Mazajā ģildē skanēs “Johans Sebastiāns Bahs”
VSIA “Latvijas Koncerti” rīkotā “Senās mūzikas festivāla” ietvaros 11. jūlijā Mazajā ģildē skanēs koncertprogramma “Johans Sebastiāns Bahs”, kuru atskaņos divi izcili senās mūzikas interpreti - itāļu taustiņvijoles virtuozs Marko Ambrozīni un mūsu pašu klavesīna un citu vēsturisko taustiņinstrumentu spēles lepnums Ieva Saliete. Abi mūziķi tiksies uz skatuves, lai saskanīgā duetā liktu uzmanības centrā tieši vācu lielmiestara Johana Sebastiāna Baha skaņumākslu.
Teiksmaino taustiņvijoli klātienē skatījis un dzirdējis vien retais. Visticamāk, vairums zinātāju to asociē ar zviedru tautas mūziku, kaut patiesībā šis skaniski kolorītais un vizuāli saistošais instruments baroka un renesanses laikmetā skanējis visdažādākajos kontekstos un bijis pazīstams teju visā Eiropā. Savulaik krāšņojusi ansambļu kopskaņu un spoži mirdzējusi arī cēlā vientulībā, jaunu elpu taustiņvijole ieguva pirms aptuveni sešdesmit gadiem. Mūslaikos par vienu no šī intrumenta kvēlākajiem vēstnešiem un izdaudzinātākajiem virtuoziem dēvējams itāļu meistars Marko Ambrozīni. Jau daudzus gadus viņa dzīve rit Vācijā, un tieši ar šo zemi nesaraujami cieši savijušies arīdzan Ambrozīni apbrīnotā Johana Sebastiāna Baha dzīves un radošā darba ceļi. Šī baroka dižgara mūžzaļajā daiļradē iedvesmu rod arīdzan mūsu pašu klavesīna un citu vēsturisko taustiņinstrumentu spēles lepnums Ieva Saliete. Abām senās mūzikas interpretācijas autoritātēm apvienojoties saskanīgā duetā, uzmanības centrā likta tieši vācu lielmiestara skaņumāksla. Un līdzās Baha hrestomātiskajām divbalsīgajām invencijām skan gan dominora svītā (BWV 997) kārtotās senās dejas, gan korāļprelūdijas un fragmenti no vijoles svītām un partitām, starp kuriem ir arī viena no visu laiku slavenākajām čakonām.
Taustiņvijoles virtuoza Marko Ambrozīni neparastajai personībai piemīt renesanses mākslinieka daudzpusība – viņš ir komponists, slavenās ierakstu kompānijas ECM solists un sadarbojas ar ievērojamiem senās, džeza un laikmetīgās mūzikas ansambļiem. Savu muzikālo izglītību sācis ar vijoles, alta un kompozīcijas studijām Džovanni Batistas Pergolēzi institūtā Ankonā un Džoakīno Rosīni konservatorijā Pezāro. 1982. gadā Ambrozīni kopā ar austriešu senās mūzikas entuziastu Pēteru Rabanseru dibināja senās mūzikas ansambli Oni Wytars. Viņš muzicējis kopā ar Markes filharmonijas orķestri un dažādiem citiem senās, baroka un laikmetīgās mūzikas ansambļiem, uzstājoties visā Eiropā, Apvienotajā Karalistē, Tuvajos Austrumos un Peru. Kopš 1990. gada Ambrozīni ir fīdeles un taustiņvijoles solists Vīnes Klemenčica konsortā un kopš 1991. gada viņš ir senās mūzikas ansambļa Katharco Consort mākslinieciskais vadītājs. Marko Ambrozīni aizraujas arī ar mūsdienu džeza mūziku, kopš 1993. gada uzstājoties un ieskaņojot mūzikas ierakstus kopā ar franču laikmetīgās rata liras mūziķi Valentīnu Klastrjē un vācu džeza saksofonistu Maiklu Rīsleru. Ambrozīni ir senās mūzikas mācību grāmatas Einführung in die mittelalterliche Musik (“Ievads viduslaiku mūzikā”) autors.
“Senās mūzikas festivāla” ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:
8. jūlijā Sv. Jāņa baznīcā “Senās mūzikas festivālu” atklās Johana Sebastiāna Baha “Augstā mesa”, kas tiek uzskatīta par vienu no pasaules sakrālās mūzikas virsotnēm. Tā ir gan komponista radošā mantojuma kulminācija, gan personisks garīgās pieredzes kopsavilkums – meistardarbs, kas pārkāpj laika, stilu un konfesionālās robežas. Un šodien mums ir privilēģija dzirdēt Johana Sebastiāna Baha mūža darbu kā vienotu veselumu pāri laikam un telpai. Diriģenta Kaspara Putniņa vadībā koncertā piedalīsies kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio koris un izcili solisti – soprāns Gunta Gelgote, soprāns Ilze Grēvele-Skaraine, mecosoprāns Doroteja Bīnerte, tenors Nikolass Malrojs un basbaritons Rihards Millers.
11. jūlijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā koncertu sniegs Baltijas valstīs vadošā viduslaiku un renesanses vokālā grupa “Schola Cantorum Riga”, kas specializējusies gregoriskā korāļa autentiskajā dziedāšanā. Ar dūdu skanējumu koncertu papildinās Ieva Nīmane un Edgars Kārklis.
12. jūlijā koncertdienu Rundāles pilī iesāks pasākumi bērniem – dažādas radošās darbnīcas un muzikāls uzvedums “Princese un trīs burvju mīklas”. Muzikālā pasaka būs pārpilna ar neparastiem notikumiem un spilgtiem tēliem. Lomās iejutīsies solisti – Jolanta Strikaite, Mārtiņš Zvīgulis, Gundars Grasbergs, Markuss Riva, Evija Martinsone. Īpašu atmosfēru radīs Pēteris Vaickovskis (klavesīns), Raimonds Melderis (baroka vijole), Ainārs Paukšēns (viola da gamba), Ieva Nīmane (senie pūšaminstrumenti), Mārtiņš Miļevskis (sitaminstrumenti), stāstniece Karina Bērziņa, laikmetīgās dejas grupas “Vendija” dejotāji un Rīgas Doma kora skolas dziedātāji.
Savukārt 12. jūlija vakarā Rundāles pils dārzā festivālu noslēgs Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls “Gadalaiki” - viens no populārākajiem akadēmiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē. Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim 18. gadsimta mūzikas pērles - līdzās franču baroka pārstāvja Žana Filipa Ramo svītai no alegoriskās traģēdijas “Zoroastrs” skanēs arī fragmenti no vācu meistara Georga Filipa Tēlemaņa izslavētā krājuma Tafelmusik un viņa tautieša Georga Frīdriha Hendeļa ikoniskajiem Concerti Grossi. Bet koncerta otrajā dāļā kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, diriģenta Andra Veismaņa vadībā, Vivaldi “Gadalaikus” atskaņos spožais “Berlīnes filharmoniķu” koncertmeistars, vijolnieks Daišins Kašimoto.
