Premjere pieļauj jaunu taupības pasākumu nepieciešamību, bet partiju finansējuma mazināšanai klāt ķerties nevēlas

Politiķe stāstīja, ka ministrijas ir izpildījušas uzdevumu un piedāvājušas pasākumus 150 miljonu eiro ietaupīšanai nākamā gada budžetā, tomēr ar šo summu varot būt par maz, ja politiķi gribēs papildu līdzekļus novirzīt skolu finansēšanas modeļa maiņai un jauniem demogrāfijas atbalsta pasākumiem.

Premjere arī pieļāva, ka daļa no ministriju piedāvātajiem taupības pasākumiem var negūt Saeimas atbalstu budžeta skatīšanas laikā.

Siliņa sprieda, ka grūtākais esot sameklēt finansējuma ietaupīšanas iespējas 2027. un 2028. gadā, kur iespējamas sarežģītākas diskusijas, piemēram, par iestāžu apvienošanu vai darbinieku skaita samazināšanu.

Valdības vadītāja atzīmēja, ka arī neatkarīgās valsts iestādes, piemēram, tiesas, ir aicinātas iesaistīties taupības pasākumu īstenošanā, bet viņa vēl neesot saņēmusi apstiprinājumu, ka tās sekos šādam mudinājumam.

Taujāta, vai šādos apstākļos nebūtu jāsamazina valsts finansējums partijām, "Jaunās vienotības" līdere atteica, ka "tas nav vienīgais resurss". Pēc Siliņas vārdiem, nevaram atļauties nonākt situācijā, kad partijas atkal spiestas meklēt finansējumu un nonāk ierobežota cilvēku loka ietekmē. Pašreizējā situācija nodrošinot lielāku demokrātiju, domā politiķe.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegtās informācijas, šogad valsts finansējums tiek izmaksāts 13 politiskajiem spēkiem, tiem kopumā atvēlot 6,63 miljonus eiro, tostarp "Jaunā vienotība" saņem 1,12 miljonus eiro, Zaļo un zemnieku savienība - nepilnus 0,9 miljonus eiro, bet "Apvienotais saraksts" - vairāk nekā 0,8 miljonus eiro.