Dziesmu svētku noskaņā Arvīds Platpers dalās atmiņās: "Raimonds Pauls man iedeva tikai šo lapeli - melodija un ritms"
“Dziesmu svētki nav profesionāļu festivāls, tas nav dziedāšanas čempionāts. Tie ir tautas kustība,” žurnālam "Patiesā Dzīve" teic tautā iemīļotais diriģents un pedagogs Arvīds Platpers, kurš šogad būs goda virsdiriģenta lomā XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Saruna par to, kā šie grandiozie svētki jau ceturtajā klasē iekarojuši diriģenta sirdi – un mīt tur joprojām.
Tūlīt, tūlīt Mežaparka Lielajā estrādē tūkstošiem jauniešu balsu saplūdīs vienā skanējumā – dziesmās, kas Latvijai dārgas. Tajās, kas izaugušas cauri paaudzēm, un arī tajās, kas jaunas, bet jau mīļas šodienas jauniešiem. Viena no šīm īpašajām dziesmām būs Tu esi. Tagad, pēc trīs gadu desmitiem, dziesma izskanēs atkal, apliecinot savu mūžīgo jaunību un aktualitāti. 2025. gada svētku koncertā tā būs kā laikmetu tilts – tilts starp 1995. gada bērniem un šodienas jauniešiem. Dziesmas vienojošais spēks nav zudis, tā spēj vienā elpā apvienot gan pieredzējušos kora entuziastus, gan tos, kuri Mežaparka estrādē būs pirmo reizi. Arvīds Platpers uzsver, ka šādi spēcīgi pārdzīvojumi paliek jauniešu atmiņā uz mūžu. Tieši tāpēc dziesmu svētki ir vajadzīgi – tie dāvā emociju vitamīnus, kas iedvesmo un turpina dzīvot dalībnieku sirdīs vēl ilgi pēc tam. “Un ikkatrs dziedātājs un klausītājs sajutīs – šie vārdi ir daļa no viņiem pašiem, daļa no mums visiem,” saka noslēguma koncerta goda virsdiriģents.
Dziesmu Raimonds Pauls dāvināja Platperam kā noslēguma dziesmu VII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētku koncertam. Arvīds to noaranžēja. Sākums čukstus, ritma kanons, piebalss – tas viss ir viņa rokraksts. “Viņš man iedeva tikai šo lapeli – melodija un ritms. Un tā piebalss, ko soprāni dzied, tā visa ir mana aranžija,” stāsta Platpers, rādot dziesmas oriģinālo nošu partitūru, ko uzrakstījis pats Maestro. “Laiks notis atdot muzejam – es apsolīju.”
Pirmo reizi Mežaparkā – ar tramvaju un karstu galvu
“Man tagad jāsaka tā – mana dzīve faktiski sākās ar pašiem pirmajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Mācījos 6. klasē, kad šajos svētkos piedalījos pirmoreiz; tas bija 1960. gadā. Mēs braucām ar 2. tramvaju no Zasulauka līdz Mežaparkam – 5. vidusskolas korītis,” Platpers pasmaida, kavējoties atmiņās. “Toreiz man likās, ka divi onkuļi tur kaut ko mēģina mums rādīt... Vēlāk sapratu – tie bija Leonīds Vīgners un Jānis Ozoliņš. Izcili Latvijas diriģenti!” Atmiņas no tā laika viņam ir spilgtas un ļoti cilvēcīgas. “Palicis prātā tas karstums un šausmīgi ilgie mēģinājumi. Un, protams, nepatika iet kājām līdz tramvaja pieturai. Svētki kā svētki – tautasdziesmas, masu dziesmas –, bet būtība jau nav mainījusies.”
Sarunu par Dziesmu svētkiem, atmiņām un dzīvi ar diriģentu un pedagogu Arvīdu Platperu, lasi jaunajā Patiesās Dzīves numurā, kas no 27. jūnija ir pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās un Zurnali.lv.
