēnešos, kad patēriņš ir zems, ražotāju uzstādītās siltumenerģijas ražošanas jaudas ir lielākas, nekā nepieciešams. Tas nodrošina konkurenci starp ražotājiem un zemākas siltumenerģijas cenas - jūnijā vidēji tās bijušas 2,5 reizes lētākas par "Latvenergo" tarifu.
Savukārt ziemas mēnešos siltumenerģijas patēriņš ir vidēji piecas reizes lielāks, tāpēc konkurence ir iespējama vien par trešdaļu no Daugavas labajam krastam nepieciešamās siltumenerģijas. Pārējo nodrošina "Latvenergo". Vislielākie ieguvumi ir dienās, kad "Latvenergo" piedalās tirgū ar savu atlikuma siltumenerģiju, kas rodas elektroenerģijas ražošanas procesā. Tas ļauj daļu nepieciešamās siltumenerģijas nopirkt par 50% lētāk nekā "Latvenergo" tarifs vai pat vēl izdevīgāk.
"Rīgas siltums" aptuveni 56% no siltumenerģijas ražo ar biomasu (šķeldu), kuras cena biržā jau ilgstoši ir bijusi stabila un pat nedaudz samazinājusies. Atlikusī siltumenerģija tiek ražota ar dabasgāzi, kuras cena ir pieaugusi. Tomēr uzņēmumam ir izdevies vairākos iepirkumos nopirkt dabasgāzi par izdevīgu cenu, aptuveni 13% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada cenu. Tāpēc "Rīgas siltuma" pašu saražotās siltumenerģijas izmaksu pieaugums ir neliels. Ja tās īpatsvars tarifā pirms gada bija 16,39 eiro, tad jaunajā tarifa projektā tas pieaug par 0,70-17,09 eiro.
No nākamā gada janvāra "Rīgas siltums" sāks ražot siltumenerģiju, izmantojot jauno 49 MW elektrodu ūdenssildāmo katlu. Tas ļaus aizvietot dabasgāzi siltumapgādē brīžos, kad elektroenerģijas cenas būs zemas, pozitīvi ietekmējot tarifu un veicinot Latvijas energoapgādes drošību ar frekvences balansēšanu, skaidro uzņēmumā.
Vienlaikus "Rīgas siltumam" nav atļauts pelnīt no energoresursu vai iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņām. Tās tiek pārliktas klientu rēķinā viens pret viens. Tomēr tarifu izstrādā un apstiprina ilgākam laika periodam un cenas, īpaši dabasgāzes, mēdz gan pieaugt, gan samazināties. Šo izmaiņu ietekme arī ir izlīdzināšanas komponente, un jaunajā tarifa projektā tā ir 2,05 eiro par megavatstundu, ņemot vērā dabasgāzes cenas pieaugumu pēdējā gada laikā.
Tāpat kā tarifu, arī izlīdzināšanas komponenti izvērtē, apstiprina un uzrauga SPRK.
Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 189,25 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 21,8%, bet uzņēmuma peļņa kritās par 12% - līdz 22,465 miljoniem eiro.
