Direktore: jaunais pedagogu atalgojuma modelis šķiet kā birokrātisks eksperimets
Daudzi izglītības profesionāļi cerēja, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis “Programma skolā” sniegs ilgtspējīgu un kvalitatīvā izglītībā balstītu risinājumu. Taču virzītais noteikumu projekts izskatās pēc birokrātiska eksperimenta, kas būtiski ietekmē skolu darbu, īpaši tālmācībā, un tiek ieviests steidzami vasaras vidū, kad nozare nespēj pilnvērtīgi iesaistīties.
Kā norāda Eiropas Tālmācības vidusskolas direktore Darja Voitjuka, iepazīstoties ar grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”, nākas secināt, ka šobrīd virzītais regulējums vairāk šķiet kā birokrātisks eksperiments, nevis mērķēts atbalsts skolēniem un pedagogiem. Jo īpaši tas attiecas uz tālmācību, taču ne tikai — būtiski tiek ietekmēti arī skolu vadītāji un vispārējās izglītības iestādes kopumā.
Tālmācībai gandrīz 10% samazinājums vienam skolēnam
Grozījumos noteikts, ka viena izglītojamā mērķdotācija tālmācībā tiek samazināta no 152,77 eiro uz 145,49 eiro (ieskaitot tikai 3,41 eiro atbalsta personālam). 9,52% ir vislielākais samazinājums no visām izglītības ieguves formām. Diemžēl tas notiek laikā, kad pieprasījums pēc atbalsta personāla tālmācībā strauji pieaug. Aptuveni 30% audzēkņu, kuri mācās tālmācībā, ir bērni ar mācīšanās, valodas, redzes vai mentālās veselības traucējumiem. Lai arī formāli tālmācībā netiek īstenotas speciālās izglītības programmas, praksē mēs esam tie, kuriem šie bērni un ģimenes uzticas. Nereti tālmācībā ir viņu vienīgais atbalsts. Tajā pašā laikā - jaunajā modelī viņiem netiek paredzēts papildu finansējums atbalsta nodrošināšanai, bet gan gluži pretēji - tas tiek samazināts.
Skolu vadītājiem – vairāk atbildības, bet mazāks atalgojums
Tāpat nepieņemama ir pieeja, kas samazina izglītības iestādes vadības finansējumu. Skolu vadītāju un viņu vietnieku atalgojumam paredzētais mērķdotācijas apjoms tiek samazināts no 15% uz 14%. Šī 1% korekcija var šķist nebūtiska, bet realitātē tā ir vēl viena zīme, ka skolu vadība netiek novērtēta. Vadītāju slodze pēdējos gados būtiski pieaugusi - no krīzes vadības līdz bērnu labbūtības jautājumiem, sadarbība ar atbildīgajiem dienestiem, dokumentu aprite un digitalizācija. Pieprasījumi aug, bet resursi tiek samazināti.
IZM veic virtuālu naudas pārdali
Arī Latvijas Darba devēju konfederācija uzsver, ka Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd veic virtuālu naudas pārdali starp klašu grupām, nevis risina būtiskākās problēmas. Šāda sistēma, kas mēģina “matemātiski” regulēt izglītību no ministrijas, palielina birokrātijas slogu, īpaši pašvaldībās un izglītības iestādēs. Mērķdotācijas dalīšana pa klašu grupām, detalizēti uzskaites mehānismi un atšķirīgi aprēķini tikai apgrūtina darba plānošanu skolās, kas jau tā balansē uz kapacitātes robežas. Un tas viss - bez garantijas, ka iegūsim labākus mācību rezultātus.
Sasteigti lēmumi bez diskusijām ar nozares profesionāļiem
Nedrīkstam aizmirst, ka izglītības kvalitāte nav tikai par to, cik eiro tiek piešķirts uz vienu skolēnu, bet par to, kas aiz šiem eiro stāv - pedagogi, skolu vadītāji, atbalsta personāls. Samilzušas problēmas nevar atrisināt ar formālām tabulām un koeficientiem. Politikas veidotājiem ir ne tikai jāpārskata konkrētos punktus, kas būtiski pasliktina tālmācības situāciju, bet arī jāuzklausa izglītības nozares profesionāļus. Neatkarīgi no tā, vai skolēni mācās klātienē vai tālmācībā, viņi ir pelnījuši vienlīdzīgas iespējas un atbalstu.
Grozījumi noteikumos “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” tiek gatavoti bez pietiekamas diskusijas ar izglītības iestādēm, pašvaldībām un profesionālajām organizācijām. Šāda pieeja rada risku, ka tiks pieņemti sasteigti lēmumi, kuru ietekme uz ikdienas darbu skolās vēl nav pilnībā apzināta. Situācija rada bažas par to, cik pārdomāta un ilgtspējīga ir jaunā sistēma ilgtermiņā.
Apgrūtinās izglītības iestāžu elastību
Tālmācības izglītības iestādes, kuras jau šobrīd darbojas ar ierobežotiem resursiem, no šīs izmaiņām cietīs īpaši jūtami. Atbalsta personāls šajās skolās bieži ir nodarbināts nepilnā slodzē vai uz noteiktu laiku, un jaunā mērķdotācijas struktūra var radīt papildu spiedienu nodrošināt minimālo prasību izpildi. Tāpat jāņem vērā, ka tālmācības formā mācās arī bērni ar īpašām vajadzībām, kuriem nepieciešams individuāls atbalsts, bet piedāvātais papildu finansējums to var nenosegt pietiekamā apjomā. Parastajās skolās šie grozījumi radīs sarežģījumus skolu vadībai, kas būs spiesta vēl smalkāk plānot budžetu. Jaunais modelis ne tikai maina aprēķina kārtību, bet arī paaugstina atbildību par konkrētu izlietojuma struktūru – atbalsta personāla proporciju un vadības atalgojuma griestus. Lai arī šie ierobežojumi formāli varētu veicināt taisnīgāku līdzekļu sadali, praksē tie var būtiski apgrūtināt skolu elastību un spēju pielāgoties konkrētajām vajadzībām.
Samazināt vienai skolēnu grupai, lai it kā pieliktu citai
Latvijas Darba devēju konfederācija pamatoti norāda, ka šāda līdzekļu pārdale būtībā ir virtuāla - tiek samazināta mērķdotācija vienai skolēnu grupai, lai to it kā palielinātu citai. Šādas mehāniskas pārdales rezultātā netiek atrisināta galvenā problēma - atbalsta personāla trūkums un atalgojuma nepietiekamība. Rezultātā var izveidoties situācija, kurā, lai formāli izpildītu noteiktās proporcijas, skolām nāksies samazināt citus būtiskus izdevumus. Tā vietā, lai risinātu strukturālās problēmas izglītības nozarē, valdība virza sarežģītāku grāmatvedību un kontroles mehānismus, kas tikai palielinās administratīvo slogu. Ilgtspējīga izglītības politika nav iespējama bez ciešas sadarbības ar nozares profesionāļiem un skaidras izpratnes par skolēnu vajadzībām. Steiga un pārregulācija nav risinājums, bet gan drauds izglītības kvalitātei.
