Analītiķi: Krievija varētu iebrukt Baltijas valstīs jau nākamgad
Sestdien publicētajā intervijā Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss brīdināja, ka Krievija varētu sākt karu ar NATO jau 2029. gadā — vai pat agrāk, kā uzskata daži eksperti. Taču vairāki neatkarīgi Izraēlas militārie analītiķi ir izteikušies, ka Krievija varētu mēģināt sagrābt Baltijas valstu teritoriju jau nākamgad, jo sarežģītā situācijā Kremļa diktators Vladimirs Putins vienmēr strauji palielina likmes, lai būtu, par ko kaulēties, vēsta kanāls “Current Time”. Tikmēr par “Pastarās dienas radiostaciju” dēvētā Krievijas militārā radiostacija “UVB-76”, kas parasti pārraida kaut kādus nesakarīgus savārstījumus, pēkšņi pirmo reizi pārraidījusi vārdu “Latvija”.
Gluži kā pirms 2022. gada invāzijas Ukrainā, kad Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova līdz pēdējai dienai publiski ņirgājās par Rietumos paustajām iebrukuma prognozēm, arī šoreiz izcēlusies ar melnā mālēšanu par baltu, un otrādi — kad Krievija jau 1365 dienas slepkavo Ukrainā — viņa paziņoja, ka “nav šaubu par to, kurš ir agresors”, savukārt Kremļa diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs piebilda, ka Krievija “var būt spiesta spert pasākumus, lai nodrošinātu savu drošību”.
Vairāki neatkarīgi Izraēlas militārie analītiķi ir izteikušies, ka Krievija jau 2026. gadā varētu mēģināt sagrābt kaut kādu teritoriju Baltijas valstīs, lai šādi stiprinātu savas pozīcijas sarunās ar ASV. Kā vislielākajam riskam pakļautā teritorija ir tā dēvētais “Suvalku koridors” — šaura zemes josla, kas savieno Lietuvu ar Poliju, bet atdala Kremļa sabiedroto Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas eksklāva. Šis koridors tiek plaši uzskatīts par Baltijas valstu vājāko punktu, jo tas ir vienīgais sauszemes ceļš, kas savieno reģionu ar pārējo kontinentālo Eiropu.
“Ierobežota operāciju ar ātriem rezultātiem, lai nostādot NATO šādā, es atvainojot, neērtā situācijā, un pēc tam ar šādu priekšrocību ar to tirgotos par miera nosacījumiem Ukrainā,” kanālam “Current Time” sacīja militārais analītiķis Sergejs Auslenders. “Piemēram, ar sagrābto NATO teritorijas gabalu, kaut vai to pašu Suvalku koridoru. Paralēli varētu atrisināt Kaļiņingradas apgādi pa sauszemes ceļu.”
Suvalku koridors bieži tiek raksturots kā NATO Ahilleja papēdis. Pirms vairākiem gadiem “Politico” to nosauca par “bīstamāko vietu uz Zemes”. NATO ir pastiprinājusi uzmanību šim apgabalam un regulāri rīko mācības, taču daži analītiķi joprojām šaubās, vai ar to pietiek.
“Baltijas valstīs šobrīd ir izvietoti aptuveni 10 000 NATO karavīru. Nevar teikt, ka tas nav nekas, tomēr pilnīgi noteikti ar to nepietiek, lai atsistu pilna mēroga iebrukumu,” uzskata militārais analītiķis Grigorijs Tamars. “Ja runājam par “speciālo operāciju”, šīs bāzes tiks nobloķētas. Šādā scenārijā man grūti iedomāties, ka NATO spēki riskēs ar varonīgu izlaušanos, lai kādu tur aizstāvētu. Labākajā gadījumā viņi aizstāvēs paši sevi.”
Vairāki eksperti norādīja, ka Krievija pirms jebkāda uzbrukuma varētu izspēlēt “krievvalodīgo aizstāvības” kārti Lietuvā, Latvijā un Igaunijā dzīvo vairāk nekā 850 000 etnisko krievu, pārsvarā pierobežas reģionos pie Krievijas un Baltkrievijas robežām.
“Vispirms mēs ātri organizēsim kampaņu, apgalvojot, ka Igaunijā apspiež krievus. Pēc tam, piemēram, organizējam vēstuli no kaut kādas krievu organizācijas Igaunijā par to, ka mūs vajag aizstāvēt, pēc tam radīsies iebrukuma iegansts. Pašlaik iebrukuma ieganstu neatrod, pašlaik iebrukuma ieganstu rada,” sacīja Auslenders.
Bijušais NATO spēku Eiropā virspavēlnieka vietnieks, ģenerālis Ričards Širefs uzskata, ka Krievija varētu sākt invāziju Baltijas valstīs jau 2027. gadā, un līdzīgas bažas pauduši arī Dānijas izlūkdienesti.
Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā uz Izraēlu aizbraukušais analītiķis un blogeris Dmitrijs Černišovs ir pārliecināts, ka Krievijas invāzija ir pilnīgi iespējama. “Putins ne tik ļoti baidās no kara — militārā ekonomika darbojas ar pilnu jaudu, — kā daudz vairāk baidās no miera, kad sabruks visa viņa celtā piramīda, no frontes atgriezīsies simtiem tūkstoši karavīru ar ieročiem, un represijām vairs nebūs attaisnojumu. [Krievijas] Drošības padome ir pārliecināta, ka igauņi, lietuvieši un latvieši nepretosies tā, kā ukraiņi. Putins vienmēr rīkojas vienādi — sarežģītā situācijā viņš divkāršo likmes, lai būtu, ar ko kaulēties.”
Skeptisks par NATO kolektīvās aizsardzības spējām ir arī Čehijā dzīvojošais politologs Ivans Preobraženskis. “Nedomāju, ka Krievija šobrīd nopietni uztver NATO piekto pantu. Gluži pretēji, tā redz arvien lielākas iespējas pārbaudīt NATO izturību ar hibrīddraudiem — nesūtot karaspēku, neuzbrūkot un neslepkavojot, bet radot ļoti spēcīga spiediena situāciju, kas apdraud suverenitāti, teorētiski to tieši nepārkāpjot,” viņš sacīja.
Savukārt bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šomēnes intervijā “Radio Free Europe / Radio Liberty” uzsvēra, ka alianse jau praksē, ne tikai vārdos, pierāda, ka Baltijas valstu drošība tai ir ļoti nozīmīga. “Viens no vissvarīgākajiem mūsu lēmumiem bija 2016. gadā pēc Krimas aneksijas. Pirmo reizi NATO vēsturē kaujas vienības — daudzu valstu NATO spēki — tika izvietotas visās Baltijas valstīs un Polijā. Tas dod ļoti skaidru signālu, ka NATO pilnā sastāvā tur jau atrodas. Mēs arī esam palielinājuši savu spēku gatavību, to mobilitāti un spēju ātri pastiprināt pozīcijas, kā arī esam izstrādājuši pilnu jaunu militāro plānu kopumu. Viss tas Krievijai dod ļoti skaidru vēstījumu: uzbrukums vienam sabiedrotajam izraisīs visas alianses atbildi.”
Zīmīgi, ka 17. novembrī krievu militārā radiostacija “UVB-76” plkst. 13.40 pēc Latvijas laika pārraidīja šifrētu vēsti “NŽTI 15854 LATVIJA 5894 4167”. Ņemot vērā, ka parasti tās vēstījumi ir kaut kādi jokaini un reizēm tik nesakarīgi vārdi, kas atgādina halucinogēnās sēnes patērējuša cilvēka vīzijas, pēkšņais konkrētums jau izraisījis krievu “Z patriotu” sajūsmu soctīklos, sak, ar neatkarīgo Latviju ir cauri, atgriezīsies “māmuļas Krievijas” apskāvienos. Vēl zīmīgāk ir tas, ka daži 17. novembrī atskaņotie vārdi jau skanēja 2022. gada 20. februārī, proti, dažas dienas pirms Krievijas invāzijas. Vēl vairāk, pēdējo mēnešu laikā “UVB-76” regulāri atkārto 2022. gada janvārī un februārī pārraidītos ziņojumus, turklāt tieši ar tādu pašu periodiskumu, vēsta “lenta.ru”.
