Valdība jūlijā atkārtoti varētu skatīt jautājumu par "Tet" un LMT nākotni

Ministru kabinets šodien kārtējo reizi skatīja jautājumu par tehnoloģiju uzņēmumu "Tet" un LMT nākotni, tomēr Tiesību aktu projektu (TAP) portālā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais informatīvais ziņojums "Par Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildi" ir atlikts.

Valainis sacīja, ka šodien saņemts uzdevums no valdības locekļiem par to, kāda veida precizējumi nepieciešami, un tuvākajā laikā plānots atkārtoti valdībā skatīt šo jautājumu.

"Es domāju, ka tas būs jūlijā, kad atgriezīsimies valdībā un skatīsimies, vai varam vai nevaram iet tālāk," sacīja Valainis.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka šobrīd joprojām esam situācijā, kad nevar atklāt īpaši daudz informācijas, tomēr drīzumā varēs informēt plašāk. Ministrs sacīja, ka valdība šobrīd gatavo lēmumu.

"Mēs visu laiku virzāmies uz priekšu, nelieliem soļiem, bet, ņemot vērā jautājumu vēsturi, es domāju, ka mēs diezgan pārliecināšu turpinām iet uz priekšu pēc Latvijas valsts interesēm atbilstošākās stratēģijas. Šobrīd vēl arī valdībā esam iekšēju diskusiju procesā par detaļām, kas ir ļoti būtiski, sperot nākamos soļus," sacīja Valainis.

Viņš pauda ticību, ka izdosies panākt lēmumu, kas iezīmēs skaidru attīstību ceļu šiem uzņēmumiem.

Vaicāts, vai var atklāt kādas detaļas, Valainis norādīja, ka gribētu tās atklāt, bet pirms valdības lēmuma pieņemšanas tas būtu pārsteidzīgi.

Latvijas puse ir ciešā sadarbībā ar otru akcionāru - Zviedrijas "Telia" - tostarp, mēģinot vienoties par būtiskākajiem punktiem, arī par to, kurā brīdī varēs sniegt plašākus komentārus par sarunu procesu. Valainis norādīja, ka darbs ar "Telia" pārstāvjiem notiek katru otro dienu jau pusotra gada garumā.

Vaicāts, vai variants, ka Latvija zaudē līdzdalību vai ietekmi abos uzņēmos netiek izskatīts, Valainis sacīja, ka kamēr lēmums nav pieņemts, uz galda ir visādas versijas. Vienlaikus Latvijas stratēģija ir stiprināt valsts interesi šajos uzņēmumos.

Valainis atteicās prognozēt, kad varētu būt gaidāma plašāka informācija sabiedrībai par "Tet" un LMT nākotni, jo ir daudz dažādu ietekmējošo faktoru, kas nav atkarīgi no valdības.

"Es būšu piesardzīgs, bet es ļoti ceru, ka valdība tuvākajā laikā nonāks pie gala lēmuma, par ko mēs tad varēsim plaši informēt arī visus iesaistītos," norādīja Valainis.

Vaicāts, vai valsts budžeta līdzekļu izmantošana joprojām netiek izskatīta, Valainis sacīja, ka šādu variantu neizskata, tomēr "visādi pavērsieni ir iespējami un neizslēdzu, ka var būt kāda valsts budžeta nepieciešamība. Ir dažādi varianti, bet šobrīd nav tāda situācija vēl".

Valainis uzsvēra, ka meklē tādus risinājumus, kuros nav nepieciešama valsts budžeta iesaiste un viņaprāt Ekonomikas ministrijai ir izdevies rast pieņemamu risinājumu, par ko šobrīd valdībā notiek diskusijas.

Jau ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij "Possessor" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.