Azerbaidžānas-Krievijas skandāls: nekas vairāk kā diplomātiska spriedze
Nekādas eskalācijas Kaukāzā nav gaidāmas, Krievija un Azerbaidžāna atrisinās domstarpības diplomātiskā ceļā, uzskata Ukrainas žurnālists, militārais un politiskais analītiķis Nikolajs Jakovenko.
Kā vēsta "Newsweek", Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova brīdināja trešās puses necensties kaitēt „ārkārtīgi svarīgajām” draudzīgajām attiecībām starp Krieviju un Azerbaidžānu. Tajā pašā dienā viņa piebilda: “Jāatceras, ka šīs saites [starp Maskavu un Baku] balstās uz stratēģisku aliansi. Ir skaidrs, ka ir spēki, kam tas nav pa prātam.” Abi paziņojumi izskanēja 2. jūlijā, pieaugot spriedzei starp kaimiņvalstīm — konfliktam, kas aizsākās 2024. gada decembrī, kad Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas notrieca Azerbaidžānas AZAL pasažieru lidmašīnu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins atvainojās Azerbaidžānas prezidentam Ilhamam Alijevam par „traģisko incidentu”, kurā gāja bojā 38 cilvēki, taču viņš atteicās uzņemties atbildību par to."
"Spriedze abu kaimiņvalstu attiecībās no jauna aktualizējās 27. jūnijā pēc tam, kad Krievijas drošības spēki veica reidu Jekaterinburgā pret Azerbaidžānas pilsoņiem, saistībā ar slepkavības lietām, kas notikušas laikā no 2001. līdz 2011. gadam. Operācijas laikā tika nogalināti divi brāļi — Huseins un Zijaddins Safarovi, abi Azerbaidžānas pilsoņi —, bet vairāki citi guva smagas traumas un tika ievietoti intensīvās aprūpes nodaļā. 30. jūnijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka abu brāļu nāves cēlonis bijusi sirds mazspēja. Tomēr otrā tiesu medicīniskā ekspertīze, kas veikta Baku, atklāja, ka brāļi miruši no smaga posttraumatiskā šoka, ko izraisījuši vairāki fiziski ievainojumi."
"Azerbaidžānas valdība iesniedza oficiālu protestu par reidiem un apsūdzēja Kremli etniskajā diskriminācijā. Visas aktivitātes Azerbaidžānā, kas paredzēja, Krievijas valsts vai privāto institūciju iesaisti, tika atceltas, kā arī tika atcelts Krievijas vicepremjera plānotā vizīte Baku."
"30. jūnijā Azerbaidžānas Iekšlietu ministrija pārmeklēja Krievijas valsts ziņu aģentūras "Sputnik" Azerbaidžāna biroju Baku. Šīs aģentūras akreditācija tika izbeigta jau šī gada februārī. Aģentūras divi vadošie darbinieki — galvenais redaktors Igors Kartavihs un izpildredaktors Jevgeņijs Belousovs — tika arestēti un uz četriem mēnešiem un ievietoti pirmstiesas apcietinājumā. Tika aizturēti vēl citi pieci aģentūras darbinieki, kuri tiek apsūdzēti krāpšanā, neatļautā uzņēmējdarbībā un nelikumīgā īpašuma iegūšanā."
"Diplomātiskā krīze vēl vairāk pasliktinājās 1. jūlijā, kad Baku tiesa izdeva rīkojumu arestēt astoņus Krievijas pilsoņus, kuri tiek turēti aizdomās par narkotiku kontrabandu no Irānas, nelegālu narkotiku izplatīšanu un kibernoziegumiem. Atbildot uz to, abu valstu ārlietu ministrijas apmainījās ar protesta notām un apsūdzēja viena otru divpusējo attiecību graušanā."
"Kļūst aizvien skaidrāks, ka Kremlis cenšas kompensēt savu ietekmes zudumu Dienvidkaukāzā, izdarot spiedienu uz Azerbaidžānas diasporu Krievijā. Vienlaikus Azerbaidžānas valdības rīcība ir simetrisks diplomātisks atbildes solis Maskavas etniski motivētajām represijām."
"Līdz šim spriedze abu valstu attiecības nav pārsniegusi diplomātisko krīzi, nav pazīmes, ka tā varētu pāraugt bruņotā konfliktā. Krievija ir trešais lielākais Azerbaidžānas eksporta partneris un otrais lielākais importētājs. 2025. gada pirmajos piecos mēnešos abu valstu tirdzniecības apgrozījums pieauga par 25%, sasniedzot 2,16 miljardus ASV dolāru. Ņemot vērā šādu ekonomisko sadarbību, un Krievijas karu Ukrainā, Maskava un Baku, visticamāk, meklēs pragmatisku risinājumu, kā veidot attiecības. To apliecina arī M. Zaharovas izteikumi."
"Tomēr, lai novērstu turpmāku eskalāciju, Krievijai būtu jāpārtrauc savas impēriskās ambīcijas un jābeidz uzskatīt bijušās padomju republikas par perifērijas zonām savas ietekmes sfērā. Gandrīz trīsdesmit gadus Maskava izmantoja Karabahas konfliktu kā ietekmes instrumentu pār abām Dienvidkaukāza valstīm — Armēniju un Azerbaidžānu. Taču pēc 2020. gada kara un 2023. gada septembra operācijas, kad Baku pilnībā atguva kontroli pār Karabahu un paplašināja stratēģisko sadarbību ar Turciju un Izraēlu, Kremlis pilnībā zaudēja visus ietekmes instrumentus reģionā."
