Vispirms viena autovadītāja sievieti uz pārejas notrieca, bet tad nākošais autovadītājs vēl pārbrauca viņai pāri

Saskaņā ar lietas materiāliem, autovadītāja A, nepievēršot pietiekamu uzmanību ceļu satiksmes situācijai un tās izmaiņām, nesamazināja braukšanas ātrumu un neapturēja transportlīdzekli pirms neregulējamas gājēju pārejas. Turpinot kustību, viņa ar automašīnas priekšējo daļu uzbrauca gājējai, kura šķērsoja brauktuvi pa pāreju no kreisās uz labo pusi attiecībā pret automašīnas braukšanas virzienu, nodarot gājējai smagus miesas bojājumus.

Savukārt autovadītājs B, braucot pa to pašu ceļa posmu, nepamanīja uz brauktuves notriekto gājēju un, nepielietojot iespējamos manevrus, lai izvairītos no sadursmes, pārbrauca viņai pāri. Arī viņš nebija pietiekami uzmanīgs un laikus nereaģēja uz ceļa situāciju un tās izmaiņām, nav darījis visu iespējamo citu satiksmes dalībnieku, īpaši mazāk aizsargāto, aizsardzībai. Arī autovadītāja B darbību rezultātā gājējai tika nodarīti smagi miesas bojājumi, kuru rezultātā iestājās viņas nāve.

Rīgas pilsētas tiesa abiem autovadītājiem piesprieda divus gadus ilgu brīvības atņemšanu, nosakot soda izpildi nosacīti ar pārbaudes laiku, un atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem. Tāpat tiesa apmierināja cietušās - gājējas meitas - pieteikumu par morālā kaitējuma kompensāciju - no autovadītājas A piedzīta 9000 eiro, bet no autovadītāja B - 11 000 eiro liela kompensācija.

Kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu iesniedza autovadītāja B aizstāvis, bet Senāts konstatēja, ka aizstāvības izvirzītie argumenti būtībā ir balstīti subjektīvā pierādījumu vērtējumā un vērsti uz apelācijas instances sprieduma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ, kas neatbilst Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajā daļā noteiktajam.