"Un tieši vasarā jānolaiž ūdens..." Daugavas krasta iedzīvotāju mērs pilns
Daugavas krasta iedzīvotāji ir sasnieguši savu pacietības mēru. Tieši laikā, kad vasara uzņem apgriezienus un cilvēki vēlas baudīt atpūtu pie upes, ūdens līmenis Rīgas HES ūdenskrātuvē tiek būtiski pazemināts, padarot peldvietas nelietojamas un vidi – nepievilcīgu. Šāds scenārijs atkārtojas jau vairākus gadus, un šoreiz sabiedrība nolēmusi vairs klusēt.
Satraukums krastā: vēstule Valsts prezidentam un valdībai
Daugavas krasta iedzīvotāji 3. jūlijā nosūtījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Ministru prezidentei Evikai Siliņai, Ekonomikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kā arī AS "Latvenergo", paužot sašutumu par ūdenslīmeņa pazemināšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē tieši peldsezonas laikā.
Vēstulē teikts:
"Mēs, Daugavas krasta iedzīvotāji, paužam satraukumu par to, ka jau daudzu gadu garumā tieši vasarā, kad ir skolēnu brīvlaiks un atvaļinājumi, Daugavā tiek nolaists ūdens līmenis (ko Latvenergo PR terminoloģijā dēvē par 'ūdens līmeņa pazemināšanu')."
Peldvietas izzūd un smaka izplatās
Saskaņā ar iedzīvotāju sniegto informāciju ūdens līmenis pazemināts no 1. jūlija. Tas ne vien liedz iespēju peldēties, bet arī būtiski ietekmē apkārtnes vidi un tūrisma pievilcību. Krasta ainava iegūst pamestu izskatu, un parādās smaka, kas liecina par iespējamiem ekoloģiskiem draudiem.
Iedzīvotāji norāda, ka šāda rīcība no "Latvenergo" puses tiek īstenota “nerēķinoties ar vietējo kopienu, tūrisma uzņēmumiem un mūsu apkaimes viesiem”. Vēstulē teikts:
"Vai šī ir ilgtspējīga un dabai draudzīga saimniekošana?"
Latvenergo: remontdarbi drošībai un koordinācija ar pašvaldībām
AS "Latvenergo" informē, ka no 1. jūlija līdz 11. augustam ūdens līmenis Rīgas HES ūdenskrātuvē tiek pazemināts. Šajā laikā tiek veikti divi būvprojekti: "Rīgas HES ūdens pārgāznes balstu virsmu no augšas bjefa puses atjaunošana" un "Rīgas HES ēkas augšas bjefa sienas zem gājēju ietves konsoles virsmas atjaunošana". Ūdenskrātuves ūdens līmeņa pazemināšanas laikā galvenokārt tiks veikti bojāto dzelzsbetona konstrukciju virsmu atjaunošanas darbi (bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, papildu stiegrojuma montāža, pretkorozijas apstrāde un virsmu atjaunošana) mainīgajā ūdens līmeņa zonā.
Papildus tam šis periods ļauj arī VAS "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) veikt inženieraizsardzības būvju darbus, lai pasargātu Ogres novadu no iespējamiem plūdiem un nepieļautu A6 autoceļa izskalošanu. Latvenergo norāda, ka ūdenslīmeņa pazeminājums notiek ar Valsts vides dienesta atļauju, un pirms darbu sākšanas ir notikusi saziņa ar pašvaldībām.
Darbu veikšanas periods — jūlijs un augusta sākums — izvēlēts, balstoties uz pašvaldību ieteikumiem, lai vislabāk salāgotu visas intereses un nodrošinātu kvalitatīvu būvju apsekošanu laikā starp pavasari un rudeni.
"Pirms plānotā Rīgas HES ūdenskrātuves līmeņa pazeminājuma AS "Latvenergo" sazinājās ar pašvaldībām, lai ņemtu vērā to ieteikumus par vēlamo mēnesi vasarā, kad īstenot hidroelektrostacijas hidrotehnisko būvju atjaunošanu, un tas ir visām pusēm piemērotākais izvēlētais darbu veikšanas periods.
Ūdenslīmeņa pazeminājuma periods ir izvēlēts tā, lai labākajā veidā salāgotu ietekmes zonā esošo pašvaldību, sabiedrības un koncerna intereses, jo hidrotehnisko būvju atjaunošanas un apsekošanas darbus viskvalitatīvāk var veikt laikā starp pavasari un rudeni," - teikts paziņojumā.
Iedzīvotāji pieprasa pārmaiņas
Vēstulē iedzīvotāji uzsver, ka saprot darbu nozīmi, taču nepiekrīt, ka šie darbi tiek veikti uz viņu atpūtas un dzīves kvalitātes rēķina. Viņi norāda uz saimnieciskiem zaudējumiem – piemēram, nepieciešamību braukt uz citām peldvietām, kā arī viesu māju rezervāciju atcelšanu.
Viņu aicinājums ir skaidrs:
"Lūdzam steidzami pievērst uzmanību šai problēmai un pārtraukt ūdens nolaišanu vasaras sezonā, rast alternatīvus termiņus darbiem, minimizējot kaitējumu sabiedrībai un arī videi."
Daugava – ne tikai resurss, bet dzīva ainava
Vēstules noslēgumā iedzīvotāji uzsver Daugavas nozīmi ne tikai kā elektroenerģijas ražošanas avotu, bet kā dzīvu, kultūrvēsturisku un emocionālu telpu.
"Daugava nav tikai elektrības ražošanas resurss. Tā ir mūsu mājas, vide, bērnības atmiņas, dzīvā daba un kultūras ainava."
Viņi aicina valsts institūcijas un "Latvenergo" respektēt šo realitāti un izvērtēt saimnieciskās darbības ietekmi uz cilvēku dzīvi un dabu, īpaši vasaras mēnešos, kad Daugava ir ne tikai upes vārds, bet arī dzīves centrs.
